Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 2021
Ib Hlis Ntuj 25–31. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6–9: “Qhov No Yog lub Txiaj Ntsim Txais Tau Kev Tshwm Sim”


“Ib Hlis Ntuj 25–31. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6–9: ‘Qhov No Yog lub Txiaj Ntsim Txais Tau Kev Tshwm Sim,’” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 2021 (2020)

“Ib Hlis Ntuj 25–31. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6–9,” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus: 2021

Daim Duab
tus teev ntawv sau ntawv

Ib Hlis Ntuj 25–31

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6–9

“Qhov No Yog lub Txiaj Ntsim Txais Tau Kev Tshwm Sim”

Tus Tswv qhia tej yam tseeb rau peb lub cim xeeb thiab peb lub siab (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 8:2–3). Thaum koj nyeem phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6–9, cia li sau ntawv txog tej kev tshoov siab uas koj txais tau.

Sau Ntawv txog Koj tej Kev Tshoov Siab

Thaum lub caij nplooj ntoo zeeg xyoo 1828, ib tug kws qhia ntawv hluas hu ua Oliver Cowdery tau ua ib txoj hauj lwm qhia ntawv hauv lub zos Manchester, lub xeev New York, thiab nyob nrog Lucy thiab Joseph Smith tus Laus tsev neeg. Oliver twb hnov txog nkawd tus tub Joseph, uas lub sij hawm ntawd nyob hauv Harmony, Pennsylvania, thiab Oliver, uas xav tias nws yeej yog ib tug uas nrhiav qhov tseeb, twb xav paub ntxiv. Tsev neeg Smith twb piav txog cov tim tswv txoj kev tuaj xyuas, ib phau ceev xwm txheej puag thaum ub, thiab lub txiaj ntsim txhais lus los ntawm Vajtswv lub hwj chim. Oliver xav tsis thoob tiag. Qhov nkawd hais puas muaj tseeb? Lucy thiab Joseph tus Laus hais ib yam rau nws uas yeej muaj nqis rau txhua tus uas nrhiav qhov tseeb: thov tus Tswv thiab nug seb.

Oliver twb ua li ntawd, tus Tswv teb nws tej lus thov, ua rau Oliver nyob kaj siab lug thiab nplij nws lub siab. Oliver kawm tias kev tshwm sim yeej yog ib yam uas yus tus kheej txais tau—ib yam uas nws yuav kawm ntxiv tau ob peb hlis tom ntej. Kev tshwm sim tsis yog rau cov yaj saub xwb; yog rau txhua tus uas xav tau thiab nrhiav. Oliver twb tsis tau paub txhua yam, tiam sis nws paub txaus kom mus ib ruam tom ntej. Tus Tswv tab tom ua ib qho tseem ceeb los ntawm Joseph Smith, thiab Oliver xav koom tes ua qhov ntawd.

Yog xav kawm ntxiv txog zaj keeb kwm ntawm phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6–9, saib Saints, 1:58–64; “Days of Harmony” (video, ChurchofJesusChrist.org).

Daim Duab
lub cim txog kev kawm ntawm yus ib leeg

Tej lub Tswv Yim Kawm Vaj Lug Kub ntawm Yus Ib Leeg

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6; 8–9

Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej hais lus rau kuv los ntawm “tus Ntsuj Plig ntawm kev tseeb.”

Thaum lub caij nplooj ntoo hlav xyoo 1829 Oliver Cowdery tau mus rau lub zos Harmony thiab qhia tias nws yuav pab ua Joseph Smith tus teev ntawv pab dawb xwb thaum nws muab Phau Ntawv Maumoos txhais lus. Yog li ntawd Oliver pom tus txheej txheem txais kev tshwm sim kom txhais lus meej heev. Qhov no ua rau nws zoo siab kawg, thiab nws xav paub seb nws puas txais tau lub txiaj ntsim txhais lus thiab. Tus Tswv pub nws sim txhais lus, tiam sis kev txais kev tshwm sim yog ib yam tshiab rau Oliver, thiab nws txoj kev sim ua li ntawd tsis tau mus zoo. Nws tseem yuav tsum kawm ntau yam ntxiv, thiab phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6, 8, thiab 9 qhia tias tus Tswv txaus siab qhia nws.

