Te ’imira’a i te ’ē’a nō te ’oa’oa
Nā Elder Quentin L. Cook
Nō te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo
E nehenehe tā tātou e fa’atupu i te mau tamari’i parauti’a ’e tei ’ī i te ti’aturi i te mau vāhi ato’a nā te ao nei, mai te mea e niu pāpū tō rātou i roto i te Fa’aora.
Hōho’a nā Jim Lillywhite
E rave rahi matahiti i ma’iri a’e nei, ’ua fa’auehia te tahi o tō’u mau taea’e fēti’i ’āpī ’ia rave i te tahi ’ohipa tāvinira’a i te fare fa’a’apu a tō mātou Pāpā rū’au Crozier Kimball. ’Ei ha’amāuruurura’a, ’ua parauhia mai ē, e hōro’ahia1 nā rātou te faraoa monamona a Māmā rū’au, ’o Clara.
I te otira’a tā rātou mau ’ohipa, haere a’e ra rātou i te fare tūtu nō tā rātou ha’amāuruurura’a. Terā rā, ’ua pōnaohia te fare tūtu nā pāpā rū’au. Tē ha’amana’o ra tō’u tuahine fēti’i ’o Kathy Galloway, 14 matahiti i taua taime ra ē, ’ua pārahi ’oia i ni’a i te pārahira’a piana ’e ’ua ani i te mau fēti’i ’ia pārahi i ni’a i te tahua. Ha’amāuruuru ’oia ia rātou nō tā rātou ’ohipa itoito, ’e i muri iho ’ua parau ’oia ē, e parau faufa’a rahi tei ti’a iāna ’ia fa’a’ite hou ’a ’amu ai rātou i te faraoa monamona.
« E tae i te hō’ē taime i roto i tō ’outou orara’a e tītauhia ia ’outou ’ia ’ite ’e ’ia rave mai te au i tā’u e fa’a’ite atu ia ’outou i teienei », ’ua parau mai ra ’oia.
Fa’ata’a mai nei ’oia ē, ’ua fa’aruru tōna pāpā rū’au ’o Heber C. Kimball (1801–68) ’e te tahi mau tupuna pionie i te mau tāmatara’a fifi rahi mau nō te tino. Tē parau ra Pāpā rū’au ē, ’oi’oi roa te mau pionie i te ha’api’i mai ē, nō te ora mai, tītauhia ia rātou ’ia rave ’āmui i te ’ohipa ’e ’ia here ’e ’ia tāvini te tahi i te tahi.
« Teie te hō’ē o te mau faufa’a ’āi’a rahi tā rātou i vaiiho ia ’outou ! » ’ua parau ’oia ma te roimata i ni’a i tōna nā pāpāri’a.
« I roto i tō’u pi’ira’a ’ei pātereareha ’e ’ei Pāpā rū’au nō ’outou, ’ia hi’o ana’e au i te mau aroā o te tau… tē māuiui nei tō’u ’ā’au nō ’outou », ’ua nā ’ō mai ra ’oia. « E fa’aruru ’outou i te mau tāmatara’a i te pae ferurira’a ’e i te pae vārua tā te rahira’a o tō ’outou mau tupuna pionie i ’ore i feruri a’enei ».
’Ua parau fa’ahou mai ’oia ē : « E rave rahi o ’outou [te u’i ’āpī] ’o tē ’ore e manuïa nō te mea e’ita e noa’a ia ’outou ’ia ora ia ’outou iho » maori rā e fa’ahanahana ’outou i te faufa’a ’āi’a rahi nō te here ’e te tāvinira’a a te mau pionie ».
