10. nodaļa
Jēkabs un Šerems
Pirms nāves Nefijs nodeva plāksnes, uz kurām bija veicis pierakstus, savam jaunākajam brālim Jēkabam. Jēkabs bija taisnīgs cilvēks.
Nefijs aicināja Jēkabu pierakstīt to, kas varētu palīdzēt cilvēkiem iegūt ticību Jēzum Kristum.
Nefijs piešķīra Jēkabam pilnvaras būt par priesteri Baznīcā un mācīt nefijiešiem Dieva vārdu.
Pēc Nefija nāves daudzi nefijieši kļuva ļauni. Jēkabs mācīja cilvēkus un aicināja viņus nožēlot savu slikto rīcību.
Kāds ļauns vīrs, vārdā Šerems, devās pie nefijiešiem un mācīja viņiem neticēt Jēzum Kristum.
Šerems stāstīja cilvēkiem, ka tāda Kristus nemaz nav. Daudzi ļaudis noticēja Šeremam.
Jēkabs aicināja ļaudis ticēt Kristum. Šerems gribēja strīdēties ar Jēkabu un viņu pārliecināt par to, ka tāda Kristus nebūs.
Jēkabam bija nesatricināma ticība Jēzum Kristum. Viņš bija redzējis eņģeļus un dzirdējis Tā Kunga balsi. Viņš zināja, ka Jēzus reiz nāks.
Svētais Gars bija ar Jēkabu, kad viņš Šeremam liecināja par Jēzu Kristu.
Šerems lūdza, lai viņam tiktu parādīta zīme. Viņš gribēja, lai Jēkabs pierāda to, ka Dievs ir. Viņš vēlējās redzēt brīnumu.
Jēkabs nelūdza Dievam parādīt kādu zīmi. Viņš atbildēja, ka Šerems jau zina — tas, ko Jēkabs mācīja, ir patiesība.
Jēkabs sacīja: ja Dievs sitīs Šeremu, tā būs zīme, kas norādīs uz Dieva spēku.
Šerems uzreiz nokrita zemē. Vairāku dienu garumā viņš nespēja piecelties.
Šerems bija kļuvis vārgs, un viņš zināja, ka drīz mirs. Viņš sasauca ļaudis pie sevis.
Viņš pastāstīja, ka bija melojis. Viņš aicināja ļaudis ticēt Jēzum Kristum.
Kad Šerems bija beidzis runāt uz ļaudīm, viņš nomira. Cilvēki sajuta Dieva spēku un krita pie zemes.
Ļaudis sāka nožēlot grēkus un lasīt Svētos Rakstus. Viņi dzīvoja mierā un saticībā. Jēkabs bija laimīgs, jo viņš zināja, ka Dievs bija atbildējis uz viņa lūgšanām.