Dalīsimies savās zināšanās par Glābēju!
Elders Gerijs E. Stīvensons
no Divpadsmit apustuļu kvoruma
No uzrunas „The Knowledge of a Savior” 2017. gada 5. maija Brigama Janga Universitātes sieviešu konferencē.
Mūsu vēstījums ir miera vēstījums, un jūs esat vēstneši, kuri to sludina. Jūs varat veikt šo aizraujošo pienākumu caur jauno tehnoloģiju kanāliem.
Fotogrāfija no Getty Images; Kristus tēls, Heinrihs Hofmans
Mēs esam Jēzus Kristus Baznīca, kas ir tikusi nodibināta pēdējās dienās. Tāpat kā Tas Kungs tika norādījis sendienu mācekļiem, arī mums šajās pēdējās dienās ir norādīts: „Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.” (Marka 16:15.)
Sendienu pravietis Nefijs veica kodolīgu kopsavilkumu par to, kāda ir šī misija, vēstījums un tā mērķis, sakot: „Mēs runājam par Kristu, mēs priecājamies par Kristu, mēs sludinām par Kristu, mēs pravietojam par Kristu, un mēs rakstām saskaņā ar mūsu pravietojumiem, lai mūsu bērni varētu zināt, pie kura avota meklēt savu grēku piedošanu.” (2. Nefija 25:26.)
Mosijas grāmatā mēs lasām par to, kā senais Mormona Grāmatas pravietis, ķēniņš Benjamīns, sapulcināja savus ļaudis no visas zemes pie tempļa, liekot uzstādīt tā tuvumā torni, lai varētu tos mācīt. Mācot tos, viņš pravietoja arī par mūsu dienām, sakot: „Un vēl, es saku jums, ka pienāks laiks, kad zināšanas par Glābēju izplatīsies katrā tautā, ciltī, valodā un tautībā.” (Mosijas 3:20.)
„Zināšanas par Glābēju”
Viena no vērtīgākajām dāvanām, ko mēs varam glabāt kā dārgumu paši savā ģimenē un dāvāt arī citiem, ir „zināšanas par Glābēju”, Jēzu Kristu.
Līdz ar evaņģēlija pilnības atklāšanas laikmeta iestāšanos, pār visu cilvēci tika izlieta apgaismība un tehnoloģisko jaunievedumu ūdenskritums. Tam sekoja industriālais laikmets un tādu saziņas līdzekļu ieviešana, kas ir ļāvuši īstenoties ķēniņa Benjamīna pravietojumam.
Būdams Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, kurš ir ticis aicināts par īpašo liecinieku „Kristus [Vārdam] visā pasaulē” (M&D 107:23) ar īpašu norīkojumu sabiedrisko attiecību un saziņas pakalpojumu komitejā, es varu pievērsties šī pravietojuma īstenošanai, nodrošinot, lai „zināšanas par Glābēju” izplatītos visā pasaulē ar jaunāko, mums pieejamo tehnoloģijas jaunievedumu palīdzību.
„Katrā tautā, ciltī, valodā un tautībā”
Raugoties vēsturē, jaunievedumi drukas jomā, kā arī radio un TV izgudrošana ir ļāvusi Atjaunošanas vēstījumam izplatīties visā pasaulē. Tam ir daudz apliecinājumu, un daļu no tā mēs esam pieredzējuši savas dzīves laikā.
Desmit gadu laikā pēc Pirmās vīzijas un tikai mēnesi pirms Baznīcas organizēšanas nāca klajā 5000 Mormona Grāmatas eksemplāru. Kopš tā laika ir izdots vairāk nekā 175 miljoni grāmatas eksemplāru.
Katru svētdienas rītu jūs varat klausīties vai skatīties raidījuma Mūzika un paustais vārds tiešraidi, kas ir pietuvojusies 5000. pārraides slieksnim. Pirmā no šīm radio pārraidēm izskanēja 1929. gadā. Pirmā no vispārējās konferences TV tiešraidēm tika pārraidīta 1949. gadā.