I muri iho, ma te tū’atira’a vārua, ’ua fa’aoti Pāpā rū’au Kimball : « Tītauhia te tahi ’e te tahi. Ta’a ’ē noa atu te fa’a’itera’a i tō tātou ’itera’a pāpū nō te ’evanelia i te tahi ’e te tahi, tā tātou hōpoi’a ’o te herera’a ïa ’e te tāvinira’a ’e te ha’apūaira’a ’e te fa’a’amura’a ’e te tauturura’a ’e te pāturura’a te tahi i te tahi… i roto iho ā rā i to tātou ’utuāfare. ’A ha’amana’o ē, i te mau mahana hope’a nei, tō ’outou ora, tei te huru ïa o tō ’outou ineine ’ia ’ohipa ’āmui ’e ’ia here ’e ’ia tāvini te tahi i te tahi. I teienei, haere ana’e e ’amu i te faraoa monamona ! »
Tītauhia te tahi ’e te tahi
Hōho’a nā Wendy Gibbs Keeler
Mai tei fa’ahōho’ahia mai e te ’ārepurepura’a nā te ao nei ’o tē hā’ati nei ia tātou, ’e mai tā Pāpā rū’au Crozier Kimball i ’ite ātea, tītauhia te tahi ’e te tahi. Tītauhia te mau ’utuāfare here, te mau pupu autahu’ara’a ’e te Sōtaiete Tauturu tei ’ī i te tāvinira’a, ’e te mau ’āma’a ’e te mau pāroita ’e te mau titi tauturu.
’Ua nā ’ō te peresideni Nelson : « Tē hina’aro nei te Atua ’ia ’ohipa ’āmui tātou ’e ’ia tauturu te tahi ’e te tahi ». « Nō reira ’oia i tono mai ai ia tātou i te fenua nei i roto i te mau ’utuāfare ’e i fa’anahonaho ai ia tātou i roto i te mau pāroita ’e te mau titi. Nō reira ’oia i ani ai ia tātou ’ia tāvini ’e ’ia aupuru i te tahi ’e te tahi. Nō reira ’oia e ani nei ai ia tātou ’ia ora i roto i te ao ’eiaha rā ’ia riro nō tō te ao. E rahi atu tā tātou e rave ma te ’āmui, i tā tātou e rave ’o tātou ana’e.2
E mea fifi te orara’a i te piti o tō tātou ti’ara’a. Nō te hi’ara’a o Adamu ’e ’o Eva, tē fa’aruru nei tātou i te mau tātarāmoa ’e te mōtu’u, te mau tāmatara’a ’e te mau fa’ahemara’a. E tuha’a te reira mau ’ohipa nō te fa’anahora’a nō te ’oa’oa, terā rā, tē tauturu nei tātou te tahi i te tahi ’ia fa’aruru i te mau vero o te orara’a.
Mai ia Adamu ’e Eva tei « ti’avaru[hia]… i rāpae i taua ’ō i Edene ra » (Genese 3:23), ’ua tonohia mai tātou mai roto mai i tō tātou fare fa’aineinera’a hou i te tāhuti nei i teie fenua tāhuti. ’E mai ia Adamu ’e Eva, tē ’oa’oa nei tātou i tō tātou ’itera’a i te fa’anahora’a a te Atua nō tāna mau tamari’i :
« ’E i taua mahana ra ’ua ha’amaita’i atu ra Adamu i te Atua ’e ’ua ’ī roa a’era, ’e ’ua ha’amata ihora i te tohu nō ni’a i te mau ’utuāfare ato’a o te fenua, i te nā-’ō-ra’a ē : ’Ia ha’amaita’ihia te i’oa o te Atua, i te mea nō tō’u ’ōfatira’a i te ture ’ua ’ara’ara tō’u mata, ’e i roto i teie orara’a e roa’a mai iā’u te ’oa’oa, ’e i roto i te ’i’o nei e ’ite fa’ahou ai au i te Atua.
« ’E ’ua fa’aro’o Eva, tāna vahine i teie mau mea ato’a ’e ’ua ’oa’oa, nā ’ō atu ra : ’Āhiri ’aita tāua i ’ōfati i te ture ’aore ïa e noa’a tō tāua hua’ai, ’e ’aore ato’a tāua e ’ite i te maita’i ’e te ’ino, ’e te ’oa’oa o tō tāua fa’aorara’a ra, ’e te ora mure ’ore ’o tā te Atua e hōro’a ia rātou ato’a ’o tē ha’apa’o »(Mose 5:10–11 ; ’a hi’o ato’a 2 Nephi 2:25).
