Ceļš uz patiesu laimi
Elders Ulisess Soaress
no Septiņdesmito prezidija
No 2017. gada 8. jūnija svētbrīža uzrunas „Paths for Happiness” Brigama Janga universitātē Havaju salās.
Kaut katrs no mums izvēlētos mīlēt To Kungu un sekot Viņa ceļam, kas ved uz laimi.
Vairāk par jebko citu Debesu Tēvs vēlas, lai mēs esam patiesi un mūžīgi laimīgi.
„Mūsu laime ir mērķis visām svētībām, ko Viņš mums dod, — evaņģēlija mācības, baušļi, priesterības priekšraksti, ģimenes attiecības, pravieši, tempļi, radības skaistums un pat iespēja pieredzēt likstas. … Viņš sūtīja Savu mīļoto Dēlu veikt Izpirkšanu, lai mēs varētu būt laimīgi šajā dzīvē un saņemt prieka pilnību mūžībā.”1
Cilvēki it visur pasaulē kaut ko meklē. Lai gan katrs savā veidā, tas, ko visi patiesībā meklē, ir laime. Līdzīgi kā tas ir ar patiesības meklējumiem, cilvēki nevar atrast laimi, „jo nezina, kur to meklēt” (M&D 123:12).
Tā kā viņi nezina, kur meklēt patiesu un paliekošu laimi, viņi to meklē lietās, kas patiesībā sniedz vien laicīgu apmierinājumu, — viņi iepērkas, tiecas pēc pasaules goda un slavas caur nepiedienīgu uzvedību, vai arī koncentrējas uz ārējo skaistumu un pievilcību.
Bauda bieži vien tiek sajaukta ar laimi. Šķiet: jo vairāk cilvēku tiecas pēc laicīgās baudas, jo nelaimīgāki viņi kļūst. Parasti bauda ilgst tikai īsu brīdi.
Prezidents Deivids O. Makejs (1873–1970) teica: „Jā, jūs varat gūt īslaicīgu baudu, bet jūs nevarat izjust prieku, jūs nevarat iegūt laimi. Laime ir atrodama vienīgi uz iemītās taciņas, un, lai arī cik šaura tā būtu, tā tomēr taisnā ceļā ved uz mūžīgo dzīvi.”2
Diemžēl daudziem šķiet, ka laime ir nesasniedzama. Zinātnieki zina, ka laime „ir kas vairāk par labu noskaņojumu, tā ir labklājības stāvoklis, kas ietver labu dzīvi, kas tiek pavadīta ar jēgu un dziļu gandarījumu.”3
Pētījumi liecina, ka laime nav lēkāšana no vienas pieredzes uz nākamo. Tieši pretēji — lai sasniegtu laimes stāvokli, parasti ir jāpieliek ilgstošas pūles attiecībā uz to, kas dzīvē ir patiešām svarīgs. Laimi ietekmē paradumi, uzvedība un domas, ko mēs varam kontrolēt ar apzinātu rīcību. Patiesībā, lielu daļu no mūsu laimes „mēs nosakām paši”.4
Apdomāsim, cik nozīmīgi ir daži no ceļiem uz laimi, ko var atrast Svētajos Rakstos un par kuriem māca mūsdienu pravieši un apustuļi. Ja mēs droši un ar ticību spersim soļus pa šiem ceļiem, tad mēs varēsim izbaudīt laimi visa ceļojuma laikā.
Tikumība
Pirmais no šiem ceļiem ir tikumība, kas ir domāšanas un uzvedības veids, kas balstās uz augstiem morāles standartiem. Tā sevī ietver šķīstību un morālu tīrību, kas jums ļauj ieiet Tā Kunga svētajos tempļos. Tikumīgiem cilvēkiem piemīt klusa pašcieņa un iekšējs spēks. Viņos mīt pārliecība, jo viņi ir cienīgi tikt Svētā Gara vadīti un sajust Viņa iedvesmu. Tikumība aizsākas sirdī un prātā un ir tūkstošiem ikdienas mazo izvēļu un rīcību apkopojums.
