Jēkaba vēstules 3. nodaļa

Vārdi, ko sakām

Vārdiem, ko mēs sakām, ir spēks. Vai vari iedomāties kādu savas dzīves pieredzi, kurā tu izjuti vārdu spēku gan labā, gan arī sliktā nozīmē? Savā vēstulē Jēkabs mācīja, cik svarīgi ir kontrolēt savu runas veidu. Šī nodarbība ir paredzēta, lai tev palīdzētu izvērtēt tevis teikto un to, kā tas ietekmē tavus centienus vairāk līdzināties Glābējam.

Attīstiet spēju apspriest evaņģēlija mācības ar citiem cilvēkiem. Sniedziet audzēkņiem iespējas izskaidrot evaņģēliju saviem vārdiem, kā arī dalīties un liecināt par to, ko viņi zina un jūt. Tas palīdzēs evaņģēlijam palikt viņu sirdīs.

Audzēkņu sagatavošanās: aiciniet audzēkņus pievērst uzmanību tam, kā mūsu runas veids ietekmē mūs un citus cilvēkus. Aiciniet viņus nākt uz nodarbību gataviem dalīties tajā, ko viņi ir novērojuši.

Idejas mācību uzdevumiem

Vārdu spēks

Apskati tālāk redzamos attēlus un iedomājies šo cilvēku sarunu. Padomā par to, kādu ietekmi var atstāt vārdi, kurus mēs dzirdam un lietojam.

Jūs varētu izlikt apskatei divus attēlus, kuros redzamas dažāda veida sarunas. Piemēram, vienā attēlā var būt redzami divi cilvēki, kuri strīdas, bet otrā — divi cilvēki, kuri viens otru stiprina ar saviem vārdiem, piemēram, šādi:

• Kas ir pēdējais, ko atminies, no kāda teiktā, kas tev palīdzēja vai tevi sāpināja?

• Kāda ir pēdējā lieta, ko tu kādam teici, kas viņu stiprināja vai iedrošināja?

Jūs varētu aicināt audzēkņus dalīties savās atbildēs, ja viņi to vēlas un ja tas atbilst klases apstākļiem.

Apdomā, vai tu pēdējā laikā esi teicis(-[k]usi) kaut ko tādu, kas varētu kādu cilvēku negatīvi ietekmēt. Studējot Jēkaba mācības, meklē patiesās mācības, kas tev var palīdzēt labāk izprast vārdu spēku. Pievērs uzmanību sajūtām, domām un iespaidiem, kas tevi mudina runāt līdzīgāk tam, kā to darīja Glābējs.

Mēle ir kā …

Jēkabs uzsvēra to vārdu spēku, ko mēs dzirdam un runājam, un salīdzināja mēli ar daudzām dažādām lietām. Izlasi Jēkaba vēst. 3:2–12 , meklējot, ar ko Jēkabs to salīdzināja. Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmē vienkāršu viena vai divu Jēkaba sniegto salīdzinājumu zīmējumu, apdomājot, kā mūsu vārdi var līdzināties tavam zīmētajam.

Jūs varētu ļaut audzēkņiem, studējot Jēkaba salīdzinājumus, strādāt pāros vai mazās grupiņās. Citā variantā sniedziet audzēkņiem šādu salīdzinājumu sarakstu un aiciniet viņus studēt dažus no tiem, pārdomājot, kā mūsu vārdi var līdzināties sarakstā norādītajām lietām.

Izlasi šo sarakstu, lai redzētu, vai esi noteicis(-[k]usi) tos pašus salīdzinājumus.

• Iemaukti. Jēkaba vēst. 3:2–3, 5 .Iemaukti (3. pantā) ir neliels metāla gabals, ievietots zirga mutē, kas savienots ar grožiem, ļaujot jātniekam vadīt zirgu.

• Stūre. Jēkaba vēst. 3:4–5 .Stūre (skat. 4. pantu) kontrolē kuģa stūrēšanas mehānismu, kas stūrē vai griež kuģi.

• Uguns. Jēkaba vēst. 3:5–6 .„Lieta” attiecas uz mežu (skat. 5. panta b zemteksta piezīmi).

• Nesavaldīts dzīvnieks. Jēkaba vēst. 3:7–8 .

• Inde. Jēkaba vēst. 3:8 .

• Avots un vīģes koks. Jēkaba vēst. 3:10–12 .

• Kā šie salīdzinājumi mums var palīdzēt labāk izprast dzirdēto un izrunāto vārdu spēku?

• Kādus citus salīdzinājumus tu varētu pievienot, lai aprakstītu mūsu izrunāto vārdu ietekmi?