Interesanti, ka 1966. gadā prezidents Deivids O. Makejs (1873–1970) sāka runāt par to, kas vēl notiks, sakot: „Atklājumi, kuros slēpjas tik liels potenciāls, kas var nest cilvēciskajām būtnēm vai nu svētību, vai iznīcību, padara to kontroli par milzīgāko pienākumu, kas jebkad nodots cilvēka rokās. … Šajā laikmetā ir pa pilnam neaptveramu risku, kā arī neaprakstāmu iespēju.”1
1974. gadā prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) aprakstīja savu vīziju par gaidāmajām dienām, sakot: „Tas Kungs ir svētījis pasauli ar daudziem … satelītiem. Tie ir izvietoti augstu debesīs, lai translētu signālus atpakaļ uz Zemes virsmu, sasniedzot tikpat kā katru tās nostūri. … Satelīta pārraides pavisam noteikti ir tikai pirmsākums tam, kas vēl gaidāms pasaules mēroga attīstībā. … Es ticu, ka Tas Kungs dedzīgi vēlas nodot mūsu rokās izgudrojumus, par kuriem mēs — nespeciālisti — varam vienīgi nojaust.”2
Ņemot vērā tehnoloģisko progresu saziņas un plašsaziņas līdzekļu jomā, kas aizsākās līdz ar interneta ieviešanu, šķiet, ka mēs savas dzīves laikā esam kļuvuši par lieciniekiem pavisam burtiskam ķēniņa Benjamīna, prezidenta Makeja un prezidenta Kimbala pravietojumu piepildījumam.
Mums ir arī skaidrs, kāds ir šo tehnoloģiju ieviešanas modelis attiecībā uz Tā Kunga valstības celšanu uz šīs Zemes. Es vēlētos dalīties ar jums dažos piemēros.
LDS.org un Mormon.org
1996. gadā Baznīca oficiāli sāka izmantot tīmekli par līdzekli sava vēstījuma nodošanai un saziņai ar līdzcilvēkiem. Kopš tā laika, pēc mūsu aprēķiniem, ir izveidots aptuveni 260 Baznīcas sponsorētu mājaslapu, tai skaitā mājaslapas vietējās valodās, kas ir pieejamas teju ikvienā valstī, kur mīt Baznīcas locekļi.
Es dalīšos divos — labi zināmos — mājaslapu piemēros. Pirmā ir LDS.org, kas tika izveidota 1996. gadā un kurai šobrīd ik gadu ir vairāk nekā 24 miljoni jaunu apmeklētāju un aptuveni miljons apmeklētāju nedēļā. Daudzi Baznīcas locekļi šeit uzmeklē mācību plānus un pēdējās vispārējās konferences runas. Otrā ir mormon.org — mājaslapa, kas izveidota, lai iepazīstinātu ar evaņģēliju mūsu kaimiņus un draugus, kuri nav mūsu Baznīcas locekļi. Šai lapai ik gadu ir vairāk nekā 16 miljoni unikālo apmeklētāju.
Mobilās lietotnes
Attēls no Getty Images
Protams, ka tehnoloģijas attīstās satriecošā ātrumā, un, lai uzturētu šo tempu, ir nepieciešami ievērojami pūliņi un resursi. Līdz ar viedtālruņu izgudrošanu, cilvēki ir ieguvuši piekļuvi plaša informācijas klāsta izmantošanai, kas ir pieejams plaukstas lieluma ierīcē. Vairums šo datu ir sakopoti mobilo lietotņu jeb īpašu programmu formā. Pirmā no šāda veida Baznīcas sponsorētajām lietotnēm tika izveidota 2007. gadā.
Mums ir pa pilnam piemēru, kā lietderīgi izmantot mobilās aplikācijas, lai izplatītu „zināšanas par Glābēju”. Es neaprakstīšu daudzo lietotņu saturu, kas jums pieejamas rokas stiepiena attālumā, bet minēšu tikai dažus lietotņu piemērus, par kurām jums, visdrīzāk, jau ir zināms:
-
Evaņģēlija bibliotēka;
-
Mormoņu kanāls;
-
PDS rīki;
-
PDS mūzika;
-
Family Tree (ciltskoks).
Šīs aplikācijas izmanto miljoniem lietotāju, kuri to dara miljoniem reižu nedēļā.