Thaum koj nyeem tej tshooj no, cia li kawm tias tus Tswv tau qhia dab tsi txog kev tshwm sim rau yus tus kheej. Nws tej lus piav li cas txog tej xwm txheej uas koj muaj lawm—los yog tej xwm uas koj xav muaj?

Piv txwv hais tias, phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:5–7; 8:1; 9:7–8 hais dab tsi txog qhov uas tus Tswv xav tau dab tsi ntawm koj ua ntej Nws yuav qhia koj txog Nws lub siab nyiam?

Koj kawm dab tsi los ntawm phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:14–17, 22–24; 8:2–3; 9:7–9 txog tej txoj kev sib txawv uas kev tshwm sim yuav los rau koj?

Puas muaj dab tsi ntxiv uas koj kawm txog kev tshwm sim los ntawm tej tshooj no?

Yog xav kawm ntxiv txog kev tshwm sim, saib Russell M. Nelson, “Tshwm Sim rau lub Koom Txoos, Tshwm Sim rau Peb lub Neej,” Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2018, 93–96; Julie B. Beck, “And upon the Handmaids in Those Days Will I Pour Out My Spirit,” Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2010, 10–12. Yog xav kawm ntxiv txog “Aloos lub txiaj ntsim” uas piav txog nyob hauv tshooj 8, saib “Oliver Cowdery’s Gift,” Revelations in Context, 15–19.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:18–21, 29–37

Ntsia ntsoov Khetos nrog txhua txoj kev xav.

Txawm yog Joseph twb raug “tej zwj ceeb nyuaj” thaum nws ua tus Tswv txoj hauj lwm (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:18), nyaj nws thiab Oliver tsis tau paub tias tej zwj ceeb yuav nyuaj npaum li cas thaum ob peb xyoos tom ntej. Tiam sis tus Tswv paub, thiab Nws paub tias koj yuav muaj tej kev sim siab twg thaum yav tom ntej. Nws tej lus qhia rau Joseph thiab Oliver nyob hauv phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:18–21, 29–37 kuj pab tau koj. Koj xav tias Joseph thiab Oliver xav li cas tom qab nkawd mloog tej lus no? Koj kawm dab tsi hauv tej nqe no uas pab koj tso siab rau tus Tswv? Koj yuav ua li cas kom ntsia ntsoov Khetos ntxiv hauv koj lub neej?

Daim Duab
Oliver Cowdery

Oliver Cowdery, los ntawm Lewis A. Ramsey

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6–7; 9:3, 7–14

“Qhov uas koj xav tau los ntawm kuv ces yuav muaj raws li ntawd rau koj.”

Xyuas seb tau siv lo lus “xav tau” los sis “tej kev xav tau” pes tsawg zaus nyob hauv tshooj 6 thiab 7. Koj kawm dab tsi los ntawm ob tshooj no txog qhov uas Vajtswv saib koj tej kev xav tseem ceeb npaum li cas? Nug koj tus kheej tus Tswv tej lus nyob hauv phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 7:1: “Koj xav tau dab tsi?”

Ib yam ncaj ncees uas Oliver Cowdery xav tau—nws xav txhais lus ib yam li Joseph Smith ua—los tsis tau muaj raws li ntawd. Thaum koj nyeem phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 9:3, 7–14, koj txais tau tej kev tshoov siab twg uas pab tau koj thaum tsis muaj raws li koj tej kev xav tau uas ncaj ncees?

Kuj saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 11:8; Dallin H. Oaks, “Desire,” Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2011, 42–45.

