Glābēja iepazīšana

Sāra Hansone

Autore dzīvo Jūtas štatā, ASV.

Mācoties par Jēzu Kristu, jūs ieaicināsiet savā dzīvē Viņa mieru un klātbūtni.

Padomājiet tik, ja jums vajadzētu izlasīt visu, kas par Glābēju rakstīts Svētajos Rakstos: Bībelē, Mormona Grāmatā, Mācībā un Derībās un Dārgajā Pērlē! Cik daudz laika un pūliņu tas prasītu! Taču 2017. gada janvārī tieši to mūs aicināja darīt Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents Rasels M. Nelsons, mudinot studēt visu, kas Baznīcas pamatrakstos vēstīts par to, ko Jēzus teica un darīja. Prezidents Nelsons atzina, ka, īstenojot šo projektu, viņš ir kļuvis par gluži „citu cilvēku”. Viņš ne vien uzzināja vairāk par Jēzu Kristu, bet arī no jauna stiprināja savu nodošanos Viņam.¹

Arī jūs varat tuvoties Kristum, mācoties par Viņu. Studijas par Viņa dzīvi un mērķi ieaicinās jūsu dzīvē mieru un palīdzēs jums iepazīt Viņu un Debesu Tēvu. Izlasiet, kā šie jaunieši ir atbildējuši uz diviem jautājumiem: (1) Kāds ir jūsu iemīļotākais Svēto Rakstu stāsts par Glābēju un kādēļ? (2) Kā evaņģēlija studēšana ir dāvājusi jums mieru?

Man patīk stāsts par desmit spitālīgajiem, jo Kristus tik mīloši izturējās pret spitālīgo, kurš Viņam pateicās. Viņš teica: „Tava ticība ir darījusi tevi veselu.” (Lūkas 17:19; skat. 11.–19. pantu karaļa Jēkaba Bībeles tulkojumā angļu valodā.) Man ļoti patīk, cik sirsnīgi un laipni Viņš izturas pret ikvienu cilvēku.

Tā kā nesen mūsu skolā atgadījās vairāki traģiski notikumi, ikvienam šeit ir ārkārtīgi nepieciešams miers un mierinājums. Es esmu guvis spēku un atradis mieru, pateicoties savām studijām seminārā. Semināra skolotāji prot attiecināt Svētos Rakstus un evaņģēliju uz katra audzēkņa personīgo dzīvi. Ir tik forši redzēt, cik ļoti semināra nodarbības atšķiras no mācībām parastajās skolas stundās. To laikā man vienkārši ir cita sajūta, kas dāvā mieru.

Gabriēls S., 16 gadi, Kolorādo štats, ASV

No stāsta par Almu, ticību un Dieva vārdu (skat. Almas 32:18–43) es esmu mācījusies to, ka, ja mēs izturamies pret citiem mīloši, arī mēs paši tiekam mīlēti. Alma skaidroja zoramiešiem, ka ticība ir kā sēkla. Tas nozīmē ticēt tam, ka kaut kas ir patiess, lai gan mēs to patiesībā nemaz neredzam. Ticība pieaug tad, ja cilvēkam ir vēlme ticēt un ja viņš uzklausa Dieva vārdu. Tas ir palīdzējis man būt mierīgai, iegūt un stiprināt liecību, ka Debesu Tēvs raugās uz mani ar mīlestības un žēlsirdības pilnu skatienu.

Ik dienu studējot Svētos Rakstus, es daudz labāk saprotu, cik ļoti mūsu Glābējs mīl ikvienu no mums. Šīs zināšanas palīdz man paskaidrot saviem draugiem skolā, ka viņiem nav jātiek galā ar savām problēmām vieniem, jo mums ir Dievs, kurš mūs mīl.

Marija D., 17 gadi, Gvadalahara, Spānija

Man patīk 3. Nefija 17. nodaļa, kur Glābējs apmeklē Amerikas kontinentu un aicina pie Sevis bērnus. Viņš apsēžas kopā ar viņiem, pavadot laiku ar tiem — citu pēc cita. Man šķiet, ka tas ir apbrīnojams stāsts, kas parāda, kāds ir Jēzus Kristus un cik ļoti Viņš mīl ikvienu no mums. Es ticu, ka Viņš pavadīs laiku ar katru no mums, kad vien mums būs vajadzīga Viņa palīdzība.

Šogad es izvirzīju sev mērķi — ik dienu izlasīt vienu Svētos Rakstu lappusi. To darot, es esmu iemīļojusi šo mirkli un gaidu to katru dienu. Cenšoties veltīt laiku tam, lai izprastu Svēto Rakstu vārdus un stāstus, es esmu ļoti daudz mācījusies un tuvojusies Debesu Tēvam un Glābējam, jo tādējādi esmu mācījusies arī par Viņiem. Tas ir ienesis manā dzīvē lielu mieru.

Anna C., 17 gadi, Montānas štats, ASV

Man ļoti patīk, ka Kristus, ierodoties Amerikas kontinentā, vaicāja, vai starp viņiem ir slimie un ciešanu nomocītie, un pēc tam dziedināja viņus. Vēlāk Viņš svētīja mazos bērniņus. (Skat. 3. Nefija 17. nod.) Man šķiet, ka šis ir tik tiešām foršs un iespaidīgs stāsts. Man patīk mazi bērniņi, un man patīk, ja cilvēki izrāda tiem īpašu mīlestību, jo bērni ir tik šķīsti. Šis stāsts man parāda, cik ļoti Glābējs mūs mīl. Tā kā Viņš jau tolaik mīlēja cilvēkus tik ļoti, lai paveiktu visu to labā, Viņš var mīlēt arī mūs mūsdienās.

