„Ījabs”, Vecās Derības stāsti (2021)
„Ījabs”, Vecās Derības stāsti
Ījaba 1.–3., 19., 38.–42. nod.
Ījabs
Paļāvība uz Tā Kunga mīlestību
Ījabs bija labs cilvēks, kurš mīlēja To Kungu un ievēroja Viņa baušļus. Viņiem ar sievu bija desmit bērni, viņam bija daudz ganāmpulku, un viņš bija ļoti turīgs.
Tas Kungs pieļāva, ka Ījaba ticība tiek pārbaudīta. Ījabs pieredzēja lielas grūtības.
Kādudien tika nozagti daudzi no Ījaba mājlopiem. Vēlāk ugunsgrēks nopostīja visu Ījaba īpašumu, un visi viņa kalpi un atlikušie mājlopi gāja bojā. Pēc tam vētra sagrāva Ījaba dēla māju. Mājā atradās viņa bērni, un viņi visi gāja bojā. Ījabam un viņa sievai vairs nebija atlicis nekā cita, kā vienīgi viņu veselība.
Ījabs un viņa sieva bēdājās. Viņi bija zaudējuši pilnīgi visu, pat savus bērnus. Taču Ījabs joprojām ticēja Tam Kungam. Viņš notikušajā nevainoja To Kungu.
Vēlāk Ījabs smagi saslima. Viņa miesu noklāja sāpīgi augoņi. Ījabs un viņa sieva prātoja, kādēļ ar viņiem atgadās visas šīs nelāgās lietas.
Tas Kungs runāja ar Ījabu un parādīja viņam Zemi, zvaigznes un visas dzīvās būtnes. Tas Kungs atklāja Ījabam kādu svarīgu mācību. Visas lietas tika radītas, lai palīdzētu Debesu Tēva bērniem mācīties par Viņa Dēlu, Jēzu Kristu, un sekot Viņam.
Ījabs nožēloja savus grēkus un lūdza, lai Tas Kungs piedod viņa šaubīšanos. Viņš apsolīja paļauties uz To Kungu. Tas Kungs zināja, ka Ījabs Viņu mīl. Viņš dziedināja Ījabu un svētīja viņu ar vēl lielāku bērnu skaitu un divtik lielāku bagātību nekā iepriekš.