37. nodaļa Nefijs un Lehijs cietumā Nefijs un Lehijs bija Helamana dēli. Helamans vēlējās, lai viņi būtu tikpat taisnīgi kā Lehijs un Nefijs, kuri devās prom no Jeruzālemes. Helamana 5:4–7 Helamans mācīja saviem dēliem ticēt Jēzum Kristum. Viņi uzzināja, ka caur ticību un grēku nožēlošanu mēs varam saņemt piedošanu. Helamana 5:9–12 Nefijs un Lehijs devās mācīt Dieva vārdu nefijiešiem un lamaniešiem. Tūkstošiem cilvēku tika kristīti. Helamana 5:14–19 Kad Nefijs un Lehijs devās uz Nefija zemi, lamaniešu karavīri viņus ieslodzīja cietumā un daudzas dienas nedeva viņiem ēst. Helamana 5:20–22 Lamanieši devās uz cietumu, lai nogalinātu Nefiju un Lehiju, taču nevarēja to izdarīt, jo viņus aizsargāja uguns aplis, kas sadedzinātu ikvienu, kurš pieskartos Nefijam vai Lehijam. Helamana 5:22–23 Nefiju un Lehiju uguns neskāra. Brāļi pastāstīja lamaniešiem, ka viņus aizsargāja Dieva spēks. Helamana 5:24–26 Zeme un cietuma sienas sāka drebēt. Cilvēkus cietumā ieskāva tumsas mākonis, un viņi nobijās. Helamana 5:27–28 Balss, kas atradās virs tumsas mākoņa, sāka runāt. Tā bija klusa, gluži kā čuksti, bet visi to varēja dzirdēt. Helamana 5:29–30 Balss lika cilvēkiem nožēlot grēkus un pārstāt censties nogalināt Nefiju un Lehiju. Helamana 5:29–30 Balss atskanēja trīs reizes; zeme un cietuma sienas joprojām trīcēja. Lamanieši nevarēja aizbēgt pārāk lielās tumsas un baiļu dēļ, ko viņi izjuta. Helamana 5:33–34 Kāds nefijietis, kurš bija Baznīcas loceklis, redzēja, kā Nefija un Lehija sejas tumsā staroja. Helamana 5:35–36 Nefijs un Lehijs raudzījās debesīs un runāja. Šis vīrs aicināja lamaniešus paskatīties. Viņi brīnījās, ar ko gan Nefijs un Lehijs runā. Helamana 5:36–38 Vīrs, vārdā Aminadabs, pastāstīja lamaniešiem, ka Nefijs un Lehijs sarunājas ar eņģeļiem. Helamana 5:39 Lamanieši jautāja Aminadabam, kā atbrīvoties no tumsas mākoņa. Viņš aicināja viņus nožēlot grēkus un lūgt, līdz viņiem būs ticība Jēzum Kristum. Helamana 5:40–41 Lamanieši lūdza, līdz tumsas mākonis pazuda. Helamana 5:42 Kad tumsa bija nozudusi, ļaudis pamanīja, ka viņi bija uguns staba ieskauti. Uguns viņus neskāra, ne arī tā aizdedzināja cietuma sienas. Helamana 5:43–44 Lamanieši sajuta lielu prieku, un Dieva Gars piepildīja viņu sirdis. Helamana 5:44–45 Balss čukstus teica, ka, pateicoties viņu ticībai Jēzum Kristum, viņi saņems mierinājumu. Helamana 5:46–47 Lamanieši paskatījās augšup, lai redzētu, no kurienes nāk šī balss. Viņi redzēja eņģeļus nolaižamies no debesīm. Helamana 5:48 Aptuveni trīs simti cilvēku redzēja un dzirdēja to, kas notika cietumā. Viņi pastāstīja par to citiem cilvēkiem. Helamana 5:49–50 Vairums lamaniešu viņiem noticēja un nolika savus ieročus. Helamana 5:50–51 Lamanieši pārstāja ienīst nefijiešus un atdeva viņiem atņemto zemi. Lamanieši kļuva taisnīgāki par nefijiešiem. Helamana 5:50, 52 Daudzi lamanieši devās kopā ar Nefiju un Lehiju mācīt nefijiešus un lamaniešus. Helamana 6:1, 6–7