„Anna un Ņūels Vitniji un derību taka”, Liahona, 2025. g. janv.
Anna un Ņūels Vitniji un derību taka
Gluži kā Anna un Ņūels Vitniji, arī mēs ejam pa šo derību ceļu, nožēlojot grēkus, kalpojot, upurējoties un priecājoties.
Vitniju veikals Kērtlandē (šeit parādīts 1907. gadā) finansēja lielu daļu Baznīcas izaugsmi sekmējošā darba Ohaio un Misūri štatos 1830–tajos gados.
Džordža Edvarda Andersona fotogrāfija, 1907. g.
Kad 18 gadus vecā Elizabete Anna Smita pārcēlās uz Ohaio štatu, viņa tur satika izskatīgu uzņēmēju, vārdā Ņūels K. Vitnijs. Viņa raksturoja viņu kā „jaunu vīrieti, [kurš] bija nācis no rietumiem, lai „meklētu savu laimi”. Viņš bija saimniecisks un enerģisks, un viņš tika pie īpašumiem ātrāk nekā lielākā daļa viņa … biedru.” Viņi apprecējās 1822. gada oktobrī un kļuva par „laimīgu pāri ar spožām izredzēm”.
Viņi apmetās Kērtlandē, Ohaio, kur Ņūels vadīja veiksmīgu tirdzniecības uzņēmumu.
Mēs varam saskatīt Tā Kunga darbošanos Viņa bērnu dzīvē, redzot Vitniju pāra un tik daudzu citu cilvēku pieredzi. Piemēram, mēs varam redzēt, kā viņi iepazina Glābēju un kā Viņš palīdzēja viņiem saskatīt to, ka viņi ir derības bērni. Uzzinot par šiem cilvēkiem, mēs gūstam dziļāku ieskatu Tā Kunga atklāsmēs no Mācības un Derībām.
Sagatavošanās Tā Kunga vārda saņemšanai
Annas vecāki izvēlējās viņu audzināt, iztiekot bez reliģijas. Ņūelam piemita uzņēmēja domāšana. Taču, iekārtojot māju Kērtlandē, Anna sajuta, ka viņu dzīvē kaut kā trūkst. Viņi sāka meklēt baznīcu, kur būtu evaņģēlijs, ko Jēzus Kristus bija mācījis Jaunajā Derībā. Kādu laiku viņi pielūdza kopā ar Aleksandra Kembela Kristus mācekļiem.
„Kādu vakaru …,” Anna atcerējās, „kad mēs ar vīru savās mājās Kērtlandē lūdzām Tēvu, lai Viņš mums parādītu ceļu, Gars nolaidās pār mums, un mākonis apēnoja mūsu māju. … Mūs pārņēma svinīga bijība. … Mēs dzirdējām balsi, … sakot: „Sagatavojieties saņemt Tā Kunga vārdu, jo tas nāk.”
Simtiem kilometru attālajā Ņujorkas štatā Tas Kungs lika Džozefam Smitam sūtīt misionārus sludināt evaņģēliju. Kad šie misionāri, kurus vadīja Olivers Kauderijs un Pārlijs P. Prets, sludināja Kērtlandē, Anna ieklausījās viņos un vēlāk rakstīja: „Es zināju, ka tā ir Labā Gana balss.” Misionāru liecība, citi ticīgie, tādi kā Lūsija un Īzāks Morliji, un, pats svarīgākais, Svētais Gars vedināja viņus pie svēto derību slēgšanas. 1830. gada novembrī Anna un Ņūels tika kristīti Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā.
Ierodoties Kērtlandē 1831. gadā, Džozefs Smits iepazinās ar Ņūelu, sakot: „Es esmu Džozefs, pravietis. … Mani šeit ir atvedušas tavas lūgšanas.”
