Pēdējo dienu svēto balsis
Savu priekšteču svētīšana
Saņemot savu patriarha svētību, manu sirdi piepildīja mīlestība pret saviem priekštečiem.
Ričarda M. Romnija fotogrāfija
Es piedzimu Kamerūnā — savu priekšteču zemē. Vēlāk es emigrēju uz Franciju, kur apmetos uz dzīvi, studēju un strādāju par medmāsu dažādās Parīzes slimnīcās. Šobrīd es dzīvoju Monreālā un vēl arvien strādāju par medmāsu.
Es gadiem ilgi biju meklējusi Jēzus Kristus patieso Baznīcu. Kad es Parīzē satiku misionārus, Svētais Gars apliecināja man, ka es beidzot esmu atradusi meklēto — Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu. Es jutos tik priekpilna, ka man šķita — es noteikti esmu nokļuvusi debesīs! Es biju apņēmusies visā pilnībā dzīvot pēc evaņģēlija.
Man tika mācīts uzmeklēt savus priekštečus un izpildīt tempļa priekšrakstus viņu labā. Kad es saņēmu savu patriarha svētību, man tika teikts, ka es kļūšu par glābēju Ciānas kalnā un nesīšu glābšanu savai ģimenei. Manu sirdi piepildīja mīlestība pret viņiem; es nespēju viņus pievilt. Kopš tā brīža es esmu nepagurstoši veikusi ģimenes vēstures un ģenealoģijas darbu.
Es allaž esmu zinājusi, ka esmu dzimusi Kamerūnas karaliskajā dzimtā — Bamonu dzimtā. Mutiskās tradīcijas un leģendas vēsta, ka šie ļaudis ir nākuši no Asīrijas un savu pārceļojumu laikā sajaukušies ar citām tautībām. Viņi ir pierakstījuši savu ģenealoģiju un vēsturi kopš mūsu ēras 1300. gada. Šie dokumenti glabājas karaļa pils bibliotēkā. Starp daudzajiem vēsturiskajiem pierakstiem ir arī stāsts par manu vecvectēvu Fongohuo no mātes puses, kurš valdīja no 1818. līdz 1863. gadam.
Man radās iespēja atgriezties savā dzimtenē, un, tā kā es esmu no Bamonu dzimtas, man tika atvēlēta piekļuve šiem dokumentiem. Es arī biju vizītē pie karaļa, tikos ar vēl citām amatpersonām un pastāstīju varas pārstāvjiem par Baznīcu un tās ieinteresētību ģimenes vēsturē. Es esmu pateicīga, ka, pateicoties atjaunotajam evaņģēlijam, varu paveikt savu darba daļu savas dzimtenes un savu priekšteču svētīšanā.