Atsaucoties uz Jēkaba spēcīgajām mācībām, elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalījās ar šādām pārdomām:

„Acīmredzami Jēkabs nedomā, ka mūsu mēles vienmēr ir nekrietnas un ka ne viss, ko sakām, ir pilns „nāvējošas indes”. Taču viņš skaidri norāda, ka vismaz dažas lietas, ko mēs sakām, var būt postošas, pat nāvējoši indīgas, — un tā ir stindzinoša apsūdzība pēdējo dienu svētajam! Balss, kas pauž sirsnīgu liecību, izteic dedzīgu lūgšanu un dzied Ciānas dziesmas, var izrādīties tā pati balss, kas rāj un kritizē, apkauno, pazemo un sāpina, šajā procesā graujot gan savu, gan citu cilvēku garu. …

… Mēs varam censties būt „pilnīgi” vīrieši un sievietes, pašlaik vismaz šādā vienā veidā — neaizvainot ar vārdiem jeb runāt daudz pozitīvāk, runājot jaunā mēlē, eņģeļu mēlē. Mūsu vārdiem, tāpat kā mūsu darbiem vajadzētu būt piepildītiem ar ticību, cerību un paustiem ar žēlsirdību, kas ir tik izmisīgi vajadzīga šodien pasaulē. Ar šādiem vārdiem, kas runāti saskaņā ar Gara iedvesmu, asaras var tikt nožāvētas, sirdis var tikt dziedinātas, dzīves var tikt pacilātas, cerība var atgriezties, uzticība var gūt virsroku.”

(Džefrijs R. Holands, „Eņģeļu mēles”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 16., 18. lpp.)

• Ko tu mācījies no Jēkaba salīdzinājumiem un eldera Holanda izteikumiem?

Viena patiesā mācība, ko mēs mācāmies, ir tāda: Dieva sekotāji cenšas pielietot savu valodu taisnīgos nolūkos, nevis lai izplatītu ļaunu.

Uz brīdi padomā par to, kā tu esi redzējis(-usi), ka valoda tiek lietota gan labiem, gan sliktiem mērķiem šādās situācijās:

• īsziņās vai sociālajos plašsaziņas līdzekļos

• svētdienās baznīcā

• skolā ar saviem draugiem

• komandā vai klubā

• mājās ar savu ģimeni

• Kā tava pieredze parāda to spēcīgo ietekmi, ko vārdi var atstāt uz cilvēkiem gan labā, gan ļaunā nozīmē?

Jēzus Kristus bija „pilnīgs vīrs” ( Jēkaba vēst. 3:2) un mūsu piemērs visās lietās, tostarp Savos teiktajos vārdos. Atceroties to, ko tu zini par Viņu, iedomājies, kā Glābējs varētu lietot Savus vārdus, ja Viņš būtu iepriekš minētajās situācijās.

• Kādas atšķirības tu varētu pamanīt starp to, kā, tavuprāt, Glābējs lietotu vārdus, un to, ko tu mūsdienās parasti redzi un dzirdi šajās situācijās.

Runas veids, ko mēs dzirdam un lietojam

Ar Savu praviešu palīdzību Tas Kungs mums ir mācījis, ko mums vajadzētu un ko nevajadzētu teikt.

Ja audzēkņiem noderētu šāds pašnovērtējums, izsniedziet viņiem šādu izdales materiālu. Audzēkņi varētu novērtēt savu runas veidu kopumā vai konkrētās dzīves jomās, piemēram, mājās, baznīcā utt.

Apdomā savu saziņu (jebkādā formā: īsziņu sūtīšana, sociālie mediji, runāšana ar citiem utt.), lasot tālāk sniegtos 10 apgalvojumus, kas pielāgoti no brošūras „Jaunatnes morāles stiprināšanai” ([brošūra, 2012], 20.–21. lpp.). Novērtē savu runas veidu, izmantojot skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē „man nepieciešama liela palīdzība” un 5 nozīmē „man veicas ļoti labi”.

1. Es cenšos lietot tīru un inteliģentu valodu.

2. Man ir pacilājošs, uzmundrinošs un komplimentējošs runas veids.

3. Es runāju laipni un pozitīvi par citiem.

4. Es citus neapvainoju un nepazemoju, pat jokojot.

5. Es cenšos izvairīties no jebkāda veida tenkām un izvairos runāt dusmās.

6. Ja man rodas kārdinājums pateikt skarbas vai aizskarošas lietas, es tās atstāju nepateiktas.

7. Es lietoju Dieva un Jēzus Kristus vārdus ar godbijību un cieņu.

8. Es uzrunāju Debesu Tēvu, izmantojot godbijīgu un cieņpilnu valodu.

9. Es neizmantoju rupju vai vulgāru valodu vai žestus.

10. Es nestāstu jokus vai stāstus par amorālām darbībām.

Padomā par runas veidu, kuru tu izvēlies lietot, un apdomā, ko tu varētu darīt labāk.

• Kāda ir viena vai divas lietas, kas tev varētu palīdzēt rūpīgāk izvēlēties vārdus, ko tu runā un dzirdi?

• Kādās situācijās tu īpaši vēlies pilnveidoties?

• Kādas stratēģijas varētu palīdzēt?

• Kā tavas pūles tev varētu palīdzēt līdzināties Glābējam?

