42. nodaļa
Zīmes, kas liecina par Kristus krustā sišanu
Bija pagājuši trīsdesmit trīs gadi, kopš cilvēki bija redzējuši Jēzus Kristus piedzimšanas zīmes.
Tagad ļaudis gaidīja zīmi — trīs tumsības dienas —, kas liecinātu par Viņa nāvi.
Daži cilvēki neticēja, ka šī zīme parādīsies. Viņi strīdējās ar tiem, kuri ticēja.
Kādu dienu sacēlās spēcīga vētra. Pūta briesmīgs vējš.
Uzplaiksnīja zibens, un zemi satricināja pērkons.
Zarahemlas pilsētā plosījās uguns. Moronija pilsēta nogrima jūrā. Moronihas pilsēta tika aprakta zem zemes.
Visu zemi satricināja zemestrīces. Ceļi sašķēlās, un ēkas sagruva. Daudzas pilsētas tika izpostītas, un daudzi cilvēki gāja bojā.
Vētra un zemestrīce ilga aptuveni trīs stundas.
Kad vētra un zemestrīce mitējās, zemi pārklāja bieza tumsa. It nekur nebija gaismas. Ļaudis pat varēja tumsu sajust.
Zeme atradās tumsā trīs dienas. Sveces nevarēja aizdedzināt, ļaudis neredzēja ne sauli, ne mēnesi, ne arī zvaigznes.
Tumsas, posta un nāves ietekmē cilvēki raudāja. Viņi bija apbēdināti par to, ka nebija nožēlojuši savus grēkus.
Tad cilvēki izdzirdēja Jēzus Kristus balsi.
Jēzus viņiem pastāstīja par briesmīgiem postījumiem visā zemē. Viņš teica, ka paši ļaunākie cilvēki tika nogalināti.
Viņš teica, ka tiem, kuru dzīvības tika saudzētas, ir jānožēlo grēki. Ja viņi tā darīs un nāks pie Kristus, tad Viņš viņus svētīs.
Cilvēkus tik ļoti pārsteidza šī balss, ka viņi pārstāja raudāt. Vairākas stundas valdīja klusums.
Tad Jēzus atkal uzrunāja ļaudis, sacīdams, ka Viņš bieži ir centies palīdzēt cilvēkiem. Ja viņi tagad nožēlotu grēkus, tad tie joprojām varētu pie Viņa atgriezties.
Pēc trim dienām tumsa pazuda. Ļaudis līksmoja un priekā pateicās Tam Kungam.