Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 2021
Plaub Hlis Ntuj 26–Tsib Hlis Ntuj 2. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45: “Yuav Muaj Raws Li … tej Kev Cog Lus”


“Plaub Hlis Ntuj 26–Tsib Hlis Ntuj 2. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45: ‘Yuav Muaj Raws Li … tej Kev Cog Lus,’” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 2021 (2020)

“Plaub Hlis Ntuj 26–Tsib Hlis Ntuj 2. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45,” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: 2021

Daim Duab
cov tub hluas ntxhais hluas nyob nraum lub tuam tsev

Plaub Hlis Ntuj 26–Tsib Hlis Ntuj 2

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45

“Yuav Muaj Raws Li … tej Kev Cog Lus”

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson qhia hais tias: “Sau tej kev xav uas los rau hauv nej lub paj hlwb. Sau ntawv seb nej xav li cas thiab raws li li tej kev tshoov siab uas nej raug ntawd” (“Tshwm Sim for the Church, Revelation for Our Lives,” Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2018, 95)

Sau Ntawv txog Koj tej Kev Tshoov Siab

Peb nyob hauv ib lub caij nyoog txaus ntshai heev, thiab ua rau peb ntxhov siab heev. Yexus cov thwj tim, thaum lawv mloog Yexus qhia txog tej kev puas tsuaj puas ntsoog uas yuav muaj hauv peb lub caij nyoog, lawv “nyuaj siab” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:34). Cov Neeg Ntseeg nyob hauv Kirtland, Ohio, kuv nyuaj saib vim lawv lub caij nyoog txaus ntshai ib yam thiab. Nrog rau lwm yam, muaj “ntau cov xov xwm cuav … thiab tej dab neeg ruam” uas cuam tshuam tib neeg kom lawv tsis mloog txog txoj moo zoo (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45, zaj lus piav txog tshooj). Tiam sis, thaum ntawd thiab niaj hnub nim no, tus Tswv teb hais tias “tsis txhob nyuaj siab” (nqe 35). Yeej muaj kev phem, tiam sis kuj muaj puav pheej uas qhia tias Vajtswv khiav Nws txoj hauj lwm nrawm nroos. Yeej yuav muaj tej xwm txheej ceev uas ntej Khetos txoj Kev Los Zaum Ob, thiab peb yuav tsum paub txog tej ntawd. Tiam sis tej no yeej tsis yog tej lus ceeb toom txog tej yam txaus ntshai; tej no yeej yog tej lub cim txog qhov uas yuav muaj raws li Vajtswv tej lus cog tseg. Tej zaum yog vim li no phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45—kev tshwm sim uas piav meej txog tej lub cim no—yog “kev xyiv fab rau Haiv Neeg Ntseeg” (zaj lus piav txog tshooj).

Daim Duab
lub cim txog kev kawm ntawm yus ib leeg

Tej lub Tswv Yim Kawm Vaj Lug Kub ntawm Yus Ib Leeg

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:1–5

Yexus Khetos yog tus uas Daws Peb Zaj rau Leej Txiv.

Koj puas tau xav tias Vajtswv saib koj tsis tsim nyog los sis tsis txaus. Tej zaum koj yuav txais kev nplij siab los ntawm phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:1–5. Tej lo lus xws li “daws nej zaj” thiab “thov” qhia dab tsi rau koj? Tus Cawm Seej ua li cas kom daws nej zaj, los yog thov Vajtswv txog nej zaj? Qhov uas koj paub tias Khetos yog tus uas Daws Koj Zaj muaj lub ntsiab dab tsi rau koj?

Tej lus los ntawm Thawj Tswj Hwm Joseph Fielding Smith no tej zaum yuav pab koj xav txog tej nqe no: “Yexus [yog] tus uas daws peb zaj, thov kom Vajtswv rov qab pom zoo rau peb vim nws yog peb tus neeg nruab nrab los ntawm nws tej lus qhuab qhia thiab tej hauj lwm kom peb rov sib raug zoo nrog Vajtswv” (nyob hauv Conference Report, Kaum Hli Ntuj 1953, 58).