Komentāri un skaidrojumi

Kā mūsu vārdi atspoguļo to, kas mēs esam kā indivīdi?

Elders Roberts S. Vuds no Septiņdesmitajiem mācīja šādi:

„Mūsu vārdi un ārējās izpausmes nav neitrālas, tās atspoguļo to, kas mēs esam, un veido to, par ko mēs kļūsim. …

Tas, ko mēs sakām un kā pasniedzam sevi, ne tikai atklāj mūsu iekšējo personu, bet arī veido šo personu, tos, kas mums ir apkārt, un visbeidzot — visu mūsu sabiedrību. Ik dienu katrs no mums ir iesaistīts gaismas aptumšošanā vai tumsas izkliedēšanā. Mēs esam aicināti piesaistīt gaismu un būt par gaismu, lai iesvētītu mūs pašus un pacilātu citus. …

Kad mēs runājam un rīkojamies, mums vajadzētu jautāt, vai mūsu vārdi un izpausmes ir aprēķinātas tā, lai pieaicinātu Debesu spēkus mūsu dzīvēs un aicinātu visus nākt pie Kristus. Mums jāizturas pret svētām lietām ar godbijību. Mums jāizskauž no savām sarunām nepiedienīgais un nepieklājīgais, vardarbīgais un draudīgais, pazemojošais un nepatiesais. Kā apustulis Pēteris rakstīja: „Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā” [ 1. Pētera vēst. 1:15 ]. Termins „saruna” šeit attiecas ne tikai uz runu, bet arī uz visu mūsu attieksmi.”

(Robert S. Wood, „The Tongue of Angels” (Eņģeļu mēles), vispārējās konferences runa, Ensign, 1999. g. nov., 83.–84. lpp.)

Kā mēs varam pozitīvi mainīt runas veidu, ko lietojam un dzirdam?

Video angļu valodā „No Cussing Club” (Šī nav lamāšanās vieta; 4:56), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, parāda kāda jaunieša centienus palīdzēt citiem izvairīties no slikta runas veida izmantošanas.

No Cussing Club

One boy’s crusade to encourage clean language has far-reaching effects.

Mācību papilduzdevumi

Vēl viens veids nodarbības sākšanai

Jūs varētu dalīties ar saviem audzēkņiem piemēros, kā Glābējs runā ar citiem cilvēkiem dažādās situācijās, piemēram, Jāņa ev. 8:1–11 ; Marka ev. 9:14–27 un Lūkas ev. 23:32–34 . Ņemiet vērā, ka Džozefa Smita Lūkas ev. 23:34 tulkojums (Lūkas ev. 23:34, c zemteksta piezīmē) skaidri parāda, ka Jēzus Kristus lūdz Tēvu piedot tiem, kuri Viņu sita krustā, proti, romiešu karavīriem. Aiciniet viņus pastāstīt par to, ko Glābējs teica vai neteica šajās situācijās. Pēc tam aiciniet audzēkņus pārdomāt runas veidu, ko viņi lieto un dzird no citiem cilvēkiem, un tā ietekmi.

Iespējamais aicinājums

Jūs varētu palīdzēt audzēkņiem pielietot šīs nodarbības principu, aicinot viņus pavadīt vienu diennakti, nepasakot neko negatīvu. Mudiniet viņus pierakstīt savā studiju dienasgrāmatā, kādu iespaidu šis izaicinājums ir atstājis uz viņiem un cilvēkiem, ar kuriem viņi sazinājās.

Jēkaba papildmācības

Lai palīdzētu audzēkņiem vairāk studēt Jēkaba mācības, jūs varētu parādīt tālāk sniegtās Svēto Rakstu atsauces (bez paskaidrojumiem iekavās). Aiciniet audzēkņus sameklēt dažus no šiem pantiem un sagatavoties dalīties tajā, ko viņi ir iemācījušies un kā tas attiecas uz mūsdienām. Pēc tam audzēkņi varētu izvēlēties vienu Svēto Rakstu atsauci, ko studēt sīkāk, un sagatavot trīs līdz piecu minūšu nodarbību vai runāt par šo tēmu. Ja laiks atļauj, jūs varētu aicināt vienu vai divus audzēkņus dalīties ar pārējiem klasē tajā, ko viņi ir sagatavojuši.

Jēkaba vēst. 1:12–16 (Mēs esam svētīti par stāšanos pretī kārdinājumam.)

Jēkaba vēst. 1:27 (Šķīsta reliģija ir rūpes par citiem un garīgā tīrība.)

Jēkaba vēst. 2:8–9 (Mīli citus kā sevi pašu.)

Jēkaba vēst. 4:6–10 (Esi pazemīgs, pretojies Sātanam un tuvojies Dievam.)

Jēkaba vēst. 4:17 (Ja mēs zinām, kā rīkoties pareizi, bet to nedarām, mēs grēkojam.)

Jēkaba vēst. 5:14–15 (Slimos var dziedināt ar lūgšanu vai roku uzlikšanu un svaidīšanu ar eļļu Kristus vārdā.)