« E tuha’a nō tāna ’ōpuara’a hanahana »
Tē fa’atupura’a i te « tahuti ’ore ’e te ora mure ’ore » ’o te « ’ohipa ïa [a tō tātou Metua] ’e… [tōna] hanahana » (Mose 1:39). « E tuha’a tātou nei », mai tā te peresideni Nelson i ha’api’i, « nō tāna ’ōpuara’a hanahana ».3
’Ua fa’a’ite mai te Peresidenira’a Mātāmua ’e te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo ē, « i roto i te ao nā mua a’e, ’ua ’ite ’e ’ua ha’amori na ho’i te mau tamaiti ’e te mau tamāhine vārua i te Atua tō [tātou] Metua mure ’ore ’e ’ua fāri’i i tāna fa’anahora’a e ti’a ai i tāna mau tamari’i ’ia roa’a te hō’ē tino ’i’o ’e te ivi ’e ’ia roa’a ho’i te ’itera’a rau i te tāhuti nei nō te haerera’a i mua ē tae atu ai i te maita’i-roa-ra’a ’e ’ia fa’atupu ho’i i tō rātou hope’a hanahana ’ei mau ta’ata ’āi’a nō te ora mure ’ore ».4 ’E ’ua ha’api’i iho nei te peresideni Dallin H. Oaks, tauturu mātāmua i roto i te Peresidenira’a Mātāmua ē : « I raro a’e i te arata’ira’a a tō tātou Metua i te ao ra, ’ua ‘hāmani [Iesu Mesia] i te mau ra’i ’e te fenua nei ho’i’ (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau14:9) ’ia ti’a ia tātou tāta’itahi ’ia fāna’o i te ’ite tāhuti ’e te ’ite faufa’a roa nō te tītau i tō tātou hope’a hanahana ».5
Tē ha’apāpū nei te mau pāpa’ira’a mo’a ’e te mau peropheta nō te mau mahana hope’a nei i te tuha’a faufa’a rahi o tō tātou tino i roto i te fa’anahora’a a te Atua. Tō tātou hope’a, ’o tē ho’ira’a ïa i mua i tōna aro ma te tino ti’afa’ahou ’e tei fa’ateiteihia, nō te ora ’ei ’utuāfare ē a muri noa atu.
« Nō reira, nā tō tātou tino ’i’o e faʼananea i tō tātou mau auraʼa ’e te tahi atu mau taʼata, tō tātou ti’araʼa ’ia ʼite ʼe ’ia rave i te parau mau, ʼe tō tātou ti’araʼa ’ia haʼapa’o i te mau parau tumu ʼe te mau ʼōro’a o te ’evanelia a Iesu Mesia. », ’ua parau mai ’o Elder David A. Bednar nō te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo. « I te haʼapiʼiraʼa nō te tāhuti nei tātou e haʼapi’i ai i te parau nō te marū, nō te here, te maitaʼi, te ʼoaʼoa, te ʼoto, te pe’ape’a, te māuiui, ʼe tae roa atu te mau tāmataraʼa nō te tino huma, nō te faʼaineine ia tātou nō te tau a muri atu. »6
Ha’api’i nō ni’a i te Mesia
I teie anotau fēa’a ’e te pāpū ’ore, e mea faufa’a rahi roa te ’ite nō ni’a i te fa’anahora’a nō te ’oa’oa nō te ora mai i te pae vārua. ’Eiaha rā tātou e mana’o ē nā tō te ao e fa’a’amu i tā tātou mau tamari’i i te mau parau tumu nō te ’oa’oa mure ’ore. Tātou te mau metua, tītauhia ia tātou ’ia ha’api’i i tā tātou mau tamari’i nō ni’a i tō rātou tumu hanahana ’e tō rātou hope’a hanahana.
E ha’amata tātou nā roto i te tauturura’a ia rātou ’ia fa’atupu i te hō’ē ’itera’a pāpū nō Iesu Mesia ’e tāna tāra’ehara, tei riro ’ei tufa’a tumu nō te fa’anahora’a nō te fa’aorara’a. Te ti’aturi nei au ē, e nehenehe tā tātou e ha’api’i i te tamari’i nō te riro ’ei tamari’i parauti’a ’e te ti’aturi ho’i, i te mau vāhi ato’a nā te ao nei, mai te mea ē, e niu pāpū tō rātou i roto i te Fa’aora.
