Iesu e horoi ra i te ’āvae o te mau ’āpōsetolo, nā Del Parson

25 nō ’Ēperēra

Nāhea vau ’ia riro hau atu mai te Mesia i roto i tā’u tāvinira’a ia vetahi ’ē ?

Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 41–44

Tāu’aparau ʼāmui

Arata’ihia e te hō’ē melo o te peresidenira’a pupu autahu’ara’a ’aore rā piha ; fātata e 10–20 minuti

I te ’ōmuara’a o te rurura’a, e tai’o ’āmui i Te parau tumu a te pupu Autahu’ara’a a Aarona ’aore rā, Te parau tumu a te Feiā ’Āpī Tamāhine. I muri iho, e fa’atere i te hō’ē ’āparaura’a nō ni’a i te mau mea mai teie i muri nei, ’e e fa’anaho i te mau rāve’a nō te ’ohipa i te mau mea tā ’outou i ’āparau (e nehenehe ’outou e fa’aoti i roto i te hō’ē ’āpo’ora’a peresidenira’a e aha te mau tumu parau e ’āparau) :

• Tā tātou pupu ’aore rā piha. ’O vai te ta’ata ’āpī i roto i tā tātou pāroita, ’e e nāhea tātou i te tauturu ia rātou ’ia ’ite rātou ē, tē fāri’i-pōpou-hia nei rātou ? E aha tā tātou e rave ra nō te ha’afaufa’a i tō tātou taime i roto i te mau rurura’a pupu autahu’ara’a ’aore rā te mau rurura’a piha tamāhine ?

• Tā tātou mau ’ohipa ’aore rā mau hōpoi’a. E aha te tahi o tā tātou mau ’ohipa ’e mau hōpoi’a ’ei feiā ’āpī tamāroa ’e ’ei feiā ’āpī tamāhine ? Nāhea tātou i te fa’aoti maita’i a’e i te reira ?

• Tō tātou orara’a. E aha tā tātou e rave ra nō te riro rahi atu ā mai ia Iesu Mesia te huru, ’e ’ia fāri’i i tōna mana i roto i tō tātou orara’a ? ’E aha tā tātou e rave ra nō te tauturu i tō tātou ’utuāfare ’ia haere mai iāna ra ?

I te hope’a o te ha’api’ira’a, mai te mea e tano, ’a rave i te mau mea i muri nei :

• ’A fa’a’ite pāpū nō te mau parau tumu i ha’api’ihia.

• ’A fa’aha’amana’o i te mau melo o te pupu ’aore rā o te piha nō ni’a i te mau ’ōpuara’a ’e te mau ani-manihini-ra’a i ravehia i roto i te rurura’a.

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Arata’ihia e te hō’ē feiā fa’atere pa’āri ’aore rā feiā ’āpī ; fātata e 25–35 minuti

Fa’aineine ia ’outou iho i te pae vārua

I te fa’auera’a te Fatu i te feiā mo’a ’ia ha’aputuputu i Kirtland, Ohio, e rave rahi ta’ata ha’apa’o tei fa’aru’e i tō rātou fare ’e ’ua rātere i reira. Terā rā, ’aita teie fa’anu’ura’a nō tē haere noa e noho i roto i te hō’ē vāhi ’āpī—nō te ora ato’a rā i te hō’ē huru orara’a ’āpī. ’Ua tuatāpapa paha te mau melo o te pupu ’aore rā, o te piha i Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 41–44 i teie hepetoma ’e ’ua ha’api’i mai nō ni’a i te feiā mo’a tei haere i Kirtland ’e i te ture tā te Fatu i heheu ia rātou i reira. I rotopū i te tahi atu mau mea, ’ua tītau te Fatu i te feiā mo’a ’ia riro ’ei hō’ē ’a here ai ’e ’a tāvini ai rātou i te tahi ’e te tahi (hi’o Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 42:30–31, 38–39, 45 ; 44:6). E aha te mau ’itera’a tā ’outou e nehenehe e fa’a’ite atu, ’o te tauturu i tā ’outou pupu ’aore rā, piha ’ia ’ite i te faufa’a rahi o te tāvinira’a mai tā te Mesia ?

