„Praviete Debora”, Vecās Derības stāsti (2022)
„Praviete Debora”, Vecās Derības stāsti
Praviete Debora
Vadītāja, kura palīdzēja israēliešiem paļauties uz To Kungu
Debora bija praviete — uzticīga, Tā Kunga iedvesmota vadītāja. Viņas ļaudis bija pārtraukuši ievērot Tā Kunga baušļus un pār viņiem valdīja kānaānieši. Pēc divdesmit gadiem israēlieši sāka lūgt Tā Kunga palīdzību.
Tas Kungs uzklausīja viņu lūgšanas. Viņš lika Deborai sapulcināt israēliešu armiju, lai cīnītos pret kānaāniešiem.
Kānaāniešu armijai bija daudz karavīru un kara ratu. Tas israēliešu armijai lika baidīties, taču ne Deborai. Viņa zināja, ka Tas Kungs viņiem palīdzēs.
Baraks bija israēliešu armijas vadītājs. Viņš nevēlējās cīnīties. Taču viņš ticēja, ka, ja Debora dosies līdzi armijai, tad Tas Kungs viņus pasargās. Debora piekrita doties līdzi. Viņa pravietoja, ka kāda sieviete sakaus kānaāniešu armijas vadītāju Siseru.
Israēliešu armija sapulcējās kalnā, un kānaānieši sapulcējās ielejā. Debora lika Barakam doties lejā no kalna. Viņa apsolīja, ka Tas Kungs būs ar viņiem.
Tas Kungs sūtīja lietu, un kānaāniešu kara ratus aizskaloja ūdens. Daudzi kānaānieši noslīka upē, bet Sisera aizbēga prom.
Kāda sieviete, vārdā Jaēla, dzīvoja teltī, kas atradās netālu. Viņa redzēja, ka Sisera bēg, un aicināja viņu paslēpties viņas teltī. Jaēla zināja, ka viņš ir kānaāniešu armijas vadītājs, tāpēc viņu nogalināja, lai viņš vairs nenodarītu pāri nevienam cilvēkam.
Deboras pravietojums piepildījās. Siseru sakāva drosmīga sieviete. Debora dziedāja dziesmu, lai palīdzētu israēliešiem atcerēties, kā Tas Kungs bija viņus izglābis. Israēlieši ievēroja baušļus un dzīvoja mierā 40 gadu garumā.