Kuj saib 2 Nifais 2:8–9; Mauxiyas 15:7–9; Maulaunais 7:27–28; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 29:5; 62:1.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:9–10

Txoj moo zoo yog ib tug chij rau tej haiv neeg saib.

Puag thaum ub, lawv nqa ib tug chij thaum mus ua rog. Tus chij no ua rau cov tub rog koom siab thiab txhawb lawv lub siab thiab pab lawv paub lawv yuav tsum sau los ua ke nyob qhov twg thiab paub ua li cas. Tus chij no kuj yog ib lub cim txog tus yam ntxwv los sis ib txoj kev cai uas siv tau kom ntsuas seb puas ua raws li qhov yog. Thaum koj nyeem Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:9–10, cia li xav seb tej kev khi lus ntawm txoj moo zoo yeej zoo li ib tug chij rau koj. Koj lub neej yuav txawv li cas yog tias koj tsis tau muaj tej kev khi lus no?

Kuj saib Yaxayas 5:26; 11:10–12; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 115:5–6.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:11–75

Yeej yuav muaj raws li tus Tswv tej lus cog tseg.

Kev ua tsov ua rog, kev ua txhaum, thiab kev puas tsuaj puas ntsoog yeej yuav muaj ua ntej tus Cawm Seej txoj Kev Los Zaum Ob. Tus Tswv hais tias, “Tsis txhob nyuaj siab, vim, thaum tag nrho tej yam no yuav muaj los, nej yuav paub tias tej kev cog lus uas tau cog rau nej lawm yuav muaj raws li hais” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:35).

Thaum koj kawm Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:11–75, tej zaum koj yuav tsis xav tsom ntsoov rau tej xwm txheej nyuaj siab uas cov yaj saub tau hais txog xwb tiam sis cia li tsom ntsoov rau tus Tswv tej lus cog tseg (piv txwv hais tias, tej lus cog tseg nyob hauv nqe 54–59 uas hais txog tus Cawm Seej txoj kev kav hauv lub caij milenias). Tej zaum koj ua tau li no yog koj sau ntawv los sis sau tej lus los yog tej lub cim rau tej nqe vaj lug kub. Koj nrhiav tau dab tsi ua pab koj “tsis txhob nyuaj siab” txog hnub nyoog kawg no?

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:31–32, 56–57

“Sawv hauv tej chaw dawb huv,” thiab tsis txav.

Tus Cawm Seej thiab Nws cov yaj saub qhia peb txog tej cim ntawm txoj Kev Los Zaum Ob vim lawv xav pab peb npaj siab. Koj kawm dab tsi nyob hauv Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:31–32, 56–57 txog kev npaj rau tus Tswv txoj Kev Los Zaum Ob? Tej zaum yuav pab koj rov qab nyeem txog zaj lus piv txwv txog kaum tus hluas nkauj nyob hauv Mathais 25:1–13. Tus Cawm Seej muab cov roj hauv zaj lus piv txwv no piv rau qhov tseeb thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:57). Koj kawm dab tsi thaum koj nyeem zaj lus piv txwv zoo li no?

Daim Duab
kaum tus hluas nkauj

Zaj Lus Piv Txwv txog Kaum tus Hluas Nkauj, los ntawm Dan Burr

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:11–15, 66–71

Xi-oos yog ib qhov chaw nyab xeeb rau Vajtswv Haiv Neeg Ntseeg.

Cov Neeg Ntseeg hauv Joseph Smith lub caij nyoog xav txhim tsa Xi-oos, Yeluxalees Tshiab, raws li piav txog nyob hauv Phau Ntawv Maumoos (saib Ethaws 13:2–9) thiab nyob hauv Joseph Smith txoj kev txhais phau Npaivnpaum (saib Mauxes 7:62–64). Koj kawm dab tsi txog Xi-oos—tsis hais lub nroog puag thaum ub nyob hauv Enauj lub caij nyoog thiab lub nroog hauv hnub nyoog kawg no—los ntawm phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:11–15, 66–71?

