Almas 23.–27. nod.

Anti-nefij-lehijieši

Ļaudis, kuri izvēlējās mīlēt savus ienaidniekus

Daudzi lamanieši uzzināja par Dievu no Amona un viņa brāļiem. Šiem lamaniešiem bija stipra ticība Tam Kungam, un viņi ievēroja Dieva baušļus. Viņi gribēja, lai viņus sauktu citādāk, tādēļ lamaniešu vietā viņi nodēvēja sevi par anti-nefij-lehijiešiem.

Almas 23:3–7, 16–17

Anti-nefij-lehijieši mainījās, pateicoties savai ticībai Dievam. Viņi nožēloja tos ļaunos darbus, ko reiz bija darījuši. Viņi zināja, ka Dievs viņus mīl un ir tiem piedevis.

Almas 24:8–14

Lamanieši bija dusmīgi un gatavojās uzbrukt anti-nefij-lehijiešiem. Tā vietā, lai cīnītos, anti-nefij-lehijieši deva Dievam solījumu. Viņi teica, ka nekad vairs nedarīs pāri nevienam cilvēkam. Lai to apliecinātu, viņi apraka savus ieročus. Tā vietā, lai ievainotu vai nonāvētu savus ienaidniekus, viņi izvēlējās tos mīlēt.

Almas 24:1–19; 26:31–34

Tie lamanieši, kuri neticēja Dievam, uzbruka anti-nefij-lehijiešiem.

Almas 24:20

Anti-nefij-lehijieši ticēja — ja viņi tiks nogalināti, viņi dzīvos kopā ar Dievu. Viņi turēja Dievam doto solījumu un neuzbruka lamaniešiem.

Almas 24:16, 21

Tā vietā, lai cīnītos, anti-nefij-lehijieši lūdza Dievu. Kad lamanieši to redzēja, daudzi no viņiem pārtrauca uzbrukumu. Viņi jutās slikti, ka ir nogalinājuši cilvēkus. Arī šie lamanieši izvēlējās nekad vairs nedarīt pāri citiem cilvēkiem. Viņi pievienojās anti-nefij-lehijiešiem.

Almas 24:21–27; 25:13–16

Ar laiku viņiem uzbruka arvien vairāk cilvēku. Amons un viņa brāļi skuma par anti-nefij-lehijiešu ciešanām. Viņi lūdza, lai ķēniņš aizvestu savus ļaudis uz dzīvi pie nefijiešiem. Ķēniņš teica, ka viņi dosies projām, ja vien Tas Kungs to gribēs. Amons lūdza Dievu. Tas Kungs pateica, ka viņiem vajadzētu doties projām un ka Viņš tos pasargās.

Almas 27:2–15

Nefijieši atdeva anti-nefij-lehijiešiem daļu zemes, kur apmesties uz dzīvi, un sargāja viņus. Savukārt anti-nefij-lehijieši deva nefijiešiem pārtiku. Anti-nefij-lehijiešiem bija liela ticība un viņi mīlēja Dievu. Viņi bija godīgi pret visiem un turēja savu solījumu — nekad vairs necīnīties. Viņi turpināja būt uzticīgi visa sava mūža garumā.

Almas 27:20–30