Almas 53. nod.; 56.–57. nod.

Jaunekļu armija

Dēli, kuri paļāvās uz Dievu

Nefijieši karoja ar lamaniešiem, un viņiem bija nepieciešama palīdzība. Anti-nefij-lehijieši gribēja palīdzēt. Taču viņi bija apsolījuši Tam Kungam necīnīties. Divi tūkstoši viņu gados jauno dēlu nebija devuši šādu solījumu. Dēli apsolīja cīnīties viņu vietā, lai aizsargātu savas ģimenes. Šie dēli tika dēvēti par jaunajiem kareivjiem.

Almas 53:8, 13–18, 22; 56:1–8

Jaunie kareivji izraudzījās par savu vadoni Helamanu. Salīdzinājumā ar lielo lamaniešu armiju, viņi bija tikai neliels pulciņš. Taču Helamans zināja, ka jaunie kareivji ir godīgi, drosmīgi un uzticīgi. Helamana vadībā viņi devās palīgā nefijiešiem.

Almas 53:19–22; 56:9–10, 17, 19

Nefijiešu karavīri bija noguruši. Bet, kad ieradās jaunie kareivji, nefijieši priecājās. Jaunekļu armija dāvāja viņiem cerību un spēku. Viņi kopīgi gatavojās cīņai ar lamaniešiem. Arī jauno kareivju vecāki palīdzēja, nesot viņiem ēdienu un citus krājumus.

Almas 56:16–17, 19–20, 22, 27

Lamanieši bija ieņēmuši daudzas pilsētas un turēja tajās savu karaspēku. Nefijiešu vadoņi gribēja panākt, lai lamanieši pamestu kādu no šīm pilsētām. Viņi izstrādāja plānu un lūdza jauno kareivju palīdzību.

Almas 56:18–30

Jaunie kareivji izlikās, ka nes pārtiku nefijiešiem, kuri dzīvo tuvējā pilsētā. Kad lamanieši ieraudzīja mazo pulciņu, viņi atstāja ieņemto pilsētu un dzinās pakaļ jaunajiem kareivjiem. Lamanieši domāja, ka viņus būs viegli sagūstīt.

Almas 56:30–36

Jaunie kareivji aizbēga no lamaniešiem. Tad nefijiešu armija sāka vajāt lamaniešus. Lamanieši gribēja notvert jaunos kareivjus, pirms tos ir panākuši nefijieši. Nefijieši redzēja, ka jaunie kareivji ir nonākuši briesmās, un soļoja ātrāk, lai viņiem palīdzētu.

Almas 56:36–41

Pēc kāda laika jaunie kareivji vairs nevarēja saskatīt lamaniešus. Viņi sāka prātot, vai nefijieši ir panākuši lamaniešus un uzsākuši cīņu.

Almas 56:42–43

Helamans bija noraizējies. Viņš domāja, ka lamanieši varētu mēģināt viņus ielenkt. Viņš jautāja saviem jaunajiem kareivjiem, vai viņi ir ar mieru cīnīties ar lamaniešiem.

Almas 56:43–44

Jaunie kareivji atcerējās, ko tiem bija mācījušas viņu mātes. Mātes bija viņiem mācījušas paļauties uz Dievu un nešaubīties, jo Viņš tos pasargās. Šie dēli ticēja Dievam un gribēja turēt savu solījumu — aizsargāt savas ģimenes. Viņi pateica Helamanam, ka ir gatavi doties cīņā.

Almas 56:46–48

Helamans brīnījās par viņu drosmi. Viņš veda tos atpakaļ, lai uzsāktu cīņu ar lamaniešiem.

Almas 56:45, 49

Jaunie kareivji ieraudzīja, ka nefijieši cīnās ar lamaniešiem. Nefijieši bija noguruši. Viņi jau sāka padoties, kad ieradās jaunie kareivji.

Almas 56:49–52

Jaunie kareivji cīnījās ar Dieva spēku. Lamanieši nobijās no viņiem un pārstāja cīnīties. Jaunie kareivji bija palīdzējuši uzvarēt šajā kaujā!

Almas 56:52–54, 56

Šajā kaujā bija nonāvēti daudzi nefijieši un lamanieši. Helamans raizējās, ka arī daļa no viņa jaunajiem kareivjiem varētu būt gājusi bojā. Pēc kaujas Helamans visus uzskaitīja. Viņš ļoti priecājās, redzot, ka neviens no jaunajiem kareivjiem nav nonāvēts. Dievs bija tos pasargājis.

Almas 56:55–56

Jaunajiem kareivjiem pievienojās vēl lielāks skaits dēlu. Viņi turpināja palīdzēt nefijiešiem cīnīties. Citās kaujās visi jaunie kareivji guva ievainojumus, taču neviens no tiem nenomira. Viņi atcerējās, ko tiem bija mācījušas viņu mātes. Viņi paļāvās uz Dievu, un Viņš tos pasargāja.

Almas 57:6, 19–27; 58:39–40