Plašsaziņas līdzekļi
Plašsaziņas līdzekļi pēc savas definīcijas ir datorvidē izmantojamas tehnoloģijas, kas ļauj indivīdiem un organizācijām aplūkot, izvietot un dalīties ar citiem informācijā, idejās un citās izpausmes formās, sazinoties ar virtuālo kopienu un tīmekļu starpniecību.
Kopš aptuveni 2010. gada Baznīca sāka nopietni pievērsties plašsaziņas līdzekļu izmantošanai, lai sasniegtu savu mērķi un izplatītu „zināšanas par Glābēju”. Šī ir strauja un dinamiska digitālā modalitāte. Izmaiņas tajā tiek ieviestas teju ne ar ko nesalīdzināmā ātrumā.
Viena no pamanāmākajām plašsaziņas līdzekļu raksturiezīmēm ir tā, ka, tiklīdz kāds ir iepazinis vienu plašsaziņas platformu un jūtas ērti, to lietojot, parādās jaunāka, lielāka vai uzskatāmi interesantāka un labāka platforma.
Es īsi aprakstīšu piecas plašsaziņas platformas, kuras Baznīca izmanto par saviem saziņas kanāliem:
1. Facebook plašsaziņas platformu izmanto vairāk nekā divi miljardi lietotāju visā pasaulē. Šajā vidē lietotāji veido paši savu saziņas tīklu ar draugiem, kuri pievienojušies tiešsaistei.
2. Instagram ir sociālā vietne, kuras lietotāji pievēršas fotogrāfiju un video materiālu publicēšanai.
3. Pinterest līdzinās virtuālajam ziņojumu dēlim. Šeit pie dēļa tiek „piesprausti” vizuāli attēli, kuri tiek dēvēti par „piniem” [tulkojumā — piespraudēm]. Tās var būt gan iedvesmojošas frāzes, gan mērķtiecīgi ievietotas fotogrāfijas.
4. Twitter ir sociālais tīkls, kas ļauj tā lietotājiem sūtīt un lasīt nelielus ziņojumus — līdz 280 rakstu zīmēm, ko dēvē par „tvītiem” [tulkojumā — čivināšanu].
5. Snapchat vietnē tiek ievietotas fotogrāfijas un nelieli video, kas izdziest vai nu pēc pavisam īsa mirkļa, vai arī 24 stundu laikā.
Baznīcas institūcija ļoti efektīvi izmanto visas šīs plašsaziņas platformas.
Iespējams, jūs atceraties iejūtīgo konferences vēstījumu par depresiju, ar kuru pirms dažiem gadiem uzstājās elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma.3 No viņa uzrunas tika izveidots neliels video izvilkums, kas tikai Facebook platformā vien tika skatīts vairāk nekā divus miljonus reižu, saņemot tūkstošiem atzīmju „patīk” un „dalīties”, kā arī daudz pozitīvu komentāru.4
2016. gada augustā prezidents Dīters F. Uhtdorfs ievietoja Instagram vietnē video, kur viņš māca evaņģēlija principus savam mazdēlam Ērikam, atrodoties (Vai varat iedomāties?) lidmašīnas pilota kabīnē!5 Daudzi tūkstoši cilvēku priecājās par šo prezidenta Uhtdorfa publikāciju Instagram vietnē, un tā saņēma daudz pozitīvu komentāru.
2017. gada novembrī Baznīca savā Instagram profilā publicēja video, kurā elders Dalins H. Oukss un elders M. Rasels Balards atbildēja uz kādas jaunās pieaugušās sievietes jautājumiem par māsām, kuras kalpo misijā. Šis video tika aplūkots vairāk nekā 112 000 reižu.
Pinterest ir atrodami simtiem ziņu no LDS.org un vēl vairāk no individuāliem Baznīcas locekļiem, kuri cenšas iedvesmot savus līdzcilvēkus.
