Mateja 26:1–25

„Vai tas esmu es, Kungs?”

Pirms Pashā svētkiem Marija svaidīja Glābēju ar kādu vērtīgu ziedi un Jūda sazvērējās ar augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, lai nogalinātu Jēzu. Pashā maltītes laikā Jēzus paziņoja, ka Viņš tiks nodots. Apustuļi vēlējās uzzināt, kurš nodos Glābēju, uzdodot jautājumu: „Vai tas esmu es, Kungs?” Šī nodarbība var palīdzēt tev izmantot Glābēja vārdus Svētajos Rakstos, lai izvērtētu savu dzīvi un noteiktu jomas, kurās tev nepieciešams uzlabot savus centienus.

Gatavojoties nodarbībai, paturiet prātā audzēkņu vajadzības. Gatavojoties mācīt, apdomājiet, kādu rezultātu audzēkņiem vajadzētu sasniegt šīs nodarbības gaitā. Prezidents Tomass S. Monsons (1927–2018) teica: „Evaņģēlija mācīšanas mērķis nav „ieliet informāciju” Dieva bērnu prātos. … [Tās mērķis ir palīdzēt viņiem] veidot ticību Tam Kungam Jēzum Kristum un … pievērsties Viņa evaņģēlijam” („Learn of Me”, Ensign, 2016. g. marts, 4. lpp.). Meklējiet iedvesmu, lai zinātu, kā palīdzēt audzēkņiem vairot viņu ticību un katrā nodarbībā izjust lielāku mīlestību pret Jēzu Kristu.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus padomāt par to, kad viņi savā dzīvē izmantoja Svēto Rakstu, Baznīcas vadītāju vai Svētā Gara padomus vai mācības. Kā viņu dzīve atšķirtos, ja viņi nebūtu izvēlējušies izmantot šo padomu?

Idejas mācību uzdevumiem

Kā mēs izturamies pret to, kas mums ir dārgs

Turpmākās diskusijas ietvaros apsveriet iespēju dalīties ar personisku piemēru.

Padomā par kādu cilvēku, kurš tev ir ļoti nozīmīgs.

• Kāpēc šis cilvēks tev ir tik nozīmīgs?

• Kā tava rīcība parāda, cik nozīmīgs tev ir šis cilvēks?

Šajā nodarbības daļā tu uzzināsi, kā daži cilvēki ar savu rīcību parādīja, cik ļoti viņi mīl un novērtē Glābēju. Studējot apsver, cik nozīmīgs, pat ļoti būtisks tev ir Glābējs un ko tu vari darīt, lai izrādītu savu mīlestību pret Viņu.Dažas dienas pirms tam, kad Jēzus sapulcināja Savus apustuļus uz Savu pēdējo Pashā mielastu, Viņš devās uz Betāniju, lai pabūtu kopā ar dažiem Saviem sekotājiem (skat. Mateja 26:6 ; Jāņa 12:1).

Izlasi Jāņa 12:3–8 , lai uzzinātu, ko Marija darīja Glābēja labā, kamēr Viņš bija Betānijā.

• Ko Marijas rīcība liecināja par to, kā viņa mīlēja un novērtēja Glābēju?

• Ko mēs varam mācīties par Glābēju no šī stāsta?

Audzēkņi var sniegt dažādas atbildes uz iepriekšējo jautājumu, tostarp šādas: Viņa sekotāji Viņu uzskatīja par dārgumu; Viņš zināja, ka Viņa laicīgā dzīve drīz beigsies; Viņš izturējās pret Jūdu ar mīlestību un laipnību, lai gan zināja, ka Jūda Viņu nodos.

• Kādas domas vai sajūtas tev rodas, pārdomājot šīs patiesības par Glābēju?

Mateja 26:3–5 mēs uzzinām, ka augstie priesteri savā starpā apspriedās par to, kā viņi varētu likt Jēzu nogalināt. Izlasi Mateja 26:14–16 , meklējot, kas notika drīz pēc tam, kad Marija svaidīja Jēzu Betānijā.

Varētu būt interesanti uzzināt, ka Jūdas nodevība pret Jēzu par trīsdesmit sudraba gabaliem piepildīja Vecās Derības pravieša Caharijas pravietojumu (skat. Caharijas 11:12). Turklāt saskaņā ar Mozus likumu trīsdesmit sudraba gabali bija cena, ko maksāja, lai atlīdzinātu kungam par verga nāvi (skat. 2. Mozus 21:32).

• Ko tu uzzini, salīdzinot Marijas rīcību ar Jūdas rīcību?

Uz tālāk sniegtajiem jautājumiem audzēkņiem ir ieteicams atbildēt savās studiju dienasgrāmatās.

