„Liela prieka un mīlestības vēstis”, Liahona, 2025. g. janv.
Liela prieka un mīlestības vēstis
Atjaunošanas svētībām vajadzētu uzmundrināt mūsu sirdis un piepildīt mūs ar pateicību par Dieva lielo mīlestību.
Mūsu cerības un miera vēsts visiem ir tāda, ka Jēzus Kristus dzīvo un ir atjaunojis Savu evaņģēliju un Baznīcu šajās pēdējās dienās.
„Cik neaprakstāmi brīnišķas šīs lietas ir cilvēcei!” paziņoja pravietis Džozefs Smits. „Patiesi, tās var tikt uzskatītas par liela prieka vēstīm visiem ļaudīm; un arī liela prieka vēstīm, kas piepildīs Zemi un iepriecinās ikvienu, kas tās dzird.”
Gadsimtiem ilgi pēc Glābēja laicīgās kalpošanas Dieva bērni meklēja Viņu un tiecās pēc lielākas gaismas un patiesības. Tagad Jēzus Kristus evaņģēlija un nepārtrauktās Atjaunošanas labās vēstis izplatās, lai svētītu visus cilvēkus un sagatavotu pasauli tai dienai, kad Jēzus Kristus atgriezīsies, lai „valdītu kā ķēniņu Ķēniņš un pārvaldītu kā kungu Kungs”. Tā ir spēcīga mūsu Debesu Tēva un mūsu Glābēja nebeidzamās mīlestības izpausme. Es priecājos, ka varu pavadīt savu dzīvi, pasludinot šīs patiesības visai pasaulei.
Neiedomājamais un ievērojamais
Jauna diena cilvēcei uzausa birzī, kurā Džozefam Smitam parādījās Dievs Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, uzrunājot šo jauno vīrieti un atbildot uz viņa lūgšanu par to, kurai baznīcai viņam vajadzētu pievienoties (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:14–20). Jēzus Kristus pateica Džozefam, lai viņš nepievienojas nevienai no tām. Viņš apsolīja, ka nākotnē Džozefam tiks atklāta Viņa evaņģēlija pilnība.
Daudziem šķita neiespējami, ka Džozefs varētu būt tas, kurš tiktu aicināts paveikt tik svarīgu darbu, un viņiem bija taisnība. Viņš bija neizglītots un maznozīmīgs zēns no nelielas, mazpazīstamas pilsētas fermas. Tieši tāpat, kā daži teica par Glābēju Viņa dienās: „Vai no Nācaretes var nākt kas labs?” (Jāņa 1:46), daudzi prātoja, kas labs varētu būt gaidāms no neizglītota 14 gadus veca jaunieša Palmīrā, Ņujorkā. Taču caur Džozefu — lai arī cik neiedomājami tas varētu šķist — Debesu Tēvs un Tas Kungs, Jēzus Kristus, īstenoja patiesi ievērojamo. Tam vajadzētu viest cerību, ka arī mēs savā vienkāršajā un pazemīgajā veidā varam sniegt nozīmīgu ieguldījumu Tā Kunga darbā.
Ar laiku Tas Kungs aicināja Džozefu „un runāj[a] uz viņu no debesīm, un dev[a] viņam pavēles” (Mācības un Derību 1:17). Džozefs saņēma vērtīgas atklāsmes un ļoti svarīgu doktrīnu, kas no jauna izgaismoja mūsu izpratni par Debesu Tēva mīlošo ieceri un Jēzus Kristus pestījošo mīlestību, un Viņa Izpirkšanas upura spēku. Zīmīgi, ka šīs priecīgās vēstis tika atklātas tieši tajā laikā, kad ievērojami sasniegumi transporta, sakaru un citās jomās ļāva uzspīdēt Dieva gaismai, lai tā svētītu arvien vairāk un vairāk Viņa bērnu.
Eņģelis Moronijs iedod plāksnes Džozefam Smitam, C. C. A. Kristensens
Spēcīgs Dieva mīlestības pierādījums
Eņģeļa Moronija parādīšanās Džozefam Smitam bija būtisks Atjaunošanas notikums un spēcīgs Dieva mīlestības pierādījums. Moronijs pastāstīja Džozefam par pierakstu, kas ir uzrakstīts uz zelta plāksnēm un ir netālu aprakts (skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:33–34). Ar laiku Džozefam tika dots „spēk[s] no augšienes” (Mācības un Derību 20:8), lai pārtulkotu šo pierakstu, kas kļuva par Mormona Grāmatu, kas stāv līdzās Bībelei un ir vēl viena liecība par Jēzu Kristu.
Visā Mormona Grāmatā mēs lasām par cilvēkiem, kuri simtiem gadu pirms Kristus dzimšanas zināja par Viņa nākšanu pasaulē, pravietoja par to un ilgojās pēc tās. Mēs lasām arī neparasto pierakstu par augšāmceltā Glābēja personīgo parādīšanos un kalpošanu nefijiešu vidū, kuras laikā Viņš aicināja visus nākt pie Viņa un aptaustīt rētu Viņa sānos un naglu rētas Viņa rokās un kājās (skat. 3. Nefija 11:14–15). Viņš dziedināja slimos, klibos, aklos — visus tos, kuri sirga jebkādā veidā, — un pēc tam svētīja mazos bērniņus un lūdza par viņiem (skat. 3. Nefija 17:7–9, 21). No šī svētā pieraksta mēs mācāmies ļoti daudz par Glābēja mīlestību un līdzjūtību.
Mormona Grāmata liecina, ka „Jēzus ir Kristus”. Mormona Grāmatā ietvertie apliecinājumi mums atkārtoti atgādina, ka mūsu Tēvs Debesīs un mūsu Glābējs mīl mūs daudz vairāk, nekā mēs spējam iedomāties.