„Lai tikumība rotā tavas domas nepārtraukti; un tad tava paļāvība kļūs stipra Dieva klātbūtnē; un priesterības mācība pilēs tavā dvēselē kā rasa no debesīm.
Svētais Gars būs tavs pastāvīgais pavadonis, un tavs zizlis, nemainīgs taisnīguma un patiesības zizlis; un tava valdīšana būs mūžīga valdīšana, un bez piespiedu līdzekļiem tā plūdīs pie tevis mūžīgi mūžos” (M&D 121:45–46).
Prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018) ir mācījis, ka „nav vērtīgākas draudzības par jūsu pašu skaidro sirdsapziņu un jūsu pašu morālo tīrību, — un cik gan brīnišķa ir tā sajūta, kad zināt, ka jūs atrodaties savā norādītajā vietā tīri un ar pārliecību, ka esat cienīgi tur atrasties”.5
Taisnīgums
Otrais ceļš uz laimi ir taisnīgums. Elders Ričards G. Skots (1928–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
„Jums ir jāapzinās, ka paliekoša laime mīt jūsos pašos, nevis tajā, kas jums pieder.
Patiess prieks sakņojas taisnīgā raksturā, savukārt tas veidojas no nepārtraukti pieņemtiem, taisnīgiem lēmumiem. Jūsu taisnīgie lēmumi nosaka to, kas jūs esat un kas jums ir svarīgs. Tie jums palīdz rīkoties pareizi. Lai jūs būtu laimīgi tagad un visā savā dzīvē, jums ir nelokāmi jāpaļaujas uz To Kungu.”6
Studējot Svētos Rakstus, mēs mācāmies, ka Tā Kunga dotie apsolījumi mūs mudina dzīvot taisnīgi. Šie apsolījumi pabaro mūsu dvēseles, sniedz mums cerību un mudina nepadoties brīžos, kad saskaramies ar ikdienas pārbaudījumiem, dzīvojot pasaulē, kurā pamazām izzūd ētiskās un morālās vērtības. Tāpēc mums ir jāpārliecinās, ka mūsu domas, vārdi un rīcība mūs ved pa ceļu — atpakaļ pie mūsu Debesu Tēva.
Uzticība
Trešais ceļš uz laimi ir uzticība. Ir būtiski saprast, ka Dievs mūs svēta saskaņā ar mūsu ticību, kas ir avots dzīvei ar dievišķu mērķi un mūžīgu perspektīvu. Ticība ir praktisks princips, ko iedvesmo uzcītība. Tā parādās mūsu pozitīvajā attieksmē un vēlmē labprātīgi darīt visu, ko Debesu Tēvs un Jēzus Kristus no mums prasa. Tā mums liek krist ceļos, lai lūgtu Tā Kunga vadību, un iedrošina mūs celties un rīkoties ar pārliecību, lai sasniegtu visas lietas, kas ir saskaņā ar Viņa gribu.
Turpinot savu ceļojumu, jūs tiksiet pārbaudīti, lai redzētu, vai jūs darīsiet visu, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlēs (skat. Ābrahāma 3:25). Tā ir daļa no laicīgās dzīves. Tā prasīs, lai jūs turpināt dzīvot ar nelokāmību Kristū, tiekot Gara vadīti un uzticoties Dievam, kurš nodrošinās jūsu vajadzības.
Atcerieties, ka jūs nedrīkstat ļaut savai ticībai sašķobīties — pat tad, kad jūs piemeklē lielas grūtības. Ja jūs būsiet nelokāmi, Tas Kungs jums palīdzēs pacelties pāri visiem dzīves pārbaudījumiem. Jūs spēsiet apspiest negatīvus impulsus un attīstīt spēju — tikt pāri pat tādiem šķēršļiem, kas šķiet nepārvarami.
Svētums
Svētums ir vēl viens ceļš uz laimi, kas ir saistīts ar garīgu un morālu pilnveidošanos. Svētums parāda sirds un nolūku šķīstumu. Ko mēs katru dienu varam darīt, lai sevi garīgi pabarotu un attīstītu sevī tik dievišķu īpašību?