I te pō ’utuāfare, i te taime nō te pure ’utuāfare ’e te tai’ora’a pāpa’ira’a mo’a, nā roto i te mau ’ohipa ’e te mau peu tumu a te ’utuāfare, ’e ’oia ato’a i te mau taime a’ora’a, « tē paraparau nei tātou nō ni’a i te Mesia, tē ’oa’oa nei tātou nō te Mesia, tē a’o nei tātou nō ni’a i te Mesia, tē tohu nei tātou nō ni’a i te Mesia […] ’ia ’ite tā tātou mau tamari’i ’o vai tā rātou e hi’o atu nō te ha’amatarara’a i tā rātou ra mau hara » (2 Nephi 25:26).
E tauturu tātou i tā tātou mau tamari’i ’ia hāro’aro’a ē, i roto i te fa’anahora’a nō te fa’aorara’a, ’ua riro te tātarahapara’a ’ei « fa’anahora’a ha’api’ira’a nō te orara’a tā’āto’a »7 ’o tē hōpoi mai i te tīa’ira’a ’e te fa’aorara’a māuiui nō tōna ha’amāmāra’a i te vairua ’e tōna ha’amāramarama-roa-ra’a atu i te ananahi.
’A fa’atupu ai tā tātou mau tamari’i i te fa’aro’o i roto i te tāra’ehara a te Mesia, e ’ite mai rātou ē, e ’ere roa atu ’aita e rāve’a fa’ahou, ’e tē tīa’i mai ra te Fatu ia rātou ma te rima mahora. E tauturu tātou ia rātou ’ia māramarama ē « te mau mea ato’a tā [tātou] i vaiiho i muri nō te pe’e i te ’ē’a i tō [tātou] fare i te ra’i ra, ’ia tae i te hō’ē mahana, e au ē, e ’ere roa atu i te fa’atusiara’a. »8
Ha’aputuputu i te mau tamari’i a te Atua
E’ita tātou e tāpae i tō tātou hope’ara’a hanahana ’o tātou ana’e. ’Ei feiā mo’a i te mau mahana hope’a nei, e hōpoi’a ta’a ’ē tā tātou nō te ani manihini ia vetahi ’ē ’ia ’āmui mai i tō tātou tere i tō tātou fare i te ra’i ra. Nō tō te ao, tītauhia te feiā mo’a i te mau mahana hope’a nei tei ineine e fa’a’ana’ana i te māramarama nō te Fa’aho’i-fa’ahou-ra’a mai, nā roto i tō rātou ’itera’a pāpū, tā rātou mau hi’ora’a, ’e tō rātou ineine ’ia fa’a’ite i te ’evanelia. ’Ua ’ana’ana tātou ra, tē ha’aputuputu ra ïa tātou.
’Ua fa’a’ite te peresideni Nelson : « ʼIa paraparau anaʼe tātou i te parau nō te haʼaputuputuraʼa, tē parau nei tātou i teie parau mau faufaʼa rahi : E tiʼa i te mau tamariʼi atoʼa a tō tātou Metua i te ao ra, i nā pae e piti ʼo te pāruru, ʼia faʼaroʼo i te poroʼi nō te ʼevanelia a Iesu Mesia tei faʼahoʼihia mai. Nā rātou e faʼaoti nō rātou iho mai te mea e hinaʼaro rātou ʼia ʼite hau atu ā i te reira ».9
E nō reira, mai tā Pāpā rū’au Crozier i a’o mai, tē fa’a’ite nei tātou i tō tātou ’itera’a pāpū nō ni’a i te ’evanelia a Iesu Mesia. Tē here nei ’e tē tāvini nei tātou, tē ha’apūai nei ’e tē fa’a’amu nei tātou ’e tē fa’a’oroma’i nei ’e tē pāturu nei tātou i tei herehia ’e tō tātou mau ta’ata tupu.
’A tauturu ai tātou ia vetahi ’ē i ni’a i te ’ē’a nō tō rātou haere’a hanahana, tē tauturu ra ïa tātou ia tātou iho i ni’a i taua ’ē’a ra, ’ia « fāri’ihia ai i roto i te bāsileia o te Metua ’e e ’ore roa e haere fa’ahou i rāpae, e pārahi rā i pīha’i iho i te Atua ē a muri noa atu i roto i te mau ra’i » (3 Nephi 28:40).