„Man vajadzēja paklausīt”, Liahona, 2025. g. janv.
Pēdējo dienu svēto balsis
Man vajadzēja paklausīt
Es sapratu, cik svarīgi ir sekot Garam, kad biju izvēlējies neņemt vērā atkārtotu pamudinājumu.
Pirms dažiem gadiem es uzsāku strādāt jaunā darbā par pārdošanas komandas vadītāju. Tas bija grūts darbs, taču man tas padevās.
Kad biju nostrādājis šajā uzņēmumā vairāk nekā gadu, es trīs reizes viena mēneša laikā sajutu spēcīgu Gara iedvesmu: „Pamet šo darbu.” Taču man šis darbs bija vajadzīgs, tāpēc es ignorēju šo pamudinājumu.
Neilgi pēc tam uzņēmuma īpašnieks pienāca pie manis un teica: „Tu esi zaglis! Tev ir jāatdod visa komisijas nauda, ko esi nopelnījis.” Tad viņš aizgāja, nedodot man iespēju pajautāt, kāpēc viņš ir apsūdzējis mani negodīgumā.
Šī pieredze lika man sevi nopietni apšaubīt. Es vienmēr esmu centies ievērot baušļus un iestāties par tām vērtībām, ko man ir mācījuši vecāki un evaņģēlijs, tostarp godīgumu. Bet man bija jāuzdod sev jautājums: „Vai es tiešām kaut ko esmu izdarījis nepareizi? Vai es tiešām esmu zaglis?”
Manas šaubas radīja manī tādu garīgo spriedzi, ka es prātoju, vai man maz svētdienās vajadzētu pieņemt Svēto Vakarēdienu. Taču pēc gavēšanas es sajutu Svētā Gara mierinošo ietekmi, man apstiprinot, ka esmu cienīgs un ka viss būs labi, — bet Tas man arī atgādināja, ka es tiku brīdināts par šī darba pamešanu.
Mans uzņēmums vēlējās, lai es parakstu dokumentu, kurā atzīstu savu vainu un piekrītu atmaksāt lielu naudas summu. Es atteicos. Es zināju, ka apsūdzības ir nepatiesas.
Pēc kāda laika es atklāju, ka viens no maniem priekšniekiem ir bijis tas, kurš apzaga kompāniju. Tad es pārstāju sevi apšaubīt. Jā, es biju godīgs. Jā, es biju cienījams. Un, jā, es biju uzticīgs tam, kas man tika mācīts.
Šī pieredze man iemācīja vienmēr sekot Gara pamudinājumiem — lai vai kas notiktu manā dzīvē. Elders Dīters F. Uhtdorfs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis: „Ja mēs ieklausīsimies Gara pamudinājumos un sekosim tiem, tie kalpos par Liahonu, vadot mūs caur nezināmām, izaicinājumiem pilnām ielejām un kalniem, kas mūs sagaida (skat. 1. Nefija 1:16).”
Es zinu, ka Tas Kungs vienmēr zina par mums, pat par mūsu dzīves mazākajām niansēm, un Viņš nekad mūs nenovedīs no pareizā ceļa.