12. nodaļa
Meklējiet Garu it visā, ko darāt
„Mums jāpaliek atvērtiem un jūtīgiem pret Svētā Gara pamudinājumiem visās savas dzīves jomās.”
No Ezras Tafta Bensona dzīves
Kad prezidents Ezra Tafts Bensons deva padomu citiem Augstākajiem pilnvarotajiem par kalpošanu baznīcā, viņš bieži teica: „Atcerieties, brāļi, šajā darbā vislielākā nozīme ir Garam.”1 Un, kad viņš un šie brāļi kopā kalpoja, viņš mācīja šo principu ar piemēru, rādot, ka Tas Kungs „ir tuvu Saviem kalpiem, pat čuksta attālumā”.2 Elders Roberts D. Heilzs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, pastāstīja par gadījumu, kad viņš kopā ar prezidentu Bensonu apmeklēja staba konferenci, kurā bija jātiek aicinātam jaunam staba prezidentam:
„Pēc lūgšanas, intervēšanas, studēšanas un atkārtotas lūgšanas elders Bensons pajautāja, vai es zinu, kurš būs jaunais prezidents. Es teicu, ka vēl neesmu saņēmis iedvesmu. Viņš skatījās uz mani ilgu laiku un teica, ka arī nav saņēmis iedvesmu. Tomēr mēs bijām sajutuši iedvesmu palūgt trīs cienīgiem priesterības nesējiem uzstāties ar runu konferences sestdienas vakara sesijā. Dažus mirkļus pēc tam, kad trešais runātājs bija sācis savu runu, Gars pamudināja mani, ka viņam ir jābūt jaunajam staba prezidentam. Es paskatījos uz prezidentu Bensonu un redzēju, ka pār viņa seju plūst asaras. Atklāsme tika dota mums abiem, — taču tas notika tāpēc, ka mēs turpinājām meklēt mūsu Debesu Tēva prātu un virzījāmies uz priekšu ticībā.”3
Reiz, sākoties konferencei, kas domāta jauniem misijas prezidentiem, prezidents Bensons dalījās šādā padomā:
„Es tik daudz reižu esmu teicis saviem brāļiem, ka Gars ir vissvarīgākais elements šajā darbā. Ar Garu un sava aicinājuma turēšanu godā jūs varat darīt brīnumus Tam Kungam savā misijā. Bez Gara jūs nekad negūsiet panākumus, neskatoties uz to, kādi jums ir talanti un spējas.
Nākamajās trīs dienās jūs saņemsiet izcilu apmācību. Jums tiks iedotas rokasgrāmatas, tiks apspriesti pienākumi un procedūras, analizēti noteikumi, un tas viss jums būs ļoti noderīgi. Taču vislielākā palīdzība, ko jūs saņemsiet kā misijas prezidents, nenāks no rokasgrāmatām un instrukcijām. Vislielākā palīdzība nāks no paša Tā Kunga, kad jūs lūgsities Viņa palīdzību pazemīgā lūgšanā. Kad jūs atkal un atkal tiksit nospiesti uz ceļiem, lai lūgtu Viņam dievišķu palīdzību savas misijas pārvaldīšanā, jūs sajutīsiet Garu, jūs saņemsiet atbildi no augšienes, jūsu misija garīgi plauks tādēļ, ka būsiet atkarīgi no Viņa un paļausieties uz Viņu.”4
Prezidents Bensons sniedza šo padomu visiem baznīcas locekļiem, tajā skaitā maziem bērniem.5 Viņš teica: „Šajā darbā vislielākā nozīme ir Garam, — lai arī kur mēs kalpotu. Es zinu, ka man ir jāpaļaujas uz Garu. Saņemsim šo Garu un būsim uzticīgi baznīcas locekļi, uzticami bērni un vecāki, efektīvi mājskolotāji, pacilājoši skolotāji un iedvesmoti bīskapiju un stabu vadītāji.”6
Lai arī prezidents Bensons mācīja šo patiesību publiski un drosmīgi visā pasaulē, viņa primārās pūles dzīvot saskaņā ar šo patiesību bija personiskas un neuzkrītošas. Tās sākās mājās, sadarbībā ar savu sievu — Floru. Floras pusmāsa Džūlija Delija reiz apciemoja Bensonu ģimeni un vēlāk uzrakstīja vēstuli Florai, izsakoties par Bensonu ģimeni. „Kas gan varētu būt vēl pilnīgāks?” viņa teica. „Es apbrīnoju jūsu dzīvesveida vienkāršību, taču visvairāk mani iespaidoja tas, ka jūsu mājās mita Tā Kunga Gars.”7
„Kā mēs saņemam Garu? „Ar ticības lūgšanu,” saka Tas Kungs.”