Jesajas 53:3 ir teikts, ka Glābējs ir „vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās”. Domājot par Kristus īstenoto Izpirkšanu, par to, kam Viņš izgāja cauri mūsu dēļ, un par to, ka, nožēlojot savus grēkus, man var tikt piedots, es jūtos ļoti mierīga. Daudziem Mormona Grāmatas ļaudīm — Mosijas dēliem, Amonam un Almam, jaunākajam, — nebija gājis diez cik gludi, bet viņi varēja saņemt piedošanu. Viņi pievērsās Kristum, nožēloja savus grēkus un parādīja apbrīnojamu piemēru, no kura mēs tagad varam mācīties. Mani mierina apziņa, ka arī man var tikt piedots.

Alina T., 18 gadi, Oregonas štats, ASV

Mans mīļākais Svēto Rakstu stāsts par Jēzu ir gadījums, kad Viņš kāzu laikā pārvērta ūdeni vīnā, paklausot Savas mātes pamudinājumam (skat. Jāņa 2:1–11). Tas ir mans mīļākais stāsts, jo tas parāda, ka Jēzus ciena sievietes un it īpaši Savu māti. Šis stāsts mudina bērnus — klausīt saviem vecākiem nevis aiz bailēm, bet aiz neizmērojamas mīlestības. Mums katram vajadzētu tiekties sekot Jēzus Kristus piemēram. Viņa mīlestība pret māti nekad neapsīka, un tādai vajadzētu būt arī mūsu mīlestībai pret saviem vecākiem. Tā ir mana mīļākā rakstvieta arī tādēļ, ka Viņš paveica šo brīnumu, lai kalpotu, un arī mēs varam radīt brīnumus, palīdzot citiem.

Šis stāsts, tāpat kā citi Svēto Rakstu stāsti, ir dāvājis man mieru. Ir tik mierinoši apzināties, ka, ja es allaž centīšos mācīties no Kristus un sekot Viņa mācībām, es kādudien varēšu atgriezties pie mūsu mīlošā Debesu Tēva.

Anna R., 17 gadi, Viktorijas štats, Austrālija

Man patīk stāsts par to, kā Kristus staigāja pa ūdeni. Viņš piegāja pie laivas, kurā bija apustuļi, un aicināja Pēteri kāpt laukā — ūdenī. Sākumā Pēterim bija ticība un viņš varēja staigāt pa ūdeni, bet pēc tam viņš zaudēja ticību un sāka slīkt. Tad Kristus pasniedza viņam roku, satverot viņu (skat. Mateja 14:25–33). Šis stāsts saista manu uzmanību tādēļ, ka Kristus allaž sniedz mums roku mūsu dzīvē — Viņš mūs sargā.

Manas studijas palīdz man, jo es studēju Svētos Rakstus no rītiem un tas padara manu dienu labāku. Kad es neesmu studējusi, mana diena nav tik priecīga un jautra, — es vienkārši nejūtos labi. Kad es regulāri no rītiem lasu Svētos Rakstus, man šķiet, ka diena paiet daudz labāk, jo es ieaicinu Svēto Garu, lai Tas būtu kopā ar mani visu dienu.

Džeimss K., 17 gadi, Aļaskas štats, ASV

Man ļoti patīk stāsts par Kristu un bagāto jaunekli (skat. Marka 10:17–22). Tas dāvā man daudz atziņu un jaunu skatījumu uz to, kā likt Dievu pirmajā vietā — augstāk par visu citu. Aicinājums — pārdot visu savu laicīgo mantu — ir prasība, kuru būtu ļoti grūti izpildīt tikpat kā ikvienam. Taču man šķiet, ka vēlme likt Dievu augstāk par savu mantu ir viena no lietām, kas katram no mums šajā dzīvē būtu jāiemācās. Jēzus Kristus neizmērojamā mīlestība pret mums ir tik tiešām iespaidīga. Tā pavisam noteikti ir labāka par jebkuru naudas summu vai mantu, ko mēs šajā dzīvē iegūstam.

Svēto Rakstu lasīšana dāvā man mieru un mierinājumu, kā arī lielāku gudrību un izpratni. Kaut arī es ne vienmēr sajūtu tūlītēju spēcinājumu, ko sniedz Svēto Rakstu studijas, es zinu, ka Svēto Rakstu lasīšana atstāj pozitīvu iespaidu uz manu dzīvi un palīdz man sajust Garu, kā arī atpazīt Tā pamudinājumus.

Jūžena C., 19 gadi, Taičunga, Taivāna

Kad Kristus dodas apmeklēt kādu mirstošu meitenīti, kāda sieviete, kura sirgst ar asiņošanu, vienkārši pieskaras Viņa drēbēm un tiek dziedināta. Kad Kristus ir pamanījis, ka viņa Tam pieskārusies, Viņš pagriežas un aprunājas ar viņu (skat. Lūkas 8:43–48). Par spīti tam, ka Kristus devās palīdzēt citam cilvēkam, Viņš atvēlēja laiku arī viņai. Kristus atvēl laiku arī visiem mums.

Mana dzīve ir ļoti piesātināta, jo es vienmēr steidzos uz skolu vai baleta nodarbībām, vai arī cenšos paveikt citus uzdevumus. Šādos brīžos man nav laika pabūt vienatnē, lai sajustu mieru. Kad es lasu Svētos Rakstus vai lūdzu Dievu, es jūtu mieru. Ir tik jauki to sajust un gūt atelpu no savas trakās dzīves! Šajos mierpilnajos mirkļos es tuvinos Glābējam un mana izpratne par evaņģēliju pieaug.

Zoja B., 17 gadi, Jūtas štats, ASV