Paula Manna ilustrācija
Tikšanās ar pravieti Džozefu
Citā atklāsmē svētajiem tika teikts „iet uz Ohaio”, kur viņi saņems „tādu svētību, kāda nekad nav redzēta starp cilvēku bērniem” (Mācības un Derību 39:14–15; skat. arī 37:1).
Džozefs un Emma Smiti ieradās Kērtlandē 1831. gada februārī, un Ņūels un Anna uz mēnesi uzņēma viņus savās mājās. Pēc astoņpadsmit mēnešiem viņi atkal nodrošināja Džozefam un Emmai mājvietu savā izremontētajā veikalā.
Vitniju pāris sāka skaidrāk saskatīt savu mūžīgo identitāti. Vēlāk, tajā pašā gadā, Tas Kungs sniedza pravietim Džozefam atklāsmi par to, ka Ņūelam ir jākalpo par bīskapu Kērtlandē. Ņūels teica: „Es sevī nesaskatu bīskapu, brāli Džozef; bet, ja tu saki, ka tā ir Tā Kunga griba, tad es mēģināšu.”
Džozefs atbildēja: „Tev nav jāņem vērā tikai manis teiktais. Ej un prasi Tēvam pats.”
Pēc lūgšanas Ņūels dzirdēja balsi no debesīm sakām: „Tavs spēks ir Manī.”
Ņūelam un Annai tas bija izaugsmes periods, jo viņi kopīgi strādāja pie savu derību ievērošanas. Anna rakstīja par vienu no veidiem, kā viņi kalpoja citiem:
„Balstoties uz mūsu Glābēja paraugu … , mēs nolēmām sarīkot mielastu nabadzīgajiem … , slimajiem, kroplajiem, kurlajiem, aklajiem, vecajiem un vārgajiem.
Šis mielasta pasākums ilga trīs dienas, kuru laikā uz to tika aicināti visi Kērtlandes apkārtnes iedzīvotāji, kuri to vēlējās. … Patiesi, man tas bija kā mielasts „ar trekniem ēdieniem” [Jesajas 25:6]; līksmes laiks, ko nekad neaizmirsīsim.”
Vēlāk Ņūels kopā ar Džozefu Smitu kalpoja par misionāru un par viņa partneri uzņēmumā „United Firm” — biznesa kooperatīvā, kas palīdzēja nodrošināt svēto vajadzības. No viņa veikalā gūtajiem ieņēmumiem tika finansēta liela daļa Baznīcas izaugsmi sekmējošā darba Kērtlandē un Misūri štatā, un viņš kalpoja Baznīcai vēl daudzos citos veidos. Iespējams, vissvarīgākais ir tas, ka Annai un Ņūelam bija 14 bērni, un 10 no tiem tika izaudzināti līdz pilngadībai.
Citi piepulcējās, lai celtu Ciānas stabus. Kimbalu, Jangu, Krosbiju, Tipetsu un daudzu citu ģimenes centās balstīt savu dzīvi uz Jēzus Kristus evaņģēlija. Katrs ieguldīja savu enerģiju un noteiktus talantus. Agrīnās atklāsmes vadīja, norāja un mierināja viņus, kā arī sniedza norādījumus augošajai Baznīcai.
Tā Kunga nama būvēšana
Galvenā loma agrīno Baznīcas locekļu laicīgajos un garīgajos centienos — gan kolektīvā, gan individuālā līmenī — bija apsolītā spēka dāvinājuma saņemšanai (skat. Mācības un Derību 38:32).
Tas Kungs atkārtoti pavēlēja celt tempļus Kērtlandē un Misūri štatā. Kērtlandē svētie guva panākumus, varonīgi cenšoties uzcelt ievērojamo ēku. Viņi pielika lielākos pūliņus, lai uzbūvētu Tā Kunga, Jēzus Kristus, cienīgu ēku. Šis templis pastāv vēl joprojām. Ņūela veikals, līdz ar tuvumā esošo pelnu pārstrādes rūpnīcu, bija būtiska Kērtlandes ekonomikas sastāvdaļa, kas sniedza atbalstu tempļa projektam.
