45. nodaļa Jēzus Kristus māca par Svēto Vakarēdienu un lūgšanu Jēzus Kristus sūtīja Savus mācekļus pēc maizes un vīna. Viņš lūdza ļaudīm apsēsties uz zemes. 3. Nefija 18:1–2 Kad mācekļi atgriezās, Viņš lauza maizi gabalos un svētīja to. Viņš pasniedza pa gabaliņam maizes Saviem mācekļiem un tad lūdza izdalīt maizi arī pārējiem ļaudīm. 3. Nefija 18:3–4 Jēzus teica, ka cilvēki, kuri pieņem Vakarēdienu, apsola vienmēr atcerēties Viņu un Viņa upuri. Tad viņi saņem Viņa Garu. 3. Nefija 18:7 Jēzus Kristus svētīja vīnu un deva to Saviem mācekļiem. Mācekļi pasniedza vīnu pārējiem ļaudīm. 3. Nefija 18:8 Jēzus teica, ka cilvēki, kuri pieņem Vakarēdienu, apsola ievērot Viņa baušļus. 3. Nefija 18:10 Jēzus vēlreiz atgādināja saviem mācekļiem, ka ikviens, kurš pieņem Vakarēdienu un Viņu vienmēr atceras, saņems Viņa Garu. 3. Nefija 18:11 Viņš sacīja Saviem mācekļiem, ka viņi tiks svētīti, ja ievēros Viņa baušļus. 3. Nefija 18:14 Viņš aicināja viņus vienmēr lūgt tā, kā Viņš to bija darījis. 3. Nefija 18:15–16 Glābējs teica nefijiešiem, lai viņi lūdz Debesu Tēvu Viņa Vārdā. Jēzus arī pavēlēja viņiem lūgt kopā ar savām ģimenēm. 3. Nefija 18:19, 21 Viņš teica, ka ļaudīm ir bieži jāsanāk kopā. Savās sanāksmēs viņiem laipni jāuzņem citi cilvēki, jālūdz par viņiem un jābūt labiem piemēriem. 3. Nefija 18:22–24 Glābējs piešķīra Saviem mācekļiem varu — dot Svēto Garu. Pēc tam mākonis apēnoja ļaužu pulku tā, ka tikai mācekļi redzēja, kā Jēzus Kristus paceļas debesīs. 3. Nefija 18:36–39