Velti kādu brīdi, lai pārskatītu savu līdzšinējo nedēļu.

• Kādas iespējas tev ir bijušas parādīt savu mīlestību pret Glābēju?

• Vai ir kādi brīži, par kuriem tu vēlies, kaut būtu rīkojies(-usies) labāk?

• Ko tu turpmāk varētu darīt citādi, lai pilnīgāk izrādītu savu mīlestību pret Viņu?

Apsver, kā Jēzus vārdi attiecas uz mums

Dažas dienas pēc tam, kad Marija bija Viņu svaidījusi, Jēzus kopā ar Saviem apustuļiem piedalījās Pashā mielastā, kas pazīstams arī kā Svētais Vakarēdiens. Izlasi Mateja 26:20–21 , meklējot Glābēja paziņojumu šīs maltītes laikā.

• Ja tu būtu kāda apustuļa vietā, ko tu tobrīd domātu?

Izlasi Mateja 26:22 , lai redzētu, ko apustuļi atbildēja.

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, toreizējais Augstākā prezidija loceklis, pastāstīja par vienu no mācībām, ko mēs varam uzzināt no apustuļu atbildes. Tu vari noskatīties video angļu valodā „Lord Is it I?”, kas atrodams vietnē ChurchofJesusChrist.org (laika kods no 1:09 līdz 2:30), vai arī izlasīt tālāk sniegto tekstu.

Apustuļi neapšaubīja [Jēzus] teiktā patiesumu. Nedz arī raudzījās apkārt, lai uz kādu norādītu, vaicājot: „Vai tas būs viņš?”

Tā vietā „tie ļoti noskuma un sāka cits pēc cita Viņam sacīt: „Vai tas esmu es, Kungs?”” [ Mateja 26:22 ; izcēlums pievienots].

Es prātoju, ko katrs no mums darītu. … Vai mēs skatītos uz apkārtējiem, savās sirdīs spriežot: „Viņš laikam runā par brāli Bērziņu. Es allaž esmu par viņu šaubījies,” vai arī: „Man prieks, ka brālis Eglītis ir šeit. Viņam patiešām bija jādzird šis vēstījums”. Vai arī mēs, tāpat kā sendienu apustuļi, ieskatītos sevī un uzdotu šo izjusto jautājumu: „Vai tas būšu es?”

Šie vienkāršie vārdi — „Vai tas esmu es, Kungs?” — ir ceļš uz gudrību, personīgu pievēršanos un paliekošām pārmaiņām.

(Dīters F. Uhtdorfs, „Vai tas esmu es, Kungs?”, Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 56. lpp.)

Viens patiess princips, ko mēs varam mācīties no šī izteikuma un apustuļu piemēra, ir tāds, ka mācīšanās izvērtēt savu dzīvi saskaņā ar Glābēja vārdiem palīdz mums ceļā uz personīgo pievēršanos un ilgstošām pārmaiņām.

• Kāpēc mums ir svarīgi pajautāt sev, kā Tā Kunga vārdi attiecas uz mums, nevis pieņemt, ka Viņa vārdi ir domāti kādam citam?

• Kādās situācijās savā dzīvē tu varētu pajautāt: „Vai tas esmu es, Kungs?”

• Ko tu zini par Jēzu Kristu, kas var mudināt tevi pajautāt: „Vai tas esmu es, Kungs?”

Prezidents Uhtdorfs dalījās ar diviem avotu piemēriem, ko mēs varam izmantot, lai garīgi sevi izvērtētu:

Es vēlos teikt, ka Svētie Raksti un vispārējo konferenču uzrunas var kalpot par lietderīgu spoguli, kurā ielūkoties, lai veiktu pašnovērtējumu.

Uzklausot vai lasot seno un mūsdienu praviešu vārdus, nedomājiet par to, kā šie vārdi attiecināmi uz kādu citu, bet uzdodiet sev šo vienkāršo jautājumu: „Vai tas esmu es, Kungs?”

(Dīters F. Uhtdorfs, „Vai tas esmu es, Kungs?”, Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 58. lpp.)

Velti brīdi, lai padomātu par to, cik bieži tu mēģini izmantot Svētos Rakstus vai vispārējās konferences mācības savā dzīvē. Padomā par svētībām, ko esi pieredzējis(-usi), cenšoties iekļaut Tā Kunga vārdus savā dzīvē.

Apsveriet iespēju aicināt audzēkņus dalīties savā pieredzē par to, kad viņi savā dzīvē ir izmantojuši Svētajos Rakstos vai vispārējās konferences runās sniegtos padomus vai mācības. Aiciniet viņus padomāt, kā viņu dzīve atšķirtos, ja viņi nebūtu izvēlējušies izmantot šo padomu. Iespējams, ka audzēkņi ir domājuši par šādu pieredzi, pildot audzēkņu sagatavošanās uzdevumu.