Daudzi, piemēram, dalās līdzšinējo un tagadējo praviešu vārdos. Kāda publikācija, kurā tiek citētas prezidenta Tomasa S. Monsona mācības, vēsta: „Mūsu dzīvē tik daudz kas ir atkarīgs no mūsu pašu attieksmes!”6
Ziņa, kurā pagājušā gada Lieldienu rītā Twitter platformā dalījās elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma, tika skatīta 210 000 reižu. Tādējādi elders Bednārs ir parādījis, cik iedarbīga un ilgstoša ietekme var būt pavisam nelielam, vienkāršam vēstījumam: „Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies.” (Mateja 28:6.)
Snapchat
Visbeidzot arī Snapchat vietnē nesen parādījās fotogrāfijas un teksts, kas ņemts no kāda prezidenta Monsona Augstākā prezidija vēstījuma.
Saistītie riski
Tagad, kad esmu jums izklāstījis visus jauno tehnoloģiju pozitīvos aspektus un minējis piemērus to pienācīgai izmantošanai, man šķiet, ka būtu lietderīgi parunāt arī par dažiem riskiem, kas ir saistīti ar to izmantošanu.
Mums visiem vajadzētu būt lietas kursā par laiku, kas var tikt izšķērdēts plašsaziņas līdzekļu un mobilo lietotņu izmantošanā. Plašsaziņas līdzekļu izmantošana apdraud personīgo saskarsmi, kuras mazināšanās var kavēt daudzu mūsu jauniešu sociālo iemaņu attīstību.
Nevajadzētu novērtēt par zemu arī apdraudējumu, ko rada nepiedienīga satura publikācijas. Sabiedrībā izplatās epidēmija — atkarība no pornogrāfijas —, kas negatīvi iespaido un nomoka pat Baznīcas locekļus un to ģimenes.
Visbeidzot, es minēšu vēl divus savstarpēji saistītus riskus, kuru tīklos var iekrist teju ikviens no mums, ieskaitot tūkstošgades paaudzes jaunās sievietes, mātes un sievas. Es dēvēju šos riskus par „idealizētu realitāti” un „neauglīgu sevis salīdzināšanu ar citiem”. Man šķiet, ka vislabāk šos abus riskus var raksturot, minot dažus piemērus.
Runājot vispārīgi, kad mēs publicējam savas fotogrāfijas plašsaziņas līdzekļos, mums ir tieksme parādīt savu dzīvi vislabākajā gaismā, kas bieži vien it nemaz neatbilst realitātei. Šajās vietnēs bieži vien ir pa pilnam skaistu attēlu ar izrotātām mājām, brīnišķīgām atvaļinājuma vietām un izsmalcināti pagatavotiem ēdieniem. Daudziem no mums tas, protams, rada draudus ieslīgst mazdūšībā, šķietami uzskatot, ka mēs neatbilstam šai idealizēti virtuālajai realitātei.
Nesen, iedvesmojusies no kādas publikācijas, kurā atainota dzimšanas dienas torte no pankūkām, mana brāļameita publicēja attēlu ar saviem centieniem tās pagatavošanā. Tā vietā, lai radītu pārmērīgu spiedienu uz līdzcilvēkiem, viņa nolēma iedvesmot tos, publicējot savu „Pinterest neveiksmi” (skat. pankūku fotogrāfiju).
Cerams, ka, saskaroties ar attēliem, kuros varētu būt atainota idealizēta realitāte, kas bieži vien vedina uz neauglīgu sevis salīdzināšanu ar citiem, mēs varēsim iemācīties paskatīties uz tiem ar platāku smaidu, neslīgstot tik lielā mazdūšībā!
Tā, acīmredzot, nav tikai mūsu laikmeta iezīme, bet, izvērtējot Pāvila teikto, tas ir bijis raksturīgi arī agrākajos laikos: „Bet tie, sevi pašus mērodami, pielīdzinot sevi citiem, nedara prātīgi.” (Skat. 2. korintiešiem 10:12 karaļa Jēkaba Bībeles tulkojumā angļu valodā.)