Hnub no kev txib kom txhim tsa Xi-oos yog hais txog kev txhim tsa Vajtswv lub nceeg vaj txawm peb nyob qhov twg los—nyob txhua qhov chaw uas Vajtswv cov me nyuam sib koom ua ke kom muaj kev nyab xeeb los ntawm Nws “txoj kev khi lus uas kav ib txhis” (nqe 9). Koj yuav ua dab tsi kom pab txhim tsa Xi-oos txawm koj nyob qhov twg los?

Kuj saib Gospel Topics, “Zion,” topics.ChurchofJesusChrist.org.

Daim Duab
lub cim rau tsev neeg txoj kev kawm ua ke

Tej lub Tswv Yim rau Tsev Neeg Kev Kawm Vaj Lug Kub thiab Tsev Neeg Hmo Ua Ke

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:3–5.Ib tug neeg daws peb zaj ua dab tsi rau peb? Tej zaum nej yuav xav saib daim video “The Mediator” (ChurchofJesusChrist.org) thiab sib tham txog qhov uas vim li cas peb hu tus Cawm Seej ua tus Daws Peb Zaj.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:9–10.Yog nej tsev neeg muaj ib tug chij kom qhia txog nej txoj kev cog lus tias nej yuav ua raws li txoj moo zoo, ces tus chij ntawd yuav zoo li cas? Tej zaum yuav muaj kev lom zem yog nej ua ib tug chij ua ke thiab sib tham seb nej yuav ua li cas kom pab lwm tus ua raws li txoj moo zoo tej kev cai.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:32.Peb “tej chaw dawb huv” nyob qhov twg? Qhov uas peb yuav “tsis txav li” txhais li cas? Peb yuav ua li cas kom kho peb lub tsev ua ib qhov chaw dawb huv?

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:39–44.Nej yuav ua li cas pab nej tsev neeg to taub tias kev tos ntsoov tus Cawm Seej txoj Kev Los Zaum Ob txhais li cas? Tej zaum nej yuav xav txog ib lub sij hawm uas nej tos ntsoov thiab qhia txog tej yam uas nej ua kom “tos ntsoov” lub sij hawm ntawd. Los sis tej zaum nej yuav xav ua ib khoom noj ua ke thiab tos ntsoov saib tej lub cim uas qhia tias khoom noj ntawd twb siav lawm. Peb ua li cas kom tos ntsoov tus Cawm Seej txoj Kev Los Zaum Ob?

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:55.Kev nyeem 1 Nifais 22:26 thiab Tshwm Sim 20:1–3 yuav paub nej tsev neeg to taub yuav ua li cas Dab Ntxwg Nyoog thiaj “yuav raug muab khi” nyob hauv lub caij Milenias. Nyob hauv peb lub neej peb yuav ua li cas kom muab Dab Ntxwg Nyoog khi?

Yog xav tau tswv yim ntxiv txog kev qhia cov me nyuam, cia li saib lub lim tiam no tus txheej txheem qhia nyob hauv Come, Follow Me—For Primary.

Zaj nkauj zoo hu: “When He Comes Again,” Children’s Songbook, 82–83; kuj saib “Tej lub Tswv Yim rau Tsev Neeg Kev Kawm Vaj Lug Kub.”

Kev Kawm Zoo Dua Ntxiv ntawm Yus Ib Leeg

Siv tej yam uas pab kawm. Tej lub cim nram qab, phau Topical Guide, phau Bible Dictionary, thiab Phau Qhia txog Vaj Lug Kub yuav pab yus yus to taub cov vaj lug kub ntxiv.

Daim Duab
Khetos nqis los

Khetos txoj Kev Los, los ntawm Jubal Aviles Saenz

Luam