„Ar naudu nevar nopirkt laimi, bet Kristus piedāvā prieku par brīvu”, Liahona, 2025. g. janv.
Jaunajiem pieaugušajiem
Ar naudu nevar nopirkt laimi, bet Kristus piedāvā prieku par brīvu
Kad mana apsēstība ar naudu izvirzījās par absolūtu prioritāti, es sapratu, ka izvēlos pasaulīgās lietas Debesu Tēva vietā.
Bērnībā man bija lielas ambīcijas. Sociālajos tīklos es redzēju, kā mana vecuma cilvēki jau pelna naudu un gūst panākumus. Es vēlējos būt tāda, kā viņi.
Kad es apmeklēju universitāti un mācījos būt patstāvīga, nauda kļuva par manu galveno prioritāti. Viss, kas man rūpēja, bija stipendiju iegūšana, iekrājumu veidošana un gatavošanās turpmākajai karjerai ilustrēšanas jomā.
Pat mani sociālo tīklu ziņojumi bija pilni ar vēstījumiem par produktivitāti, investīcijām un papildu darbiem, kas palīdzētu man nopelnīt papildu līdzekļus. Es raizējos par to, ka, ja neizmantošu katru iespēju, lai gudri rīkotos ar savu naudu, es nebūšu finansiāli nodrošināta.
Es pieņēmu šo dzīvesveidu, domājot, ka tas mani darīs laimīgu un veiksmīgu. Es vienmēr attaisnoju savu koncentrēšanās uz naudu, sakot sev, ka kādu dienu, kad man būs vairāk naudas, es varēšu daudz vairāk ziedot labdarības organizācijām un tādējādi būt par labāku cilvēku.
Toreiz es to nepamanīju, bet, kad mana apsēstība ar naudu pārņēma manas prioritātes, es sāku zaudēt dzīvesprieku. Es sāku izjust arvien lielāku skaudību, it īpaši pret tiem, kuriem šķietami naudas bija vairāk nekā pietiekami.
Es sāku vēlēties lielākus panākumus sociālajos tīklos, savā karjerā un pat saistībā ar to, kā mani uztver citi cilvēki. Taču šķita, jo vairāk es dzenos pakaļ panākumiem, jo neveiksmīgāka es jūtos un jo vairāk es attālinos no Debesu Tēva.
Materiālisma atpazīšana
Pēc tam, kad es šādi biju jutusies aptuveni gadu, es sāku klausīties prezidenta Dalina H. Ouksa, Augstākā prezidija pirmā padomnieka, uzrunu. Es sajutu, kā mana sirds pagurst, dzirdot viņu visā pilnībā aprakstot to, par kādu cilvēku es kļūstu:
„Pat mūsdienās dažus cilvēkus, kuri sludina kristietību, vairāk piesaista pasaulīgās lietas — tas, kas uztur dzīvību uz Zemes, bet nedod barību mūžīgajai dzīvei.”
Man šķita, ka es varu vienlaikus piešķirt prioritāti gan Dievam, gan naudai, taču prezidenta Ouksa vārdi un šī mācība no Mateja 6:24 izrādījās patiesa: „Neviens cilvēks nevar kalpot diviem kungiem: vai nu viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs; citādi viņš pie viena turēsies un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”
Kad manas domas pārlieku pievērsās materiālām lietām, man bija grūtāk saskatīt evaņģēlija pievilcību. Es nesapratu, kā Baznīcas apmeklēšana un Svēto Rakstu lasīšana var man palīdzēt īstenot manas ambīcijas.
Lai gan izglītošanās turpināšana un stabilu ienākumu gūšana ir vērtīgas nodarbes, es tās izvirzīju par pārāk augstu prioritāti. Es biju apsēsta. Es sapratu, ka jutīšos nožēlojami līdz brīdim, kad iemācīšos mainīt savu domāšanas veidu.
Pievēršanās tam, kam ir vislielākā nozīme
Es lūdzu Debesu Tēvu un vaicāju, vai Viņš varētu man palīdzēt sākt pievērsties tam, kam ir vislielākā nozīme. Es sāku lasīt Svētos Rakstus. Kad es studēju pantus, kurus, manuprāt, jau biju lasījusi neskaitāmas reizes, manu uzmanību sāka piesaistīt šie labi zināmie stāsti. Es sajutu, kā Svētais Gars ar mani sazinās!
Viens no stāstiem, kas mani uzrunāja īpaši spēcīgi, bija stāsts par bagāto jaunekli. Jēzus viņam sacīja: „Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ.” (Mateja 19:21.)