Nesen arī elders Dž. Devns Kornišs no Septiņdesmitajiem deva mums aktuālu padomu, sakot: „Mēs sevi nevajadzīgi nomokām, sacenšoties un salīdzinot ar citiem. Mēs sevi maldīgi vērtējam pēc lietām, kas mums ir vai nav, un pēc citu viedokļiem. Ja mums noteikti vajag sevi ar kādu salīdzināt, tad salīdzināsim to, kādi mēs bijām agrāk, ar to, kādi esam tagad, vai pat ar to, kādi vēlamies būt turpmāk.”7
Ļaujiet man padalīties ar jums kādā ģimenes noslēpumā attiecībā uz šo ģimenes fotogrāfiju (skat. nākamā lpp.), kas uzņemta pirms vairākiem gadiem, vēl pirms plašsaziņas līdzekļu uzplaukuma. Ja šī bilde būtu uzņemta tagad, tad tā, visdrīzāk, tiktu publicēta ar mērķi parādīt, kā mūsu četri jaukie, uzvedīgie puiši, ģērbušies saskaņotās krāsās, izbauda iespēju uzņemt kopīgu, saskanīgu ģimenes foto. Vai jūs gribētu uzzināt patieso stāstu?
Es vēl joprojām atceros manas sievas zvanu. „Garij, kur tu esi? Mēs esam šeit pie fotogrāfa, āra studijā. Mēs visi esam gatavi fotografēties. Man nebija viegli piedabūt puišus saskaņoti apģērbties un sagatavoties. Vai tu būsi pavisam drīz?”
Taču es biju par to aizmirsis un vēl pat nebiju izbraucis no biroja! Es kavējos pusotru stundu, un manas prombūtnes laikā Lesai nebija gājis tik gludi, cik gribētos, un situācija jau robežojās ar haosu.
Kas bija atgadījies? Mūsu vecākais dēls bija skraidījis pa pagalmu, uzgājis ābeli, salasījis dažus ābolus un sācis apmētāt pārējos puišus. Viņš trāpīja ar ābolu pa muguru mūsu trešajam dēlam, kurš pakrita un sāka raudāt.
Tajā pašā laikā mūsu otrais dēls bija apsēdies tā, ka viņa bikšu gali bija uzrāvušies uz augšu. Pārējie bērni ieraudzīja, ka viņš bija uzvilcis nevis baznīcas zeķes, kuras viņa māte bija likusi tam uzvilkt, bet gan baltās sporta zeķes. Lesa vaicāja viņam: „Kādēļ tu neuzvilki savas baznīcas zeķes?”
Viņš atbildēja: „Man tās nepatīk. Tās kož.”
Un, kamēr Lesa ar viņu sarunājās, mūsu divgadīgais dēls, skraidot pa pagalmu, paklupa, pakrita un pārsita degunu. Viņa baltais svīteris ar augsto apkakli tika notraipīts ar asinīm. Tobrīd parādījos es. Vienīgais, kā mēs varējām saglābt fotogrāfiju, bija novilkt viņam svīteri un uzvilkt to uz otru pusi, tādējādi noslēpjot asins traipus, lai tie nebūtu redzami kadrā.
Izrādījās, ka, skraidot apkārt un mētājot ābolus, mūsu vecākais dēls bija pakritis un tagad uz viņa bikšu ceļgala bija liels zāles traips. Tādēļ fotogrāfijā viņa roka ir stratēģiski novietota tā, lai noslēptu zāles traipus.
Kas attiecas uz mūsu trešo dēlu, mēs gaidījām kādas 20 minūtes, lai viņa acis vairs nebūtu apsarkušas no raudāšanas.
Un, protams, asiņu traipi tagad atradās uz mūsu jaunākā dēla krekla mugurpuses.
Mūsu otrais dēls ir stratēģiski aptvēris savas kājas ar rokām, apslēpjot sporta zeķes, lai viss būtu saskaņots.
Kas attiecas uz mani, Gerijam vēlāk bija lielas nepatikšanas, jo visas nebūšanas bija notikušas manas kavēšanās dēļ.
Tad nu, ja jūs, ieraugot šo mūsu skaisto ģimenes fotogrāfiju, žēli nodomājat: „Kādēļ gan mēs nevaram uzņemt šādu nevainojamu ģimenes bildi?” — jūs zināt labāk!