Ezras Tafta Bensona mācības
1
Mums būtu jācenšas iegūt pastāvīgu Svētā Gara sadraudzību katru savas dzīves dienu.
Viens drošs veids, kā mēs varam noteikt, vai esam uz šaurās un taisnās takas, ir tāds, vai mums ir Tā Kunga Gars.
Tas, ka mums ir Svētais Gars, dod zināmus augļus.
Apustulis Pāvils teica, ka „Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība [un] atturība”. (Gal. 5:22–23.)
Garam ir vislielākā nozīme mūsu dzīvē. Es to vienmēr esmu sajutis. Mums ir jāpaliek atvērtiem un jūtīgiem pret Svētā Gara pamudinājumiem visās savas dzīves jomās. … Šie pamudinājumi visbiežāk nāk tad, kad neesam pakļauti dažādu darīšanu spiedienam un kad neesam iegrimuši ikdienas dzīves rūpēs.8
Garīgums — noskaņošanās uz Tā Kunga Garu — ir mūsu vislielākā nepieciešamība. Mums būtu jātiecas uz pastāvīgu sadraudzību ar Svēto Garu visas savas dzīves dienas. Kad mums būs Gars, mums patiks kalpot, mēs mīlēsim To Kungu un mēs mīlēsim tos, ar kuriem mēs kalpojam, un tos, kuriem mēs kalpojam.
Vairākus gadus pēc savas mocekļa nāves Džozefs Smits parādījās prezidentam Brigamam Jangam. Ieklausieties viņa vēstī:
„Pasaki cilvēkiem būt pazemīgiem un uzticīgiem un noteikti uzturēt sevī Tā Kunga Garu, un tas vadīs tos pareizā virzienā. Esi uzmanīgs un nenoraidi kluso un lēno balsi; tā mācīs tev, ko darīt un kurp iet; tā nesīs valstības augļus. Pasaki brāļiem turēt savas sirdis atvērtas pārliecībai, lai tad, kad Svētais Gars nāks pie viņiem, viņu sirdis būtu gatavas to pieņemt.” …
Šis pēdējo dienu darbs ir garīgs. Cilvēkam ir nepieciešams garīgums, lai to saprastu, iemīlētu un saskatītu. Tādēļ meklējiet Garu it visā, ko darāt. Saglabājiet to sevī pastāvīgi. Tas ir mūsu izaicinājums.9
Mēs dzīvojam ļoti ļaunā pasaulē. Mūs ieskauj propaganda, kas saka, ka ļaunais ir labs un labais ir slikts. Maldu mācības plešas vairumā, un tās mūs ietekmē. Gandrīz jebkas, kas ir vērtīgs, labs, šķīsts, pacilājošs un spēcinošs, tiek apstrīdēts kā nekad agrāk.
Viens no iemesliem, kāpēc esam šeit, uz Zemes, — lai atšķirtu patiesību no maldiem. Šāda uztveres spēja nāk ar Svēto Garu, ne tikai ar mūsu prāta spējām.
Kad mēs centīgi un sirsnīgi meklējam patiesību, šis brīnišķīgais apsolījums rod piepildījumu: „Dievs ar Savu Svēto Garu, jā ar neizsakāmo Svētā Gara dāvanu, dos jums zināšanas.” (Mācība un Derības 121:26.)10
2
Ja mēs esam pazemīgi un jūtīgi, Tas Kungs mudinās mūs caur mūsu sajūtām.