Daim Duab
lub cim rau tsev neeg txoj kev kawm ua ke

Tej lub Tswv Yim rau Tsev Neeg Kev Kawm Vaj Lug Kub thiab Tsev Neeg Hmo Ua Ke

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:7, 13.Nej ua tau li cas kom pab nej tsev neeg to taub tias “kev nplua nuj” tiag tiag yog txoj sia nyob mus ib txhis? (nqe 7). Tej zaum nej yuav xav hais kom nej tsev neeg ua cov nyiaj dag thiab sau ntawv los sis kos duab rau hais txog cov koob hmoov ntau uas nej tsev neeg tau txais vim nej muaj txoj moo zoo.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:15, 22–23; 8:2–3; 9:7–9.Tej zaum thaum nej nyeem tej nqe no txog qhov uas Vajtswv ua li cas kom hais lus rau Nws cov me nyuam ces yuav ua rau koj muaj cib fim qhia tias Nws tau ua li cas kom hais lus rau koj tus kheej.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:33–37.Nej tsev neeg qhia tau txog tej yam lawv ua tau kom “ua zoo,” tsis hais thaum lawv ntshai los yog. Tej zaum yuav pab yog tias nej saib tag nrho los yog saib ib feem ntawm Txwj Laug Ronald A. Rasband zaj lus “Tsis Txhob Nyuaj Siab” (Ensign los sis Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2018, 18–21). Qhov hais tias “ntsia ntsoov [Khetos] nrog txhua txoj kev xav” lub ntsiab yog dab tsi? (nqe 36). Puas muaj yam ntxwv ntxiv txog cov neeg uas tig mus rau tus Tswv kom kov yeej kev tsis ntseeg thiab kev ntshai? (saib, ua piv txwv, Exethaws 4; Amas 26:23–31).

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 8:10.Tej zaum nov yog ib lub cib fim zoo qhia tias vim li cas kev ntseeg Yexus Khetos tau txhawb nej thiab nej tsev neeg lub zog. Vim li cas peb yuav tsum “thov nrog txoj kev ntseeg”? Nej tau koob hmoov twg vim nej nrhiav qhov tseeb los sis nrhiav kev pab txhawb nej txoj kev ntseeg?

Yog xav tau tswv yim ntxiv txog kev qhia cov me nyuam, cia li saib lub lim tiam no tus txheej txheem qhia nyob hauv Come, Follow Me—For Primary.

Zaj nkauj zoo hu: “Dare to Do Right,” Children’s Songbook, 158.

Daim Duab
lub cim rau tej lub suab ntawm kev muab txoj moo zoo txum tim rov qab los

Tej lub Suab ntawm Kev Muab txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los

Kev txhais Phau Ntawv Maumoos

Thaum lub Plaub Hlis Ntuj 1829, lub hli thaum tau txais tshooj 6–9 ntawm phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus, Joseph Smith txoj hauj lwm tseem ceeb tshaj plaws yog kev txhais Phau Ntawv Maumoos. Thaum neeg tau nug seb nws tau txhais phau ntawv no li cas, Joseph hais tias, “tsis tsim nyog kom qhia ncaj nraim rau neeg ntiaj teb txog qhov no.”1 Nws tsuas hais tias nws tau muab txhais lus “los ntawm Vajtswv lub txiaj ntsim, thiab lub hwj chim.”2

Peb tsis paub ntau txog tus txheej txheem txhais lus no, tiam sis peb paub tias Joseph Smith yog ib tug pom tau, es nws muaj tej cuab yeej pab uas Vajtswv tau npaj rau nws: ob lub pob zeb kaj kaj uas pom kev tshab hu ua Ulees thiab Thumees thiab ib lub pob zeb ntxiv hu ua ib lub pob zeb pom tau.3

Tej zaj nram qab no, los ntawm cov uas twb pom tus txheej txheem txhais lus, txhawb nqa Joseph zaj lus pov thawj.

Daim Duab
Hyrum Smith phij xab ntoo uas ntim cov phiaj kub

Tib neeg ntseeg tias lub phij xab no, uas yog Hyrum Smith li, yog lub uas tau siv kom ntim cov phiaj kub.

Emma Smith

Daim Duab
Emma Smith

“Thaum kuv tus txiv txhais Phau Ntawv Maumoos, kuv twb sau ib feem, thaum nws hais txhua kab lus, ib lo mus rau ib lo, thiab thaum nws hais ib lub npe uas nws tsis txawj hais, los yog tej lo lus ntev, nws tau hais ib tug ntawv zuj zus, thiab thaum kuv sau, yog tias kuv ua yuam kev sau ib tug ntawv, nws yuav hais kom kuv nres thiab kho kuv txoj kev sau ntawv txawm nws yeej pom tsis taus kuv seb kuv sau li cas thaum ntawd. Tsis hais lo lus Sarah los nws tsis txawj hais thaum xub thawj, es nws yuav tsum hais txhua tus ntawv, thiab kuv yuav hais tawm rau nws mloog.”4