Plašsaziņas līdzekļi un misionāru darbs
Attēls no Getty Images
Kā jau jūs redzat, mums ir jāņem vērā iepriekšminētie draudi un riski, tai skaitā arī realitātes idealizēšana un neauglīga sevis salīdzināšana ar citiem. Mūsu dzīve parasti nav tik spoža, kā tas izskatās plašsaziņas līdzekļos. Tajā pašā laikā ir arī daudz laba, ko mēs esam guvuši un vēl gūsim caur šīm saziņas platformām.
2017. gadā Misionāru departaments sniedza jaunus norādījumus attiecībā uz to, kā mēs varam izmantot plašsaziņas līdzekļus misionāru darba veikšanā. Daudzus digitālos resursus, kas mums pieejami, var izmantot ļoti viegli, vienkārši un ārkārtīgi efektīvi.
Mēs varam izmantot šīs tehnoloģijas tik daudzos pienācīgos un iedvesmojošos veidos! Mums ir jādara viss, kas iespējams, lai mācītu jaunajai paaudzei taisnīgi izmantot jaunākās tehnoloģijas, brīdinot un atturot viņus no to netaisnīgas izmantošanas un ar to saistītajiem riskiem. Tam vajadzētu palīdzēt mums rast pārliecību par to, ka ieguvumi pārsniedz ar šo tehnoloģiju izmantošanu saistītos riskus.
„Cik jauki ir tie vēstneši”
Kādudien, kamēr es gremdējos pārdomās un no sirds lūdzu par šo vēstījumu, es pamodos rīta agrumā un man galvā atskanēja šī dziesma un tās vienkāršie vārdi: „Cik jauki ir tie vēstneši, kuri sludina mums miera evaņģēliju!”8
Mūsu vēstījums ir miera vēstījums, un jūs esat tie jaukie vēstneši, kuri to sludina. Jūs varat veikt šo aizraujošo pienākumu caur šiem jauno tehnoloģiju kanāliem. Mēs dzīvojam unikālā pasaulē un pilnības laikmetā, kad, lai sludinātu miera evaņģēliju, mums, pavisam burtiski izsakoties, atliek tikai pakustināt pirkstus.
Mums ir sendienu praviešu pareģojumi, kuros nevainojami raksturots mūsu laiks un doti norādījumi mūsu dienām: „Un vēl, es saku jums, ka pienāks laiks, kad zināšanas par Glābēju izplatīsies katrā tautā, ciltī, valodā un tautībā.” (Mosijas 3:20.)
Mums ir arī vārdi, kas tiek doti mums caur mūsdienu atklāsmi un vēsta par mūsu laiku un apstākļiem, sniedzot atbilstošus norādījumus. Es citēšu elderu Bednāru: „Es ticu, ka ir pienācis laiks, kad mums — Kristus mācekļiem — ir jāsāk pienācīgāk un vēl efektīvāk izmantot šos iedvesmotos līdzekļus, lai liecinātu par Dievu, Mūžīgo Tēvu, Viņa laimes ieceri Viņa bērnu dzīvē un par Viņa Dēlu, Jēzu Kristu, kurš ir pasaules Glābējs; lai pasludinātu to, ka evaņģēlijs tik tiešām ir ticis atjaunots šajās pēdējās dienās, un paveiktu Tā Kunga darbu.”9
Es aicinu ikvienu no jums — nopietni padomāt par savu lomu miera evaņģēlija sludināšanā, kļūstot par šiem jaukajiem vēstnešiem. Darīsim katrs savu daļu, daloties savās „zināšanās par Glābēju” katrā tautā, ciltī, valodā un tautībā! Vislabākais būtu darīt to soli pa solim, unikālā veidā, kas darbojas tieši jūsu personīgajā un jūsu ģimenes gadījumā. Kaut jums visiem būtu drosme atzīmēt, dalīties un publicēt ziņas, kas jums patīk, apstiprināt draudzību, kā arī „blogot, pinot, tvītot, snapot un svaipot” tā, lai cildinātu, godātu un cienītu mūsu mīlošā Debesu Tēva gribu, sludinot zināšanas par Glābēju saviem ģimenes locekļiem, saviem mīļajiem un draugiem, ieskaitot arī savus draugus sociālajos tīklos!