Lūdziet Debesu Tēvu, lai Viņš svētītu jūs ar Savu Garu visos laikos. Mēs bieži saucam Garu par Svēto Garu. … Svētais Gars palīdz jums izvēlēties pareizo. Svētais Gars pasargās jūs no ļauna. Viņš čukst jums klusā, lēnā balsī, kā rīkoties pareizi. Kad jūs darāt labu, jūs jūtaties labi, un tas ir Svētais Gars, kas uzrunā jūs. Svētais Gars ir brīnišķīgs pārinieks. Viņa palīdzība vienmēr ir pieejama.11
Apdomājiet to, ko jūs nesaprotat. Kā Tas Kungs pavēlēja Oliveram Kauderijam: „Tev ir jānoskaidro tas savā prātā; tad tev ir jāprasa Man, vai tas ir pareizi, un, ja tas ir pareizi, Es likšu, lai tava sirds tevī degtu; tādējādi tu jutīsi, ka tas ir pareizi.” (M&D 9:8, slīpraksts pievienots.)
Vai jūs ievērojāt šo pēdējo frāzi? „Tu jutīsi, ka tas ir pareizi.”
Mēs sadzirdam Tā Kunga vārdus visbiežāk caur sajūtām. Ja mēs esam pazemīgi un jūtīgi, Tas Kungs mudinās mūs caur mūsu sajūtām. Tādēļ garīgi pamudinājumi reizēm liek mums sajust lielu prieku, reizēm liek mums raudāt. Kad mani aizskar Gars, daudzreiz manas emocijas kļūst maigas un manas sajūtas — ļoti jūtīgas.
Svētais Gars liek mūsu jūtām kļūt maigākām. Mēs sajūtam lielāku žēlsirdību un līdzjūtību cits pret citu. Mēs kļūstam mierīgāki savās attiecībās. Mums parādās lielākas spējas mīlēt citam citu. Cilvēki vēlas būt mūsu tuvumā, jo pat mūsu seja izstaro Gara ietekmi. Mūsu raksturs kļūst dievišķāks. Tā rezultātā mēs kļūstam vēl jūtīgāki pret Svētā Gara mudinājumiem un tādēļ spējam skaidrāk saprast garīgas lietas.12
3
Mēs saņemam Garu caur sirsnīgu lūgšanu un gavēšanu.
Kā mēs saņemam Garu? „Ar ticības lūgšanu,” saka Tas Kungs [M&D 42:14]. Tādēļ mums ir jālūdz Dievs sirsnīgi un ar patiesu nolūku. Mums ir jālūdz pēc lielākas ticības un jālūdz, lai Gars apstiprinātu to, ko mācām. Mums ir jālūdz Tam Kungam piedošana.
Mums ir jāsaka savas lūgšanas tādā pašā garā un ar tādu pašu degsmi, kā to darīja Ēnoss Mormona Grāmatā. Vairumam no jums šis stāsts ir pazīstams, tādēļ es to nepārstāstīšu. Es tikai vēlos vērst jūsu uzmanību uz viņa vārdiem. Ēnoss liecināja: „Es jums pastāstīšu par cīņu, kas man bija Dieva priekšā, pirms es saņēmu savu grēku piedošanu.” Viņš paskaidroja savu cīņu ar Dievu. Pievērsiet uzmanību, ar kādu dedzību viņš izteica savu lūgumu:
„Mana dvēsele bija izsalkusi.”
„Es nometos ceļos sava Radītāja priekšā.”
„Es piesaucu Viņu varenā lūgšanā un aizlūgšanā par savu dvēseli.”
„Visu dienu es piesaucu Viņu.”
Tad Ēnoss liecināja: „Tur nāca balss pie manis, sakot: Ēnoss, tavi grēki ir tev piedoti, un tu būsi svētīts. … Tāpēc mana vaina bija aizslaucīta prom.” Kad viņš vaicāja Tam Kungam, kā tas ir ticis paveikts, Tas Kungs atbildēja viņam: „Dēļ tavas ticības Kristum … tava ticība darījusi tevi veselu!” (Ēnosa 1:2, 4–8; slīpraksts pievienots.)
Ēnoss tika garīgi dziedināts. Pateicoties savām varenajām lūgšanām Dievam, viņš pieredzēja to, ko uzticīgie jebkurā laiku atklāšanā var pieredzēt, ko viņi pieredz un kas viņiem ir jāpieredz, ja viņi vēlas redzēt Dievu un būt piepildīti ar Viņa Garu.13
Ja vēlaties iegūt sava amata un aicinājuma garu, … pamēģiniet gavēt kādu laiku. Es nedomāju tikai vienas maltītes izlaišanu un tad divreiz lielākas maltītes notiesāšanu nākamajā ēdienreizē. Es domāju patiesu gavēšanu un Dieva lūgšanu izvēlētajā laika periodā. Tā jūs saņemsiet sava amata un aicinājuma patieso garu un ļausiet Garam darboties caur jums vairāk par jebko citu, ko zinu.14
4
Svēto Rakstu studēšana katru dienu, tostarp meditēšana par Svēto Rakstu pantiem, aicina Garu.
