2. Mozus 4.–5., 7.–12. nod.

Ēģiptes sodības

Faraona izvēles pret Tā Kunga gribu

Mozus paļāvās uz To Kungu un atgriezās Ēģiptē. Mozus ar savu brāli Āronu devās pie faraona un lūdza, lai viņš atbrīvo israēliešus un atļauj tiem pamest Ēģipti. Faraons sadusmojās un atteicās. Viņš piespieda israēliešus strādāt vēl smagāk.

2. Mozus 4:10–16; 5:1–18

Tā kā faraons neuzklausīja To Kungu, ēģiptieši tika nolādēti ar briesmīgām sodībām. Vispirms viss ūdens Ēģiptē pārvērtās par asinīm. Mozus vēlreiz lūdza faraonu atlaist israēliešus, bet faraons atteicās.

2. Mozus 7:14–25

Pēc tam Tas Kungs sūtīja uz Ēģipti vardes. Tās bija it visur. Faraons teica, ka atlaidīs israēliešus tad, ja vardes pazudīs. Tas Kungs lika vardēm pazust, taču faraons israēliešus neatlaida. Tad Tas Kungs sūtīja utis un mušas.

2. Mozus 8:1–32

Pēc tam visi ēģiptiešu mājlopi gāja bojā, bet israēliešu mājlopus tas neskāra. Tad ēģiptiešiem uz miesas uzmetās sāpīgi augoņi.

2. Mozus 9:3–12

Ēģipti piemeklēja arī liels negaiss ar krusu un uguni. Tas izraisīja briesmīgu postažu.

2. Mozus 9:22–35

Faraons joprojām neļāva israēliešiem aiziet. Tad Tas Kungs sūtīja siseņus, un tie apēda visu cilvēkiem paredzēto pārtiku.

2. Mozus 10:12–20

Pēc tam nāca trīs tumsības dienas. Daudzu šo sodību laikā faraons bija solījis atbrīvot israēliešus, ja sodības beigsies, taču tie vienmēr izrādījās meli.

2. Mozus 10:21–23, 27

Pēc deviņām dažādajām sodībām faraons joprojām atteicās atlaist israēliešus. Tas Kungs pateica Mozum, ka pār ēģiptiešiem nāks vēl viena briesmīga sodība. Tas Kungs vadīja un pasargāja israēliešus, kamēr tie gaidīja uz savu brīvību.

2. Mozus 11:4–7; 12:1–13