Prezidents Harolds B. Lī (1899–1973) sniedza atbildi uz šo jautājumu: „Mēs attīstām savu garīgo pusi caur rīcību. Mums katru dienu ir jātrenē savs gars caur lūgšanu, ikdienas labajiem darbiem un dalīšanos ar citiem. Mums ik dienu ir jāpabaro savs gars, studējot Svētos Rakstus, rīkojot ģimenes mājvakarus, apmeklējot baznīcas sanāksmes un pieņemot Svēto Vakarēdienu. …
Taisnīgs cilvēks cenšas sevi pilnveidot, jo zina, ka viņam ik dienu ir jānožēlo grēki.”7
Vēl viens svarīgs svētuma elements ir saistīts ar tempļa derību noslēgšanu un ievērošanu. Ja mēs esam uzticīgi, mēs caur šīm derībām varam gūt tādu spēku un perspektīvu, ko nekad nevarētu tikai pašu spēkiem. Mēs varam saņemt visas apsolītās Jēzus Kristus evaņģēlija svētības caur uzticību priekšrakstiem un derībām, ko mēs noslēdzam templī Debesu Tēva un Jēzus Kristus priekšā. Ja mēs vēlamies dzīvot saskaņā ar „laimes ieceri”, mums ir jāceļ templis, kurā pielūgt un noslēgt derības ar To Kungu (skat. 2. Nefija 5:16, 27).
Šī ceļa būtība slēpjas tajā, ka mums pret savu garīgo pilnveidi ir jāattiecas ļoti apdomīgi un ir jābūt morāli tīriem.
Paklausība
Dieva baušļu ievērošana ir saistīta ar vēl vienu ceļu, kas ved uz laimi. Pēc tam, kad nefijieši nošķīrās no lamaniešiem, viņiem ļoti labi veicās, jo viņi ievēroja „Tā Kunga spriedumus un likumus, un pavēles visās lietās, saskaņā ar Mozus bauslību” (2. Nefija 5:10). Tas ir vēl viens svarīgs elements dzīvošanai saskaņā ar „laimes ieceri”.
Prezidents Monsons mācīja: „Ja mēs ievērosim baušļus, mūsu dzīve būs laimīgāka, piepildītāka un tajā būs daudz mazāk sarežģījumu. Mums būs vieglāk panest grūtības un tikt galā ar problēmām, un mēs saņemsim [Dieva] apsolītās svētības.”8 Viņš piebilda: „Mēs varam iegūt zināšanas, pēc kurām tiecamies, atbildes, kuras ilgojamies saņemt, un spēku, kuru vēlamies iegūt, lai spētu tikt galā ar pašreizējām grūtībām šajā sarežģītajā un mainīgajā pasaulē, ja vien labprātīgi paklausām Tā Kunga pavēlēm.”9
Glābējs mums lūdz:
„Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles. …
Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos” (Jāņa 14:15, 21).
Pašaizliedzība un mīlestība
Labākais ceļš uz laimi ir pašaizliedzība un mīlestība — mīlestība, kas liek rūpēties, interesēties un izrādīt žēlsirdību pret ikvienu dzīvu būtni. Mīlestība ir tiešs ceļš uz laimi, kas bagātina un svēta mūsu un citu cilvēku dzīves. Tas, saskaņā ar Glābēja teikto, nozīmē, ka jūs izrādāt mīlestību arī saviem ienaidniekiem (skat. Mateja 5:44).
To darot, jūs izpildīsiet augstāko Dieva bausli. Jūs spēsiet pacelties pāri sliktajām lietām — pacelties pāri netaisnībai, pašiznīcībai un rūgtumam. Patiesa un paliekoša laime tiek iegūta tikai tad, ja mēs izvēlamies „mīlēt Dievu, savu Kungu, no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta” (Mateja 22:37; skat. arī 5. Mozus 6:5; Marka 12:30; Lūkas 10:27).
Kaut katrs no mums izvēlētos mīlēt To Kungu un sekot Viņa ceļam uz laimi, kas ir „mūsu esamības mērķis un nolūks”.10