Uzcītīgi pētiet Svētos Rakstus patstāvīgajās studijās katru dienu. Ikdienas Svēto Rakstu studēšana aicina Garu.15
Atvēliet laiku meditācijai. Meditācija par Svēto Rakstu pantu — Jēkaba vēstule 1:5 — lika jaunam zēnam doties uz birztalu, kurš viņš sarunājās ar savu Debesu Tēvu. Tieši tas atvēra debesis šajā laiku atklāšanā.
Meditācija par Svēto Rakstu pantu Jāņa evaņģēlijā Jaunajā Derībā atnesa diženo atklāsmi par trīs godības pakāpēm [skat. Jāņa 5:29; M&D 76].
Meditācija par kādu citu Svēto Rakstu rakstvietu no Pētera vēstules atvēra debesis prezidentam Džozefam F. Smitam, un viņš redzēja garu pasauli. Tā atklāsme, kas pazīstama kā Vīzija par mirušo pestīšanu, tagad ir daļa no Mācības un Derībām [skat. 1. Pētera 3:18–20; 4:6; M&D 138].
Apdomājiet pienākuma, ko Tas Kungs ir devis mums, nozīmīgumu. Tas Kungs pamācīja: „Lai mūžības nopietnība paliek jūsu prātos.” (M&D 43:34.) Jūs nevarat to izdarīt, kad jūsu prāts ir noraizējies par šīs pasaules lietām.
Lasiet un studējiet Svētos Rakstus. Svētie Raksti ir jāstudē mājās, tēviem un mātēm uzņemoties vadību un rādot piemēru. Svētie Raksti ir jāsaprot ar Svētā Gara spēku, jo Tas Kungs ir devis šādu solījumu Saviem uzticīgajiem un paklausīgajiem: „Tu [varēsi] zināt noslēpumus un miermīlīgās lietas.” (M&D 42:61.)
Tālāk dotais prezidenta Spensera V. Kimbala izteikums ilustrē to, kā mēs varam palielināt garīguma ietekmi savā dzīvē:
„Es atklāju, ka tad, kad savās attiecībās ar Dievu kļūstu paviršs un man liekas, ka Dievs mani nedzird un ar mani vairs nerunā, esmu tālu projām. Ja es iedziļinos Svētajos Rakstos, attālums sarūk, un garīgums atgriežas. Es atklāju, ka vairāk mīlu tos, kuri man ir jāmīl no visas savas sirds, prāta un spēka, un, mīlot viņus vairāk, es atklāju, ka man ir vieglāk paklausīt viņu padomam.” …
Tas ir lielisks padoms, kas, es zinu pēc pieredzes, ir patiess.
Jo labāk jūs pazīstat Svētos Rakstus, jo tuvāki jūs esat Tā Kunga gribai un prātam un jo tuvāki jūs esat kā vīrs, sieva un bērni. Jūs atklāsiet, ka, lasot Svētos Rakstus, mūžības patiesības paliks jūsu prātos.16
„Ikdienas Svēto Rakstu studēšana aicina Garu.”
Pretinieks nevēlas, lai mēs mājās studētu Svētos Rakstus, un tādēļ viņš radīs problēmas, ja vien spēs. Taču mums ir jābūt neatlaidīgiem.17
Mēs nevaram pazīt Dievu un Jēzu, ja vien nestudējam par Viņiem un tad nedarām Viņu gribu. Šāds kurss ved uz papildus atklātām zināšanām, kas, ja mēs tām paklausīsim, galu galā novedīs mūs pie tālākām patiesībām. Ja turpināsim rīkoties pēc šī parauga, mēs saņemsim tālāku gaismu un prieku, kas galu galā ievedīs mūs Dieva klātbūtnē, kur mums kopā ar Viņu būs pilnība.18
5
Svētais Gars būs ar mums, ja godāsim un cienīsim Dieva likumus un klausīsim tiem.
