2. Mozus 11.–12., 14.–15. nodaļa

Pashā

Tā Kunga pasargāti

Tā kā faraons neatbrīvoja israēliešus, Tas Kungs pateica Mozum, ka Viņš sūtīs vēl vienu — pēdējo — sodību. Viņš teica, ka katrā ēģiptiešu ģimenē nomirs ikviens pirmdzimtais, pat viņu dzīvnieku pirmdzimtie.

2. Mozus 11:1, 4–10

Tas Kungs apsolīja: ja israēlieši sekos Viņa norādījumiem, sodība viņus neskars un viņiem nenodarīs pāri.

2. Mozus 12:3, 13, 23

Tas Kungs teica, ka katrai israēliešu ģimenei ir jāupurē nevainojams vīriešu kārtas jērs un ar viņa asinīm jānokrāso savu māju durvju aplodas.

2. Mozus 12:4–7

Tas Kungs pavēlēja israēliešiem pagatavot un ātri apēst šo jēru. To ēdot, viņiem bija jābūt apģērbtiem un gataviem atstāt savas mājas. Tas Kungs israēliešiem teica: ja viņi darīs šīs lietas, viņu pirmdzimtie tiks pasargāti no sodības.

2. Mozus 12:8–11

Kā jau Tas Kungs brīdināja, sodība pienāca. Ēģiptē nomira visi pirmdzimtie, tai skaitā arī faraona vecākais dēls. Taču šī sodība pagāja garām katrai mājai, kuras durvju aploda bija apslacīta ar jēra asinīm. Israēliešu pirmdzimtie tika izglābti, jo viņi paklausīja Tam Kungam.

2. Mozus 12:12–13, 29–30

Kad faraons redzēja, ka viņa paša dēls nomira šīs sodības dēļ, viņš lika Mozum un Āronam sapulcināt visus israēliešus un pamest Ēģipti.

2. Mozus 12:31–33

Israēlieši devās projām, taču faraons bija dusmīgs. Viņš sapulcināja savu armiju un kara ratus un dzinās pakaļ israēliešiem.

2. Mozus 12:37–41; 14:5–8

Israēlieši apmetās pie Sarkanās jūras. Drīz vien faraons un viņa karaspēks viņus panāca. Kad israēlieši redzēja, ka viņiem tuvojas ēģiptieši, viņi nobijās. Taču Mozus israēliešiem teica, ka Tas Kungs viņus pasargās.

2. Mozus 14:9–14

Kad ēģiptieši pienāca tuvāk, Tas Kungs lika Mozum pacelt savu zizli. Mozus tā arī darīja, un Tas Kungs pāršķēla jūru. Israēlieši šķērsoja jūru pa sausu zemi. Viņi aizbēga no faraona un viņa karaspēka.

2. Mozus 14:15–16, 21–22

Ēģiptiešu karaspēks dzinās pakaļ israēliešiem. Kad visi israēlieši bija nokļuvuši drošībā — otrā jūras krastā, Tas Kungs ļāva jūras ūdeņiem atgriezties savā plūdumā. Ēģiptiešu karaspēks noslīka jūrā.

2. Mozus 14:23–30

Beidzot israēlieši bija brīvi. Viņi dziedāja dziesmas, dejoja un pateicās Tam Kungam. Viņi vienmēr pieminēja Pashā kā laiku, kad Tas Kungs izglāba viņu dzīvības un izveda viņus ārā no Ēģiptes.

2. Mozus 14:31; 15:1–22