1836. gadā Glābējs parādījās šajā templī un pieņēma viņu centienus. Viņš apsolīja, ka Viņa ļaudis „priecāsies dēļ tām svētībām, kas tiks izlietas, un dēļ endaumenta, ar ko [Viņa] kalpi ir tikuši apdāvināti šajā namā” (Mācības un Derību 110:9). Tad ieradās Mozus, Ēlija un Elija un piešķīra pēdējam atklāšanas laikmetam tik ļoti svarīgās atslēgas (skat. Mācības un Derību 110:11–16).
Ņūels K. Vitnijs jaunībā, ilustrācija bez datuma
Vajāšana un pasaulīgās rūpes
Turpmākās dienas svētajiem, tostarp arī Vitniju ģimenei, kļuva par pārbaudījumu laku. Valsts mēroga ekonomiskās lejupslīdes un banku nozares panikas laikā daudzi vērsās pret Baznīcu un pravieti. Saņēmis pavēli pārcelties uz Misūri štatu, Ņūels vilcinājās. Viņš bija ieguldījis visu savu mūža darbu savā Kērtlandes veikalā. Liela daļa bagātīgās peļņas, ko tas ienesa, kalpoja Baznīcas uzturēšanai. Kā lai viņš tā vienkārši aiziet?
Tas Kungs viņu norāja par to, ka viņš pievērš pārāk lielu uzmanību pasaulīgajām lietām, un par „dvēseles sīkumainību” (Mācības un Derību 117:11). Ņūels nožēloja grēkus un paklausīja. Viņš apmetās Navū, Ilinoisas štatā, kur turpināja kalpot par bīskapu un vēlāk — par prezidējošo bīskapu.
Tempļa priekšraksti
Navū templis atkal kļuva par laicīgo un garīgo aktivitāšu centru. Kad tika celtas šī tempļa sienas, Tas Kungs caur Savu pravieti nodibināja Palīdzības biedrību. Emma Smita bija tās pirmā prezidente, un Sāra Klīvlenda un Anna Vitnija bija viņas padomnieces. Emma deleģēja Annai svarīgus pienākumus un lūdza viņai vadīt šo organizāciju viņas prombūtnes laikā.
Tas Kungs turpināja atklāt pravietim tempļa priekšrakstus. 1842. gadā, kad Navū tempļa celtniecība vēl nebija pabeigta, Džozefs Smits sapulcināja Baznīcas vadītājus, tostarp Ņūelu, viņa Sarkano ķieģeļu veikala augšstāvā un izpildīja endaumenta priekšrakstu. Kad daļa no tempļa, proti, bēniņi, tika iesvētīta, gan Anna, gan Ņūels izpildīja endaumenta ceremoniju, palīdzot citiem svētajiem, pirms viņi devās uz Sālsezera ieleju.
Ejot pa derību ceļu, Anna un Ņūels tiecās pēc Glābēja, nožēloja grēkus, no visas sirds kalpoja, ziedojās, upurēja un priecājās. Viņi iepazina Jēzu Kristu un sāka uztvert sevi kā derības bērnus. Miljoniem cilvēku pēc tam ir gājuši to pašu ceļu, slēdzot svētās derības un ceļot Tā Kunga valstību. Centieni izzināt viņu stāstus palīdz mums dzīves vieglajos periodos un pārbaudījumu brīžos.
Nedatēta Annas Vitnijas fotogrāfija dzīves otrajā pusē
Tuvojoties savas dzīves beigām, Anna rakstīja: „Nonākot pie apziņas, ka esat guvuši nelielu ieskatu tajā, ar kādu nolūku Dievs jūs ir radījis …, vai jūs varat saprast, ka par šīm lietām ir vērts dzīvot vai ka par tām ir vērts ciest? Vai jebkāds upuris varētu būt par lielu …, ja mēs sekojam sava Skolotāja pēdām?”