„Brāļi Nefijs un Lehijs”, Mormona Grāmatas stāsti (2023. g.)
Brāļi Nefijs un Lehijs
Ļaudis dzird balsi no debesīm
Nefijs un Lehijs bija brāļi, kuri gribēja, lai visi zinātu par Jēzus Kristus evaņģēliju. Nefijieši un lamanieši karoja, taču brāļi tik un tā mācīja ļaudis no abām šīm tautām. Kādudien, kad viņi bija devušies mācīt ļaudis, lamaniešu karapulks iemeta tos cietumā.
Helamana 3:20–21, 37; 4:4–5, 14; 5:4–21
Pēc daudzām dienām karavīri ieradās cietumā, lai nonāvētu Nefiju un Lehiju.
Pirms kāds bija paguvis Nefijam un Lehijam kaut ko nodarīt, viņus ieskāva uguns loks. Uguns viņus nesadedzināja. Dievs tos šādi pasargāja. Tad zeme nodrebēja. Šķita, ka cietuma sienas sagrūs. Drīz vien visus pārējos cietumā ieskāva tumsas mākonis. Cilvēki bija ļoti izbijušies.
Virs tumsas mākoņa ieskanējās balss. Tā bija klusa, it kā čuksti, taču cilvēku sirdis pamira izbailēs. Tā bija Dieva balss. Dievs teica, lai viņi nožēlo grēkus.
Zeme un cietuma sienas sāka drebēt vēl vairāk. Balss atskanēja atkal, sakot, lai cilvēki nožēlo grēkus. Mākoņa aptumšotie un baiļu pārņemtie cilvēki nespēja pakustēties.
Šajā pūlī bija kāds vīrs, vārdā Aminadabs. Viņš kādreiz bija bijis piederīgs Dieva Baznīcai. Viņš redzēja, ka Nefija un Lehija seja ir sākusi spoži mirdzēt. Viņi izskatījās kā eņģeļi. Šķita, ka viņi sarunājas ar kādu debesu būtni. Aminadabs teica, lai visi paskatās uz Nefiju un Lehiju.
Cilvēki jautāja Aminadabam, ko viņi var darīt, lai atbrīvotos no tumsas mākoņa. Aminadabs pastāstīja tiem to, ko viņš zināja par Dievu un Jēzu. Viņš teica, lai cilvēki nožēlo grēkus, tic Jēzum Kristum un lūdz Dievu. Cilvēki uzklausīja Aminadabu. Viņi lūdza Dievu, līdz tumsa izklīda.
Visus cilvēkus ieskāva Dieva uguns, kas tos nesadedzināja. Ļaudis tika piepildīti ar Svēto Garu un ļoti priecājās. Viņi runāja brīnumainus vārdus. Balss atskanēja vēlreiz. Tā teica, lai viņi iemanto mieru, pateicoties viņu ticībai Jēzum Kristum. Cilvēkus ieradās apciemot eņģeļi.
Nefijs, Lehijs un visi pārējie ļaudis pameta cietumu. Viņi stāstīja daudziem cilvēkiem visā tanī zemē par to, ko todien bija redzējuši un dzirdējuši. Vairums lamaniešu viņiem noticēja un izvēlējās sekot Jēzum. Viņi pārtrauca karot. Tā vietā viņi palīdzēja citiem noticēt Jēzum un nožēlot grēkus.