„Pravietis Eters”, Mormona Grāmatas stāsti (2023. g.)
Pravietis Eters
Tā Kunga brīdinājums tautai
Tas Kungs atveda Jareda brāli un viņa ģimeni uz apsolīto zemi. Viņi bija pazemīgi un ievēroja Dieva baušļus. Viņu skaits daudzu gadu garumā pieauga, un viņi gribēja, lai tos vadītu ķēniņš. Jareda brālis brīdināja viņus, ka ķēniņš var radīt nepatikšanas, tomēr viņš ļāva tiem izraudzīties ķēniņu.
Jaredieši bija dzīvojuši apsolītajā zemē jau simtiem gadu. Reizēm viņu ķēniņi vedināja tos darīt labu, bet reizēm nē. Dieva pravieši brīdināja ļaudis, aicinot nožēlot grēkus. Kad ļaudis uzklausīja praviešus un ievēroja Dieva baušļus, Viņš tos svētīja. Pēdējo jarediešu pravieti sauca par Eteru.
Etera 7:23–27; 9:26–30; 10:16–17, 28; 11:1–8, 12–13, 20–22; 12:2
Cilvēki neklausīja Dievam. Taču ar Eteru bija Tā Kunga Gars. Eters mācīja viņus no rīta līdz vakaram. Viņš teica, ka viņiem ir jātic Dievam un jānožēlo grēki, vai arī viņi tiks iznīcināti. Ja viņiem būs ticība, viņi var cerēt uz to, ka kādudien atkal dzīvos ar Dievu, un viņiem būs spēks darīt labu. Taču cilvēki neticēja.
Eters novēroja to, ko dara cilvēki. Dienas laikā viņš slēpās alā un pierakstīja to, ko bija redzējis. Cilvēki nenožēloja grēkus un sāka cits ar citu cīnīties.
Eters redzēja, ka jarediešu ķēniņam Koriantumram nākas cīnīties ar daudziem, kuri gribēja kļūt par ķēniņiem. Koriantumrs lika savam karapulkam cīnīties, lai sevi pasargātu.
Kādudien Tas Kungs lika Eteram brīdināt Koriantumru un viņa ļaudis, lai tie nožēlotu grēkus. Ja viņi to darīs, Tas Kungs pasargās ļaudis un ļaus Koriantumram paturēt savu ķēniņvalsti. Pretējā gadījumā ļaudis cits citu iznīcinās. Koriantumram būs ļauts dzīvot pietiekami ilgi, lai pārliecinātos, ka Tā Kunga vārdi ir bijuši patiesi. Pēc tam arī viņš nomirs.
Koriantumrs un viņa ļaudis nenožēloja grēkus. Cilvēki mēģināja nogalināt Eteru, taču Eters aizbēga uz savu alu. Vīrs, vārdā Šizs, cīnījās pret Koriantumru. Ļaudis izvēlējās pievienoties vai nu Šiza karapulkam, vai Koriantumra karapulkam. Abi karapulki izcīnīja daudz kauju. Daudzi cilvēki tika nonāvēti.
Etera 13:22–25; 14:17–20; 15:2
Koriantumrs atcerējās, ko Eters bija teicis. Viņš skuma par to, ka tik daudzi no viņa ļaudīm bija gājuši bojā. Viņš atcerējās, ka visi pravieši bija brīdinājuši, ka tā notiks. Viņš sāka nožēlot grēkus un nosūtīja Šizam vēstuli. Viņš teica, ka atteiksies no savas ķēniņvalsts, ja vien viņa ļaudis tiks saudzēti. Taču Šizs gribēja cīnīties.
Koriantumra ļaudis bija dusmīgi un gribēja cīnīties. Arī Šiza ļaudis bija dusmīgi un gribēja cīnīties. Neviens negribēja nožēlot grēkus. Eters redzēja, kā pilnīgi visi cilvēki dodas kaujā. Gāja bojā vēl vairāk cilvēku.
Koriantumrs gribēja izbeigt karu. Viņš lūdza, lai Šizs pārņem ķēniņvalsti un pārstāj kaitēt viņa ļaudīm. Taču visus bija pārņēmušas dusmas. Viņos nebija Tā Kunga Gara. Eters redzēja, kā visi turpināja cīnīties, līdz Koriantumrs bija palicis pēdējais izdzīvojušais jaredietis. Tad Koriantumrs paģība.
Eters redzēja, ka viss, ko Tas Kungs bija teicis, ir piepildījies. Eters pabeidza savus pierakstus par notikušo. Pēc tam viņš pārliecinājās, lai vēlāk, kad viņa vairs nebūs, cilvēki varētu atrast viņa pierakstus. Eters uzticējās Dievam un gaidīja to brīdi, kad būs kopā ar Viņu.