2. Ķēniņu 5. nod.

Elīsa izdziedina Naamanu

Vienkārša ticība ļāva notikt lielam brīnumam

Kādā tāltālā zemē, Aramā (Sīrijā), dzīvoja vīrs, vārdā Naamans. Viņš bija varens aramiešu (jeb sīriešu) armijas vadītājs. Taču Naamanam bija sāpīga ādas slimība, ko sauca par lepru (spitālību).

2. Ķēniņu 5:1

Naamana sievas kalpone bija israēliešu meitene. Viņa ticēja Tam Kungam. Viņa teica, ka, ja Naamans varētu aiziet pie pravieša Elīsas, viņš tiktu izdziedināts no savas slimības.

2. Ķēniņu 5:2–4

Naamans devās garā ceļā, lai atrastu Elīsu. Viņš domāja, ka tiks izdziedināts, pateicoties kādam lielam brīnumam.

2. Ķēniņu 5:5–8

Naamans ieradās pie Elīsas mājas durvīm ar saviem kalpiem, zirgiem un ratiem. Elīsa sūtīja savu kalpu, lai viņš nodotu Naamanam Tā Kunga norādījumus. Tas Kungs teica, ka izdziedinās Naamanu, ja viņš septiņas reizes mazgāsies Jordānas upē.

2. Ķēniņu 5:9–10

Naamans bija dusmīgs, jo viņš vēlējās, lai Tā Kunga pravietis iznāktu ārā un viņu ātri izdziedinātu. Naamans sūdzējās, ka Jordānas upe nav tik laba kā varenās Aramas (Sīrijas) upes.

2. Ķēniņu 5:11–12

Taču Naamana kalpi jautāja, kāpēc Naamans nevar izpildīt tik vienkāršu uzdevumu. Pat ja Naamanam tas nelikās loģiski, Tā Kunga pravietis bija licis viņam to izdarīt.

2. Ķēniņu 5:13

Naamans pārstāja būt lepns un ieklausījās savos kalpos. Viņš septiņas reizes mazgājās Jordānas upē. Pēc tam Tas Kungs izdziedināja Naamanu, kā Elīsa bija teicis. Naamans saprata, ka Elīsa ir pravietis un ka Tas Kungs ir īsts.

2. Ķēniņu 5:14–15