“Ntau zaus cov phiaj nyob saum lub rooj es tsis tau muab zais cia, tsuas siv ib daim ntaub me me npog xwb, daim uas kuv tau muab rau nws kom muab qhwv. Muaj ib zaug kuv twb kov cov phiaj, thaum nyob saum lub rooj, kuv kov tau tus ntse phiaj thiab kov seb loj li cas. Kuv xav tias cov phiaj zoo li ib co ntawv tuab, thiab thaum muab ntiv tes xoo xuas tej kaum phiaj me ntsis, ces nrov zoo li yog hlau, ib yam li yus ua thaum yus xuas tej kaum ntawv ntawm ib phau ntawv. …

“Kuv ntseeg tias Phau Ntawv Maumoos yog los ntawm Vajtswv tiag tiag—kuv tsis ua xyem xyav hlo li. Kuv ntseeg tias tsis muaj ib tug txiv neej twg uas hais tau cov lus hauv cov ntawv no tsuas yog nws twb txais kev tshwm sim xwb; rau qhov thaum uas kuv ua nws tus kws sau ntawv, [Joseph] yuav hais lus rau kuv ib teev dhau ib teev, thiab thaum mus noj mov rov qab los ces, los sis tom qab muaj dab tsi tab kaum wb, nws rov qab pib ntawm qhov qub mus xwb, nws twb tsis tas saib kuv cov ntawv los sis thov kuv nyeem tej uas nws twb hais lawm. Nws yeej tau ua li no. Ntshe ib tug neeg uas tau kawm ntaub kawm ntawv yuav tsis txawj ua li no; thiab, rau ib tug neeg uas tsis paub thiab tsis tau kawm ntaub kawm ntawv los, nws yeej ua tsis taus hlo li.”5

Daim Duab
Emma Smith pab txhais lus

Daim duab txog Emma thiab Joseph Smith los ntawm Michael T. Malm

Oliver Cowdery

Daim Duab
Oliver Cowdery

“Kuv twb siv kuv tus cwj mem sau Phau Ntawv Maumoos tag nrho (tsuas tsis tau sau ob peb phab xwb) thaum tus yaj saub tau hais tawm, thaum nws muab txhais lus los ntawm Vajtswv lub txiaj ntsim thiab lub hwj chim, los ntawm lub Ulees thiab Thumees, los yog, raws li hu hauv phau ntawv, cov txhais lus dawb huv. Kuv qhov muag twb pom, thiab kuv txhais tes twb kov, cov phiaj kub uas tau muab txhais lus. Kuv kuj tau pom cov txhais lus.”6

Lus Cim

  1. Minutes, 25–26 Kaum Hli Ntuj 1831,” Minute Book 2, 13, josephsmithpapers.org.

  2. Nyob hauv “Church History,” Times and Seasons, Peb Hlis Ntuj 1, 1842, 707; kuj saib Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith (2007), 441.

  3. Yog xav paub ntxiv, saib “Book of Mormon Translation,” Gospel Topics, topics.ChurchofJesusChrist.org; Richard E. Turley Jr., Robin S. Jensen, thiab Mark Ashurst-McGee, “Joseph the Seer,” Ensign, Kaum Hli Ntuj 2015, 48–55.

  4. Nyob hauv Edmund C. Briggs, “A Visit to Nauvoo in 1856,” Journal of History, phau 9, naj npawb 4 (Kaum Hli Ntuj 1916), 454; tau hais nyob hauv Russell M. Nelson, “A Treasured Testament,” Ensign, Xya Hli Ntuj 1993, 62.

  5. Nyob hauv “Last Testimony of Sister Emma,” Saints’ Herald, Kaum Hli Ntuj 1, 1879, 290; tau kho txoj kev sau ntawv kom haum lub caij niaj hnub nim no.

  6. Nyob hauv Reuben Miller phau ceev xwm txheej, Kaum Hli Ntuj 21, 1848, Church History Library, Salt Lake City; tau kho kev sau ntawv, cov cim ntawv, thiab tej tsiaj ntawv rau peb lub caij niaj hnub nim no.

Daim Duab
Joseph Smith thiab Oliver Cowdery txhais cov phiaj kub

Joseph Smith thiab Oliver Cowdery kawm ntau yam los ntawm kev txhais cov phiaj kub.

Luam