Nō te tauturu ia ’outou ’ia fa’aineine nō te ha’api’i nō ni’a i te tāvinira’a mai tā te Mesia, e nehenehe ’outou e hi’o fa’ahou « Tāvinira’a » i roto i te Nō te Pūai o te Feiā ’Āpī ([2011], 32–33) ’e te parau poro’i a te peresideni Russell M. Nelson « Te piti o te ture rahi » (Liahona, Novema 2019, 96–100).

E nehenehe tātou e tāvini ia vetahi ’ē mai tā te Fa’aora i nā reira.

Ha’api’i-’āmui-ra’a mai

Nō te ha’amata i te hō’ē ’āparaura’a nō ni’a i te tāvinira’a mai tā te Mesia, e pāpa’i i ni’a i te tāpura ’ere’ere « Ora ’āmui i roto i te here » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 42:45). E ani i tā ’outou pupu ’aore rā, piha ’ia tai’o i Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 42:30–31, 38–39, 45 ; 44:6 ’e ’ia tāpura mai i te mau rāve’a tā te Fatu i hina’aro ’ia tāvini te feiā mo’a i te tahi ’e te tahi. E aha tā tātou mau rāve’a e vai ra, i roto i tō tātou fare ānei ’e i rāpae i’ō tātou, nō te tāvini i te mau ta’ata e fifi nei i te pae tino, i te pae ferurira’a ’e i te pae vārua ? ’A mā’iti nā roto mai i te mau mana’o i raro nei nō te fa’auru i tā ’outou pupu ’aore rā, piha, ’ia tāvini ia vetahi ’ē mai tā te Mesia.

• Nō te tauturu i te mau melo o te pupu ’aore rā, o te piha, ’ia ha’api’i mai nā roto mai i te hi’ora’a o te tāvinira’a a te Fa’aora, e nenehenehe ’outou e tītau i te ta’ata tāta’itahi ’ia tai’o i te hō’ē tuha’a o te pāpa’ira’a mo’a nō ni’a i te tāvinira’a te Fa’aora i te hō’ē ta’ata (hi’o « Mau rāve’a tauturu pāturu »). E ha’apoto mai te ta’ata tāta’itahi i te tuha’a pāpa’ira’a mo’a ’e ’ia fa’ata’a mai e aha tā te Fa’aora i rave nō te tāvini ia vetahi ’ē. E aha tā teie mau hi’ora’a e ha’api’i nei nō ni’a i te aura’a ’ia tāvini mai tā te Fa’aora i rave ? E aha te ta’a-’ē-ra’a i rotopū i te tāvinira’a mai tā te Fa’aora ’e te tahi atu mau huru tāvinira’a ? E nehenehe te mau melo o te pupu ’aore rā, o te piha, e fa’a’ite mai i te mau ’itera’a i te taime ’a tāmata ai rātou i te tāvini mai tā te Fa’aora i rave ’aore rā, i te taime ’a tāvini ai vetahi ’ē ia rātou mai te reira te huru.

• E mea faufa’a nō tā ’outou pupu ’aore rā, piha, ’ia hi’o fa’ahou i te mau mea tā te Fa’aora ’e tā tāna mau peropheta i ha’api’i nō ni’a i te tāvinira’a. Teie te tahi mau tuha’a pāpa’ira’a mo’a tā rātou e nehenehe e tai’o ’āmui : Mataio 25:31–46 ; Luka 10:25–37 ; Ioane 13:34–35 ; Iakobo 1:27, ; Mosia 2:17 ; 18:8–10. E fa’aitoito ia rātou ’ia pāpa’i i te mau mea tā rātou i ’apo mai nō ni’a i te tāvinira’a ia vetahi ’ē, ’e ’ia fa’a’ite mai i te mau mana’o ’e te mau ’itera’a e tū’ati i ni’a i te mau mea tā rātou i ’apo mai. I muri iho e nehenehe rātou e fa’anaho i te mau rāve’a nō te tāvini mai tā te Mesia. (E nehenehe e roa’a ia rātou te mau mana’o mā te māta’ita’ira’a i te hō’ē ’aore rā, hau atu o te mau video, i roto i te « Mau rāve’a tauturu pāturu » ’aore rā, e haere i ni’a JustServe.org).

