Nāciet, sekojiet Man!
Kalpošana saviem ceļojuma līdzbiedriem
Mācības un Derību 81.–83. nodaļa
19.–25. jūlijs
Dž. Betas Džepsones ilustrācijas
„Palīdzi vājajiem, pacel gurdenās rokas un stiprini nespēcīgos ceļus” (Mācības un Derību 81:5).
Prezidents Tomass S. Monsons — kalpošanas paraugs
Aicināts par bīskapu 22 gadu vecumā
Baznīcas locekļu skaits viņa bīskapijā: vairāk par 1000
Atraitņu skaits viņa bīskapijā: 85
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir stāstījis par to, kā bīskaps Monsons gādāja par atraitnēm, sakot: „Daudzi, iespējams, nemaz nezina, ka gados jaunais bīskaps Monsons ik gadu veltīja nedēļu no sava personīgā Ziemassvētku atvaļinājuma tam, lai apmeklētu visas 85 viņa bīskapijā esošās atraitnes. Daudzi, iespējams, nemaz nezina, ka sākumā viņš tām vairākus gadus dāvanā pasniedza vienu no … vistām, ko bija izaudzējis un noplūcis savā personīgajā vistu kūtī.”1
Bīskaps Monsons atminējās, kā bija palīdzējis kādam padzīvojušam pārim, kam vajadzēja nokrāsot māju: „Iedvesmas brīdī es piezvanīju un palūdzu, lai pie krāsošanas otām ķeras nevis elderu kvoruma locekļi vai brīvprātīgie, bet gan, sekojot labklājības rokasgrāmatai, ģimenes locekļi, kuri dzīvoja citā apkaimē. Četri znoti un četras meitas ņēma rokās otas un iesaistījās šajā projektā.”2 Šī iedvesma palīdzēja ģimenes locekļiem atjaunot savstarpējo saziņu un daudz labāk citam par citu gādāt.
„Mēs nevaram patiesi mīlēt Dievu, nemīlot sava laicīgā ceļojuma līdzbiedrus.”3 — prezidents Tomass S. Monsons