Izlasot šo Svēto Rakstu stāstu, es sajutu pamudinājumu apstāties un padomāt par to, kā tas būtu attiecināms uz mani. Sākumā šķita, ka man ar bagāto jaunekli nav nekā kopīga, jo viņam jau bija savas bagātības, un viņš nevēlējās no tām šķirties. Turpretī es vēl nebiju bagāta, un es domāju, ka mani centieni iegūt vairāk naudas ir taisnīga nodarbe.
Taču drīz vien es sapratu, ka man būtu grūti atdot savu naudu — gluži tāpat kā bagātajam jauneklim. Īpaši ņemot vērā to, ka es jau tā ar lielām grūtībām centos atbrīvoties no saviem centieniem iegūt vairāk naudas.
Es atkal sāku vēlēties izvirzīt Debesu Tēvu pirmajā vietā savā dzīvē. Es nolēmu atvērt savu dienasgrāmatu, aprakstīt to, kā es jūtos, un pārskatīt savus iepriekšējos ierakstus, lai labāk saprastu to, kā bija uzsākusies mana apsēstība.
To darot, es sāku daudz vairāk apzināties, cik ačgārnas ir bijušas manas prioritātes. Es pamanīju vienu no saviem ierakstiem: „Es turpinu domāt par to, kā es varu no visa gūt kādu labumu, nevis par to, kā es varu kļūt labāka vai palīdzēt citiem.”
Galu galā, studējot Svētos Rakstus, ieklausoties Garā un rakstot dienasgrāmatu, es sāku mainīties.
Paļaušanās uz Dievu naudas vietā
Tas ir tik apbrīnojami — sajust, kā piepildās Salamana pam. 3:5–6 ietvertais apsolījums:
„Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,
bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.”
Es joprojām cenšos attīstīt savus talantus un cītīgi strādāju pie savas izglītības un karjeras mākslas jomā. Tā ir taisnīga vēlme — tiekties pēc finansiālas drošības, lai nodrošinātu sevi un savu ģimeni. Tomēr mums ir jābūt uzmanīgiem, lai nepieļautu, ka mūsu centieni gūt panākumus un naudu kļūst svarīgāki par visu citu.
Šobrīd man nerūp, vai pateicoties saviem izstrādājumiem es spēšu kļūt slavena vai nopelnīt kaudzi naudas. Es esmu sapratusi, ka man pietiek ar to, ka es dzīvoju tā, lai varētu mīlēt Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, savu ģimeni un mākslu, un sajust mīlestību no viņiem. Mani vairs tik viegli neaizkaitina negaidīti izdevumi vai citu cilvēku panākumi. Tā vietā es daudz vairāk nododos Jēzus Kristus evaņģēlijam, jo tas mani turpina glābt no alkatības, salīdzināšanas un pastāvīgas neapmierinātības. Un, kad es sāku to aizmirst, Svētie Raksti un pravieši man vienmēr atgādina to, kas dzīvē ir vissvarīgākais.
Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis:
„Kaut arī pasaule uzstāj uz to, ka spēks, manta, popularitāte un miesīgās baudas nes laimi, tā nebūt nav! Tās to nespēj!
Patiesībā daudz nogurdinošāk ir tiekties pēc laimes tur, kur to nav iespējams rast! Taču, kad jūs uzņematies nest savu jūgu kopā ar Jēzu Kristu un veicat to garīgo darbu, kas ir nepieciešams pasaules uzvarēšanai, Viņam un vienīgi Viņam ir pa spēkam pacelt jūs pāri šīs pasaules vilkmei.”
Pasaulīguma uzveikšana
Pārmaiņas, ko Glābējs man ir palīdzējis veikt manā dvēselē, ir bijušas brīnumainas. Tagad es zinu, ka panākumu pamatā nav tas, lai es pierādītu, cik es esmu brīnišķīga, vai sasaistītu savu vērtību ar to, cik daudz naudas es pelnu; tas nozīmē izjust pateicību par iespēju pieredzēt laicīgo dzīvi un saskatīt apbrīnojamās svētības, ko Debesu Tēvs man vienmēr ir devis. Es zinu, ja es izvirzīšu Viņu par augstāko prioritāti, viss pārējais nostāsies savās vietās.
Es mudinu jūs padomāt par prioritātēm savā dzīvē. Vai jūs koncentrējaties uz materiālām lietām un to, kā jums nav? Vai arī jūs koncentrējaties uz to, kas ir vissvarīgākais? Esiet godīgi pret sevi. Padomājiet, vai tik jums nav jāpielāgo uzņemtais virziens, lai atgrieztos pie Glābēja.
Veicot šādu izvēli, jūs radīsiet lielāku prieku, nekā spējat iedomāties.