31. nodaļa
Virsnieks Moronijs uzveic Zerahemnasu
Lamaniešu vadonis Zerahemnass vēlējās, lai viņa ļaudis turpinātu ienīst nefijiešus un padarītu viņus par saviem vergiem.
Nefijieši gribēja pasargāt savu brīvību — zemi un savas ģimenes. Viņi arī vēlējās brīvi pielūgt Dievu.
Virsnieks Moronijs bija nefijiešu karavadonis. Kad lamanieši ieradās cīnīties, Moronijs kopā ar savu karaspēku viņus sagaidīja Jeršonas zemē.
Virsnieks Moronijs sagādāja saviem vīriem ieročus, vairogus, bruņas un biezu apģērbu.
Lamaniešu karaspēks bija skaitā lielāks, taču viņi nobijās, ieraugot nefijiešu apbruņojumu, jo lamaniešu apģērbs bija ļoti trūcīgs.
Lamaniešu karaspēks neuzdrīkstējās stāties pretī virsnieka Moronija karaspēkam. Lamanieši bēga uz mežonīgo apvidu un nolēma uzbrukt kādai citai nefijiešu pilsētai.
Moronijs sūtīja izlūkus, lai novērotu lamaniešus. Viņš arī aicināja Almu lūgt Tam Kungam palīdzību. Tas Kungs atklāja Almam, kur lamanieši uzbruks.
Kad Moronijs saņēma ziņu no Almas, viņš atstāja dažus kareivjus apsargāt Jeršonu, bet pārējos veda pretī lamaniešiem.
Virsnieka Moronija kareivji paslēpās Sidonas upes abos krastos un gaidīja, kad varēs iedzīt lamaniešu karaspēku slazdā.
Kauja sākās, un lamanieši centās bēgt, šķērsojot upi, taču otrpus viņus gaidīja vēl vairāk nefijiešu.
Cīnoties ar lielāku sparu nekā jebkad iepriekš, Zerahemnass un viņa karaspēks nogalināja daudzus nefijiešus. Nefijieši lūdzās Tam Kungam pēc palīdzības.
Tas Kungs stiprināja nefijiešu karaspēku. Kareivji aplenca lamaniešus, un Moronijs pavēlēja cīņu pārtraukt.
Moronijs pateica Zerahemnasam, ka nefijieši nevēlas nogalināt lamaniešus vai pakļaut viņus verdzībā.
Moronijs paziņoja, ka lamanieši nespēj iznīcināt nefijiešu ticību Jēzum Kristum. Viņš teica, ka Dievs turpinās palīdzēt nefijiešiem kaujās, kamēr vien viņi būs uzticīgi.
Moronijs pavēlēja Zerahemnasam nodot ieročus. Ja lamanieši apsolītu vairs nekad neuzbrukt nefijiešiem, tad viņu dzīvības tiktu pasargātas.
Zerahemnass atdeva Moronijam savus ieročus, taču nedeva solījumu — vairs nekad neuzbrukt. Moronijs pasniedza ieročus atpakaļ, lai lamanieši varētu aizstāvēties.
Zerahemnass steidzās nogalināt Moroniju, taču kāds nefijiešu kareivis trieca un salauza Zerahemnasa zobenu.
Tad kareivis noņēma Zerahemnasam skalpu, uzdūra to zobena galā un pacēla gaisā.
Viņš sauca, ka lamanieši kritīs gluži kā šis skalps, ja vien neatdos savus ieročus, apsolot vairs nekad nekarot.
Daudzi lamanieši nolika ieročus pie Moronija kājām un apsolīja vairs nekad necīnīties. Viņiem tika ļauts doties prom.
Saniknotais Zerahemnass uzkūdīja pārējos kareivjus cīņai. Moronija kareivji nogalināja daudzus no tiem.
Kad Zerahemnass saprata, ka viņš un visi viņa vīri tiks nogalināti, viņš lūdza Moronijam saudzēt viņu dzīvības. Viņš apsolīja vairs nekad nekarot ar nefijiešiem.
Moronijs pārtrauca kauju un paņēma no lamaniešiem ieročus. Devuši solījumu — vairs nekarot, lamanieši devās prom.