Priesterības svētības un Baznīca
Atjaunošana turpinājās ar citu debesu vēstnešu parādīšanos Džozefam Smitam. „Augšāmceltais Jānis Kristītājs atjaunoja pilnvaras kristīšanai ar iegremdēšanu grēku piedošanai. Trīs no sākotnējiem divpadsmit apustuļiem — Pēteris, Jēkabs un Jānis — atjaunoja apustuļu pilnvaras un priesterības pilnvaru atslēgas. Ieradās vēl citi, tostarp Elija, kurš atjaunoja pilnvaras ģimeņu apvienošanai mūžīgajās attiecībās, kas turpinās arī pēc nāves.”
1830. gada 6. aprīlī Jēzus Kristus caur pravieti Džozefu nodibināja baznīcu, kas tika veidota pēc tās baznīcas parauga, ko Viņš nodibināja Jaunās Derības laikos (skat. Ticības apliecinājumi 1:6), — pilnīgu — uz „apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus” (Efeziešiem 2:20). Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca padara atjaunotās priesterības spēka svētības pieejamas visiem Dieva bērniem, kuri sagatavojas to saņemšanai.
Prezidents Rasels M. Nelsons mums mācīja, ka mēs varam rast prieku dienišķā grēku nožēlošanā, vēršoties pie Debesu Tēva un mūsu Glābēja. Ikviens, kurš jūtas nomākts vai uzskata, ka nav pietiekami labs vai iederīgs, ir aicināts nākt pie Kristus un uz Viņa Baznīcu. Baznīca ir nevis klosteris pilnīgajiem, bet gan slimnīca slimajiem. Elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mums atgādina, ka „mēs nākam uz baznīcu nevis tādēļ, lai apslēptu savas problēmas, bet lai tās dziedinātu”.
Baznīcā mēs rodam prieku par iespējām pievērsties līdzcilvēkiem, mīloši kalpot citiem un dalīties savās personīgajās pieredzēs par Kristus labestības pārpilnību. Mēs varam tikt „ieskaitīti starp Kristus baznīcas ļaudīm” un tikt „pieminēti un baroti ar labo Dieva vārdu” (Moronija 6:4). Kāda milzīga svētība!
Iemesls lielam priekam
Pravietis Džozefs Smits reiz paziņoja: „Tad nu ko mēs dzirdam evaņģēlijā, ko mēs esam saņēmuši? Līksmības balsi! Žēlastības balsi no debesīm; un patiesības balsi no zemes; priecīgas vēstis mirušajiem; līksmības balsi dzīvajiem un mirušajiem; liela prieka vēstis” (Mācības un Derību 128:19).
Šīs priecīgās vēstis ir sniegtas tāpēc, ka Debesu Tēvs un Viņa mīļotais Dēls, Jēzus Kristus, mūs mīl un vairāk par visu vēlas mūs uzņemt atpakaļ pie Sevis, lai mēs mūžīgi varētu dzīvot tā, kā Viņi. Atjaunošana atklāj, ka Viņi ir izdarījuši visu nepieciešamo, lai mums visiem sniegtu šo brīnišķīgo iespēju. Savā mūžīgajā ceļojumā mēs piedzīvosim pārbaudījumus un grūtības, taču „[mēs esam], lai [mēs] gūtu prieku” (2. Nefija 2:25) šajā dzīvē un nākamībā. Pravietis Džozefs to zināja labāk, nekā — vairums citu cilvēku.
Kaut arī Džozefs bieži sastapās ar pretestību un vajāšanām, viņš saglabāja „iedzimto, jautro temperamentu” (Džozefs Smits — Vēsture 1:28). Viņš allaž bija priecīgs, stiprs un izturīgs un paveica neparasto darbu, kas viņam tika uzticēts. Es ārkārtīgi cienu visus agrīnos svētos, kuri ticēja, atbalstīja un sekoja pravietim Džozefam Smitam un ziedojās Baznīcas veidošanai. Mēs viņiem esam lielu pateicību parādā un viņus godinām.
Baznīcas agrīnajās dienās ne viss notika gludi, un arī mūsdienās var būt grūtības. Taču Atjaunošana turpinās. Jēzum Kristum esot šīs Baznīcas priekšgalā, mūsdienu pravieši turpinās mūs vadīt. Tā Kunga nami tiks būvēti arī turpmāk, lai svētības, ko sniedz mūžīgās derības ar Dievu, varētu saistīt mūs ar Viņu un mūsu mīļajiem abpus priekškaram (skat. Mateja 16:19). Dieva un Jēzus Kristus mīlestība izplatīsies visā pasaulē, ja mēs pildīsim Glābēja pavēli — ganīt Viņa avis un dalīties Viņa evaņģēlijā. Mēs būsim liecinieki tam, kā Atjaunošanas patiesības izplatās tādos veidos un tādās vietās, ko Džozefa laikā bija grūti iedomāties.
Mēs varam rast spēku un lielu prieku — kā to rada pravietis Džozefs, — pieņemot šīs vērtīgās patiesības un dzīvojot saskaņā ar tām. Aicinājums, ko Džozefs izteica viņa laika svētajiem, ir spēkā arī šodien: „Vai mēs neturpināsim šo diženo lietu? Ejiet uz priekšu un nevis atpakaļ. Drosmi, … un uz priekšu, uz uzvaru! Lai jūsu sirdis priecājas un ir ārkārtīgi līksmas” (Mācības un Derību 128:22).
Lai liela prieka un mīlestības vēstis, ko sniedz Atjaunošana, svētī un vada mūsu dzīvi — tagad un vienmēr!