1. Ķēniņu 16.–18. nod.

Pravietis Elija

Mātes ticība un Tā Kunga brīnumi

Elija sarunājas ar ķēniņu Ahabu un ķēniņieni Izebeli

Israēla ķēniņvalstī ilgstoši nebija lijis, un ūdens krājumi gāja uz beigām. Ķēniņam Ahabam un ķēniņienei Izebelei nepatika Tā Kunga pravieši. Viņi pat bija likuši dažus praviešus nogalināt. Ķēniņš un ķēniņiene lūdza saviem elkiem lietu. Taču pravietis Elija pateica tiem, ka Tas Kungs nesūtīs lietu vēl daudzus gadus.

1. Ķēniņu 16:29–33; 17:1; 18:13

Elija slēpjas no karavīriem

Ķēniņš un ķēniņiene sadusmojās uz Eliju. Tas Kungs brīdināja Eliju, sakot, lai tas paslēpjas, jo viņa dzīvībai draud briesmas.

1. Ķēniņu 17:2–3

Elija — notupies izsīkuša strauta gultnē

Tas Kungs aizveda Eliju pie kāda strauta un sūtīja putnus, kuri pienesa viņam ēdienu. Taču strauts bez lietus izsīka, un Elijam nebija ūdens.

1. Ķēniņu 17:4–7

Elija sarunājas ar sievieti

Tas Kungs aizveda Eliju pie kādas sievietes tālā pilsētā. Elija palūdza viņai ūdeni un maizi. Taču viņai un viņas dēlam ēdiena bija atlicis tikai vienai dienai.

1. Ķēniņu 17:8–12

Elija sarunājas ar sievieti

Elija zināja, ka tās ir viņas pēdējās ēdiena paliekas. Viņš apsolīja: ja viņa to paēdinās, Tas Kungs sagādās viņas ģimenei pārtiku, līdz atsāksies lietus.

1. Ķēniņu 17:13–14

Elija, sieviete un bērns ēd

Sieviete pagatavoja Elijam maizi. Pēc tam viņas eļļa un milti pavairojās! Viņas ģimenei un Elijam bija pietiekami daudz ēdiena vēl daudzu dienu garumā.

1. Ķēniņu 17:15–16

sieviete sēro par mirušo bērnu

Kādudien sievietes dēls saslima un nomira. Viņa jautāja Elijam, kādēļ gan Tas Kungs ir pieļāvis, ka ar viņu tā notiek.

1. Ķēniņu 17:17–20

sieviete apskauj bērnu

Elijam bija priesterība. Viņš svētīja viņas dēlu un lūdza, lai Tas Kungs ļautu viņam atdzīvoties. Bērns atsāka elpot, un sieviete saprata, ka Elija ir Tā Kunga pravietis.

1. Ķēniņu 17:21–24