• Nō te tauturu i te mau melo o te pupu ’aore rā, o te piha i roto i tā rātou tauto’ora’a ’ia aupuru ia vetahi ’ē, ’a feruri e hi’o ’āmui fa’ahou i te parau poro’i a te tuahine Bonnie H. Cordon « Ia riro ’ei tīa’i māmoe » (Liahona, Novema 2018, 74–76). E nehenehe ’outou e ha’amata nā roto i te fa’a’itera’a i te tahi mau hōho’a o te Fa’aora e tāvini ra (’ua fa’a’ite mai te tuahine Cordon i te tahi i roto i tāna parau poro’i). E aha tā teie mau hōho’a e ha’api’i nei nō ni’a i te huru tātou e nehenehe ai e aupuru mai te Mesia ? I muri iho, ’a feruri e ani i te mau melo o te pupu ’aore rā, o te piha ’ia tai’o tāta’i piti i te hō’ē o te mau tuha’a o te parau poro’i ’e ’ia fa’a’ite mai e aha tā rātou i ’apo mai nō ni’a e nāhea e tāvini mai tā te Fa’aora. E nehenehe ato’a rātou e fa’a’ite mai e aha tā rātou i ’apo mai nō ni’a i te tāvinira’a mai tā te Mesia, ’a aupuru ai rātou ia vetahi ’ē.

’A rave ma te fa’aro’o

’A fa’aitoito i te mau melo o te pupu ’aore rā, o te piha, ’ia feruri ’e ’ia pāpa’i i te mau mea tā rātou e rave nō te ’ohipa i te mau mana’o tei fāri’ihia e rātou i teie mahana. Nāhea te ha’api’ira’a nō teie mahana e tū’ati ai i tā rātou iho mau fā tā rātou i ha’amau ? Mai te mea e hina’aro rātou, e nehenehe te mau melo o te pupu ’aore rā o te piha e fa’a’ite mai i tō rātou mau mana’o.

Mau rāve’a tauturu pāturu

• Mataio 14:13–21 ; Ioane 9:1–11 ; 13:4–5, 12–17 ; 1 Nephi 11:31 ; 3 Nephi 17:5–10 (Te mau hi’ora’a o Iesu Mesia e tāvini ra ia vetahi ’ē)

• Joy D. Jones, « Nōna », Liahona, Novema 2018, 50–52

• « Mai te mea e ha’amo’e tātou ia tātou iho », « Te mau ha’api’ira’a a Thomas S. Monson : Fa’aorara’a i te feiā nava’i ’ore », « Te feiā ’āpī i roto i te ’ohipa », « Te mau rāve’a nō te rave i te maita’i » (mau video), ChurchofJesusChrist.org

Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora

’A ora ai ’oia i te fenua nei, ’ua hōro’a Iesu Mesia i tōna taime nō te tāvinira’a ’e nō te tauturura’a i te ta’ata ’ati a’e iāna. E nā reira ato’a te mau pipi mau a te Mesia (hi’o Ioane 13:35). ’A ’imi i te mau rāve’a nō te ani i te mau melo o te pupu ’aore rā, o te piha, ’ia fa’a’ite mai e mea nāhea rātou i te tāvini ia vetahi ’ē, ’e e aha te mea i fa’auru ia rātou ’ia tāvini. (Hi’o Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora [2016], 4–5.)