Kristus miesā ir vajadzīgi visi

Māsa Dž. Anete Denisa

Pirmā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā

Pateicoties mūsu derību attiecībām ar Dievu, mēs varam palīdzēt veidot veselīgāku, izturīgāku un ciešāku pasaules mēroga māsu sadraudzību.

Mēs visi vēlamies sajust, ka mums ir sava vieta atjaunotajā Jēzus Kristus Baznīcā un ka mēs šeit esam piederīgi un vajadzīgi. Mēs varam palīdzēt katrai no mūsu māsām un brāļiem, neatkarīgi no vecuma vai apstākļiem, sajust to, ka viņiem šeit ir sava vieta, ka viņi šeit ir piederīgi un vajadzīgi. Mēs visi esam Debesu vecāku bērni un tādējādi — garīgās māsas un brāļi. Šī vienojošā saikne ir ļoti svarīga.

Kad mēs stājamies derībās balstītās attiecībās ar Dievu, tas ne tikai nostiprina un uzlabo mūsu attiecības ar Viņu, bet arī ietekmē mūsu attiecības ar citiem Viņa bērniem — mūsu garīgajiem brāļiem un māsām. Derībās, ko noslēdzam ar Dievu, sākot ar kristīšanos, ir ietverts arī pienākums mīlēt citam citu un rūpēties citam par citu.

Vientulības problēma

Vispārējais ķirurgs no ASV, galvenais veselības aprūpes speciālists Amerikas Savienotajās Valstīs, dalījās šajā izteikumā par attiecību nozīmīgumu: „Mūsu vientulības un izolācijas epidēmija ir bijusi nepietiekami novērtēta sabiedrības veselības krīze, kas ir kaitējusi indivīdu un sabiedrības veselībai. Mūsu attiecības ir dziedināšanas un labklājības avots, kas slēpjas skaidri redzamā vietā. … Ņemot vērā vientulības un izolācijas būtisko ietekmi uz veselību, mums ir jāpiešķir prioritāte sociālās saiknes veidošanai tādā pašā veidā, kā mēs esam izvirzījuši par prioritāti citus izšķirošus sabiedrības veselības jautājumus. … Kopā mēs varam veidot [sabiedrību], kas ir veselīgāka, izturīgāka, mazāk vientuļa un ciešāka.”

Pateicoties mūsu derību attiecībām ar Dievu un mūsu atbildībai citam pret citu, esot Jēzus Kristus mācekļiem, kopā mēs varam palīdzēt izveidot veselīgāku, izturīgāku, mazāk vientuļu un ciešāku visu gadagājumu māsu pasaules mēroga sadraudzību.

Gluži kā teica Glābējs: „No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.)

Savstarpējā, vienojošā saikne

Mēs varam palīdzēt palēnināt vientulības epidēmijas izplatību, izveidojot draudzīgu un drošu gaisotni mūsu draudzēs un it īpaši mūsu Palīdzības biedrībās, kur visi var sajust Tā Kunga mīlestību, jo viņi ir mūsu mīlestības ieskauti.

Mūsu pieredze baznīcā ir paredzēta tam, lai nodrošinātu būtisku saikni ar To Kungu un citam ar citu, kas ir tik nepieciešama mūsu fiziskajai, emocionālajai un garīgajai labklājībai. Vienotībai piemīt liels spēks, un skaistums slēpjas dažādībā; Kristus miesā (skat. 1. korintiešiem 12:12–27) ir vajadzīgi visi. Gluži kā milzu sekvojas koki, kas savij savas saknes un spēj izturēt dabas stihijas tāpēc, ka tie ir kopā, mums ir jāsavieno savas rokas, jāstāv plecu pie pleca un jāstiprina citam citu dzīves vētru laikā.

Kad mēs patiesi iepazīstam cilvēkus, kuri, mūsuprāt, atšķiras no mums, mēs saprotam, ka mums ir vairāk kopīga, nekā mēs domājām. Katram cilvēkam ir tik daudz, ko dot, tik daudz skaistu un daudzveidīgu dzīves pieredžu, kas var svētīt mūsu dzīvi. Klausīšanās citu stāstos un cenšanās tos saprast izmainīs mūsu sirdi, un nosodījumu un bailes, ko mēs, iespējams, esam izjutuši pret dažiem cilvēkiem, var aizstāt pateicības izjūta par to, ka viņi ir mūsu dzīvē.

Tas Kungs var mums palīdzēt saredzēt citus cilvēkus tā, kā Viņš tos redz, un Viņš var piepildīt mūsu sirdi ar mīlestību, ļaujot mums pacilāt, mierināt citus, smieties, raudāt kopā ar apkārtējiem un veicināt viņu piederības izjūtu. Viņš palīdzēs mums saprast, kas ir nepieciešams un kā būt par svētību citiem viņu dzīves ceļojumā.

Protams, starp mums ir tikai Viens, kurš var pilnībā saprast citus un izjust pilnīgu empātiju. Pienesot Savu Izpirkšanas upuri, Viņš izcieta „visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus; … [uzņemoties] Savas tautas sāpes un slimības” (Almas 7:11), lai sniegtu mums pārliecību par to, ka mēs nekad neesam pilnīgi vieni.

Ikviens no mums ir aicināts mīlēt mūsu Debesu Tēva bērnus un kalpot viņiem tā, kā to darītu Glābējs. Mēs sadarbojamies ar Viņu, svētot citus, lai gan viņi, gan mēs varētu vēl pilnīgāk sajust mūsu Glābēja mīlestību. Sadosimies rokās un līksmi vedīsim cits citu uz mājām. Es liecinu, ka šis ir tas svētais darbs, kuru mēs visi esam aicināti paveikt.