Pielieto Tā Kunga vārdus savā dzīvē

Studē vismaz trīs no tālāk norādītajām prasmīgi pārzināmo mācību rakstvietām. Studējot meklē Svētā Gara vadību, lai noteiktu, kā Tā Kunga vārdi šajās rakstvietās attiecas uz tevi. Šī uzdevuma ietvaros tu vari arī izpētīt kādu nesenu vispārējās konferences runu.

• Mateja 5:14–16

• 1. korintiešiem 6:19–20

• Jēkaba v. 1:5–6

• 1. Nefija 3:7

• Mosijas 2:41

Kad audzēkņi ir beiguši studēšanu, aiciniet brīvprātīgos pastāstīt par dažiem veidiem, kā viņu pētītie panti vai runas attiecas uz viņu dzīvi. Apsveriet iespēju diskusijas ietvaros izmantot tālāk sniegtos jautājumus.

• Kādas mācības, kas varētu attiekties uz taviem pašreizējiem dzīves apstākļiem, tu atradi?

• Kādas svētības, tavuprāt, tu varētu saņemt, izmantojot šīs mācības savā dzīvē?

Lieciniet par šodien pārrunātajiem patiesajiem principiem. Aiciniet audzēkņus turpināt meklēt iespējas, lai redzētu, kā Tā Kunga vārdi attiecas uz viņu dzīvi.

Komentāri un skaidrojumi

Kāpēc Marija svaidīja Jēzu?

Elders Džeimss E. Talmidžs (1862–1933) no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis:

Iesvaidot ciemiņa galvu ar ikdienā lietojamu eļļu, viņam tika izrādīts gods; iesvaidot ciemiņa kājas, viņam tika izrādīta neparasta un īpaša cieņa, taču, iesvaidot galvu un kājas ar nardes eļļu un vēl tik lielā daudzumā, tika apliecināta godbijība, kas reti tika izrādīta pat ķēniņiem. Marijas rīcība bija godināšanas izpausme, viņas mīļā sirds pauda pielūgsmi un mīlestību, kas bija to pārņēmusi.

(James E. Talmage, Jesus the Christ [1916], 512)

Kā mēs varam izvairīties no pārmērīgas paškritikas, vienlaikus atzīstot sevis pilnveidošanas nepieciešamību?

Māsa Mišela D. Kreiga, pirmā padomniece Jauno sieviešu vispārējā prezidijā, dalījās ar šādu atziņu:

Mums vajadzētu pieņemt dievišķās neapmierinātības sajūtas, kas mūs aicina uz cēlāku ceļu, vienlaikus atpazīstot un izvairoties no sātana viltojuma — paralizējošas mazdūšības. Sātans dedzīgi vēlas vairot mūsos šādas sajūtas. Mēs varam izvēlēties iet cēlāku ceļu, kas mūs mudina meklēt Dievu un Viņa mieru un žēlastību, vai arī mēs varam klausīties sātanu, kurš mūs bombardē ar vēstījumiem, ka mēs nekad nebūsim pietiekami bagāti, gudri, skaisti un tamlīdzīgi. Mūsu neapmierinātība var kļūt dievišķa vai destruktīva.

(Mišela D. Kreiga, „Dievišķā neapmierinātība”, Ensign vai Liahona, 2018. g. nov., 53. lpp.)

Mācību papilduzdevums

Kad mēs saskatām problēmas, mums vispirms jāskatās uz sevi, nevis jāvērtē citi.

Apsveriet iespēju paņemt uz nodarbību spoguli un caurspīdīgu stikla gabalu vai nelielu lodziņu.

Pēc diskusijas par apustuļu jautājumu „Vai tas esmu es, Kungs?” parādiet audzēkņiem spoguli un caurspīdīgā stikla gabalu. Uzdodiet šādus jautājumus:

• Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi jautāt: „Vai tas esmu es, Kungs?” [parādiet spoguli], nevis „Vai tas ir viņš vai viņa, Kungs” [parādiet stiklu]?

• No kādām problēmām mūsu attiecībās būtu iespējams izvairīties, ja mēs paskatītos uz sevi [parādiet spoguli], nevis spriestu par citiem [parādiet stiklu]?

Lai padziļinātu audzēkņu izpratni par šo principu, jūs varētu parādīt arī video angļu valodā „Looking through Windows” (2:19). (Iespējams, ka šis video tika izmantots, kad audzēkņi studēja Mateja 7. nod.)