Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana

Runājot par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, mēs pieminam notikumus, kas norisinājās pirms vairāk nekā divtūkstoš gadiem Ģetzemanes dārzā un Golgātā. Pateicoties šiem notikumiem, visi cilvēki ir ieguvuši nenovērtējamu dāvanu: glābšanu no saviem grēkiem un iespēju iemantot mūžīgo dzīvi.

Pateicoties mūsu Glābēja īstenotajai Izpirkšanai, mums var tikt atlīdzināts par visām netaisnībām, slogiem, sāpēm un laicīgās dzīves pārbaudījumiem, vēršot to visu par labu. Tās svētības, kas mums tikušas liegtas šīs dzīves laikā, tiks dāvātas mūžībā. Un, kaut arī Glābējs nevar nekavējoties atvieglot visas mūsu ciešanas, Viņš var svētīt mūs ar mierinājumu, izpratni un spēku, palīdzot viegli nest savus slogus (skat. Mosijas 24:15). Tieši tādēļ Glābējs ir pasludinājis: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.”

Mormona Grāmatā pravietis Alma māca, ka Izpirkšanas svētības mūsu laicīgajā dzīvē un mūžībā īstenosies saskaņā ar to, cik lielā mērā mēs izrādīsim savu ticību Jēzum Kristum, nožēlojot grēkus, topot kristīti grēku piedošanai un saņemot Svētā Gara dāvanu (skat. Almas 7:14). Ja mēs sekosim Almas norādījumiem un turpināsim būt uzticīgi savām derībām, mēs varēsim iegūt lielāko no visām Dieva dāvanām, kas ir mūžīgā dzīve (skat. M&D 14:7).

Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs spēsim iegūt Izpirkšanas svētības savā personīgajā dzīvē, mums pavērsies iespējas dalīties šajās svētībās ar saviem līdzcilvēkiem. No Svētajiem Rakstiem mēs varam mācīties, ka Glābējs iemieso dažādas rakstura īpašības. Viena no tām ir līdzcietības tikums. Vārds līdzcietība daudzējādā ziņā raksturo Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas būtību. Izrādot līdzcietību, mēs atvieglojam kāda cita cilvēka nastas, daloties tajās caur tādu rakstura īpašību piemērošanu kā līdzjūtība un empātija.

Kādudien, sagaidot mani mājās no darba, mana sieva Lidija sāka aprakstīt sarežģītu situāciju, ar kuru viņai bija nācies saskarties un tikt galā manas prombūtnes laikā. Man pēc atbildes ilgi nebija jāmeklē. Es, tikpat kā nemaz neaizdomājoties, sāku dot, manuprāt, racionālus padomus par to, kā novērst radušos problēmu. Taču Lidija kā allaž atbildēja maigi un mīloši, ļaujot noprast, ka viņa pirmām kārtām bija gaidījusi no manis līdzjūtību un līdzcietību, nevis padomus problēmas risināšanā. Tas, ko es tovakar mācījos, palīdzēja man labāk saprast minētā principa nozīmi un, pateicoties šim principam, es saskatīju arī to, kā līdzcietība saistās ar Glābēja īstenoto Izpirkšanu.

Mēs varam sekot Jēzus Kristus piemēram un piemērot Viņa Izpirkšanas principus savā dzīvē arī, pilnībā uzņemoties kāda cita nastu. Kāda māsa pastāstīja man par to, kā viņi ar vīru apmeklējuši teātri. Viņi bija iegādājušies biļetes jau laikus un, gaidot patīkamu vakaru, iegāja zālē un devās uz savām vietām. Pietuvojoties tām, mana paziņa atklāja, ka nespēs pilnvērtīgi izbaudīt izrādi, jo viņas sēdvietai priekšā ir kolonna, kas diezgan lielā mērā aizsedz skatu uz skatuvi. Spriežot pēc šīs māsas vārdiem, sākumā viņa jutās tik tiešām sašutusi un jau gatavojās vērsties pie teātra administrācijas ar prasību nodrošināt citu sēdvietu, bet tad, palūkojoties apkārt, atklāja, ka gandrīz visas sēdvietas ir aizņemtas. Viņa saprata — pat, ja viņai tiks ierādīta labāka vieta, kādam citam, visdrīzāk, nāksies sēdēt viņas pašreizējā vietā. Tobrīd viņai prātā ienāca negaidīta doma: ja jau kādam tik un tā nāksies ciest, sēžot šajā vietā, kādēļ gan man neuzņemties šo nastu, atļaujot citiem teātra viesiem pilnvērtīgi izbaudīt izrādi?

Manuprāt, tas kalpo par vienkāršu piemēru tam, kā mēs varam piemērot Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas principus savā ikdienas dzīvē, uzņemoties smagāku nastu, lai tādējādi atvieglotu kāda cita cilvēka dzīvi. Glābējs mācīja: „Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to iemantos.” (Mateja 10:39.) Sekojot mūsu Glābēja piemēram, izrādot ticību Viņa īstenotajai Izpirkšanai un meklējot iespēju atvieglot savu līdzcilvēku dzīvi, mēs pavisam noteikti kļūsim arvien līdzīgāki Viņam. Mūsu garīgā izaugsme taču galu galā tiks vērtēta ne tikai pēc mūsu darbiem, bet arī pēc tā, kādi mēs būsim kļuvuši šīs laicīgās dzīves ceļā.