Ābrahāms un Īzāks

Tēvs, dēls un upuris

Ābrahāmam un Sārai piedzima bērns — tieši tā, kā Tas Kungs bija solījis. Viņi nosauca viņu par Īzāku.

1. Mozus 17:9; 21:1–3

Viņi mīlēja Īzāku. Viņi mācīja Īzākam veikt pareizas izvēles un paļauties uz To Kungu.

1. Mozus 21:8

Tas Kungs apsolīja Ābrahāmam un Sārai, ka caur Īzāku viņu ģimene kļūs tik liela, ka svētīs visu zemi. Taču kādu dienu Tas Kungs lika Ābrahāmam aizvest Īzāku uz Morijas kalnu un pienest Īzāku kā upuri.

1. Mozus 17:1–8; 22:1–2

Ceļā uz kalnu Īzāks jautāja, kur ir upurēšanai paredzētais jērs. Ābrahāms teica, ka to sagādāšot Tas Kungs.

1. Mozus 22:4–8

Morijas kalnā Ābrahāms uzcēla altāri un novietoja uz tā malku.

1. Mozus 22:8–9

Rīkodamies saskaņā ar Tā Kunga pavēli, Ābrahāms lūdza, lai Īzāks nogultos uz altāra. Īzāks uzticējās Ābrahāmam, tāpat kā Glābējs, Jēzus Kristus, uzticējās Savam Tēvam.

1. Mozus 22:9

Ābrahāms grasījās Īzāku upurēt, taču Tā Kunga eņģelis viņu apturēja. Ābrahāms bija parādījis savu ticību Tam Kungam. Ābrahāms zināja, ka viņš vienmēr sekos Tam Kungam.

1. Mozus 22:10–12

Ābrahāms paskatījās augšup un ieraudzīja aunu, kas bija ieķēries krūmājā. Tas Kungs bija sagatavojis upurēšanai šo aunu.

1. Mozus 22:13

Ābrahāms un Īzāks uzzināja, ka Debesu Tēvs kādudien upurēs Savu Dēlu Jēzu Kristu. Tas Kungs, Jēzus Kristus, uzticējās Ābrahāmam, jo viņš bija paklausīgs. Ābrahāms ticēja Tā Kunga solījumam, ka viņa ģimene kādudien būs vēl lielāka par zvaigžņu skaitu debesīs.

1. Mozus 22:17–18; Jēkaba gr. 4:5