25. nodaļa
Ārons māca ķēniņa Lamonija tēvu
Svētais Gars vadīja Āronu un viņa biedrus uz Nefija zemi, lai tur mācītu Lamonija tēvu, kurš bija visu lamaniešu ķēniņš.
Ārons pastāstīja ķēniņam, ka viņš ir Amona brālis. Ķēniņš bija daudz domājis par Amona izrādīto laipnību un viņa vārdiem.
Ārons vaicāja ķēniņam, vai viņš tic Dievam. Ķēniņš atbildēja, ka viņš nezina, taču ticētu, ja Ārons sacītu, ka Dievs pastāv. Ārons ar pārliecību pauda to, ka Dievs dzīvo.
Ārons lasīja ķēniņam priekšā Svētos Rakstus. Viņš mācīja par Zemes radīšanu, Ādama Krišanu un Jēzus Kristus misiju.
Ķēniņš vaicāja, kas viņam jādara, lai saņemtu Svēto Garu un sagatavotos dzīvei kopā ar Dievu. Ķēniņš bija gatavs darīt pilnīgu visu, pat atteikties no savas karaļvalsts.
Ārons teica ķēniņam, ka viņam ir pilnībā jānožēlo savi grēki. Viņam vajag lūgt un ticēt Dievam.
Ķēniņš lūdza, lai uzzinātu, vai Dievs tiešām pastāv. Viņš teica, ka atmetīs visus savus grēkus.
Ķēniņš krita pie zemes un izskatījās miris. Kad ķēniņiene to ieraudzīja, viņa nosprieda, ka Ārons kopā ar saviem biedriem bija viņu nogalinājuši.
Ķēniņiene pavēlēja kalpiem nogalināt Āronu un viņa biedrus, taču kalpi baidījās to darīt. Viņa sūtīja uzmeklēt citus cilvēkus, kas varētu viņus nogalināt.
Pirms sanāca liels ļaužu pūlis, kas varētu radīt nemierus, Ārons paņēma ķēniņu pie rokas un lika viņam piecelties. Ķēniņš piecēlās.
Ķēniņš nomierināja savu satraukto sievu un kalpus un tad mācīja viņiem evaņģēliju. Viņi visi ticēja Jēzum Kristum.