Almas 46.–50. nod.

Brīvības karogs

Iestāšanās par tiesībām ticēt Dievam

Amalikija bija liels un spēcīgs nefijietis. Viņš gribēja kļūt par ķēniņu. Viņš solīja varu tiem cilvēkiem, kuri viņam palīdzēs. Daudziem cilvēkiem viņš patika, un viņi mudināja citus viņam sekot. Amalikija vedināja cilvēkus darīt ļaunu. Viņš ar saviem sekotājiem gribēja nogalināt tos cilvēkus, kuri mācīja par Jēzu Kristu.

Almas 45:23–24; 46:1–10

Virsnieks Moronijs bija nefijiešu karapulku virspavēlnieks, kurš ticēja Jēzum. Viņš zināja, ka nefijieši tiek svētīti tādēļ, ka ievēro Dieva baušļus. Viņš ļoti dusmojās par to, ka Amalikija vedina cilvēkus projām no Dieva, cenšoties kļūt par ķēniņu un kaitēt citiem.

Almas 46:9–11, 13–15, 18

Moronijs saplēsa savas drānas. Viņš uzrakstīja uz tām, ka cilvēkiem ir jāatceras par savu Dievu, savu brīvību un savām ģimenēm. Pēc tam viņš piesēja tās pie kārts un nodēvēja par brīvības karogu. Moronijs lūdza pēc Dieva svētības. Viņš parādīja nefijiešiem brīvības karogu un lūdza, lai tie pievienojas viņam cīņā pret Amalikiju.

Almas 46:12–20, 23–24, 28

Ļaudis apbruņojās un skrēja pie Moronija. Viņi bija gatavi cīnīties, iestājoties par Dievu, savām mājām, ģimenēm un savu brīvību. Viņi stājās derībā ar Dievu jeb deva Viņam īpašu solījumu, ka tie vienmēr Viņam sekos. Pēc tam viņi sagatavojās cīņai ar Amalikiju.

Almas 46:21–22, 28

Moronijam bija liels karapulks. Amalikija bija nobijies. Viņš kopā ar saviem sekotājiem mēģināja aizbēgt. Taču daudzi no viņiem raizējās, ka Amalikija cīnās nepareizu iemeslu dēļ. Daudzi viņam vairs nesekoja. Moronija karapulks apturēja tos, kuri joprojām sekoja Amalikijam, tomēr Amalikijam un vēl dažiem izdevās aizbēgt.

Almas 46:29–33

Amalikija devās uz lamaniešu zemi. Viņš gribēja, lai lamanieši palīdz viņam cīņā pret nefijiešiem. Tad viņam būtu lielāks, stiprāks karapulks. Viņš panāca, ka daudzi lamanieši sadusmojās uz nefijiešiem. Lamaniešu ķēniņš teica lamaniešiem, lai tie sagatavojas cīņai ar nefijiešiem.

Almas 47:1

Ķēniņam patika Amalikija. Viņš iecēla Amalikiju par vienu no lamaniešu karapulku vadoņiem. Taču Amalikija gribēja iegūt vēl lielāku varu.

Almas 47:1–3

Amalikija izstrādāja plānu, kā kļūt par lamaniešu valdnieku. Viņš pārņēma savā varā visu lamaniešu karaspēku. Tad viņš lika saviem kalpiem nonāvēt ķēniņu un samelot par to, kurš to ir izdarījis.

Almas 47:4–26

Amalikija izlikās, ka dusmojas par ķēniņa nonāvēšanu. Lamaniešiem patika Amalikija. Viņš apprecēja ķēniņieni un kļuva par viņu jauno ķēniņu. Viņš gribēja valdīt arī pār nefijiešiem. Viņš runāja sliktu par nefijiešiem, lai lamanieši uz tiem dusmotos. Drīz vien daudzi lamanieši gribēja pret tiem cīnīties.

Almas 47:25–35; 48:1–4

Kamēr Amalikija ar melu palīdzību ieguva varu, Moronijs sagatavoja nefijiešus, lai tie uzticētos Dievam. Viņš uzvilka brīvības karogu katrā viņu zemes tornī, lai atgādinātu tiem par viņu solījumu. Moronija karapulks arī sagatavoja nefijiešu pilsētas karam. Viņi uzcēla aizsargsienas un uzbēra vaļņus, lai pilsētas būtu pasargātas un stipras.

Almas 46:36; 48:7–18

Kad lamanieši ieradās, lai cīnītos, viņi nevarēja iekļūt nefijiešu pilsētās. Viņus aizturēja aizsargsienas un vaļņi, ko bija uzbūvējis Moronija karapulks. Daudzi lamanieši gāja bojā, uzbrūkot nefijiešiem. Amalikija bija ļoti dusmīgs. Viņš solīja nonāvēt Moroniju.

Almas 49:1–27

Nefijieši pateicās Dievam par to, ka Viņš tiem ir palīdzējis un tos pasargājis. Viņi turpināja nostiprināt esošās pilsētas un uzbūvēja vēl vairāk pilsētu. Karš ar lamaniešiem turpinājās, taču Dievs palīdzēja Moronijam un viņa karapulkam pasargāt nefijiešus. Nefijieši bija laimīgi. Viņi paklausīja Dievam un turpināja būt Viņam uzticīgi.

Almas 49:28–30; 50:1–24