Mums ir mācīts, ka Gars nemīt nešķīstos tempļos [skat. Helamana 4:24]. Tādēļ viena no mūsu pirmajām prioritātēm ir pārliecināties, ka mūsu pašu dzīve ir kārtībā.19
Ļaujiet man teikt dažus vārdus par paklausību. Jūs tagad mācāties ievērot visus Tā Kunga baušļus. Jums tā darot, Viņa Gars būs ar jums. Jūs jutīsities labi. Jūs nevarat rīkoties nepareizi un justies labi. Tas nav iespējams!20
Laicīgais apsolījums par paklausību [Gudrības vārdam] ir: viņi „saņems veselību nabā un smadzenes kaulos; [viņi] skries un nepiekusīs, un staigās un nepagurs”. (M&D 89:18, 20.)
Tomēr es vienmēr esmu jutis, ka lielākas svētības no paklausības Gudrības vārdam un visiem citiem baušļiem ir garīgas svētības.
Ieklausieties garīgajā apsolījumā: „Visi svētie, kas atceras turēt un pildīt šos vārdus, staigājot paklausībā pavēlēm, … atradīs gudrību un lielus zināšanu dārgumus, patiesi apslēptus dārgumus.” (M&D 89:18, 19; slīpraksts pievienots.)
Daži ir padomājuši, ka šis apsolījums bija saistīts vienīgi ar Gudrības vārda principu ievērošanu. Taču jūs pamanīsiet, ka mums ir jāstaigā paklausībā visiem baušļiem. Tad mēs saņemsim konkrētus garīgus apsolījumus. Tas nozīmē, ka mums ir jāklausa desmitās tiesas likumam, jāsvēta Sabata diena, jābūt morāli tīriem un šķīstiem un jāievēro visi citi baušļi.
Kad mēs to visu darīsim, dotais apsolījums skan šādi: viņi „atradīs gudrību un lielus zināšanu dārgumus, patiesi apslēptus dārgumus”. (M&D 89:19.)
Kurš tēvs un māte nevēlētos Tā Kunga iedvesmu savu bērnu audzināšanā? Es liecinu, ka šīs svētības var būt jūsu. Vecāki noteikti nevēlētos, lai nepaklausības dēļ viņu bērniem būtu liegtas Tā Kunga svētības. Visiem tēviem un mātēm Israēlā būtu jāsagatavojas šim apsolījumam.
Dzīvošana pēc Dieva baušļiem ir cienīguma stāvoklis, kas nepieciešams ieiešanai Tā Kunga namā. Tur tiek dāvāta gudrība un „lieli zināšanu dārgumi”, kas attiecas uz mūsu laimi šajā dzīvē un prieku cauri visai mūžībai. …
Es neticu, ka šīs baznīcas locekļiem var būt aktīva, dzīva liecība par evaņģēliju, neievērojot baušļus. Liecība ir pastāvīga iedvesma, kas apliecina šī darba patiesumu, nevis kaut kas, ko mēs saņemam tikai vienu reizi. Svētais Gars mīt ar tiem, kuri godā un ciena Dieva likumus, un paklausa tiem. Un tieši Gars dod iedvesmu cilvēkam. Es pazemīgi liecinu par šī apsolījuma patiesumu.21
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Prezidents Bensons teica, ka pamudinājumi no Svētā Gara „visbiežāk nāk tad, kad neesam pakļauti dažādu darīšanu spiedienam un kad neesam iegrimuši ikdienas dzīves rūpēs” (1. sadaļa). Kā mēs varam palikt jūtīgi pret Garu pat tad, kad sajūtam šādu spiedienu?
-
Prezidents Bensons mācīja: „Ja mēs esam pazemīgi un jūtīgi, Tas Kungs mudinās mūs caur mūsu sajūtām” (2. sadaļa). Ko jūs esat uzzinājuši par šādu pamudinājumu atpazīšanu?
-
3. sadaļā prezidents Bensons mudina mūs sekot Ēnosa paraugam, kā tas ir pierakstīts Mormona Grāmatā. Ko mēs varam mācīties no Ēnosa par Gara meklēšanu?
-
Kāda jūsu skatījumā ir atšķirība starp Svēto Rakstu lasīšanu un „meditēšanu par Svēto Rakstu rakstvietu”? (Skat. 4. sadaļu.) Kāpēc, jūsuprāt, uzcītīga Svēto Rakstu studēšana katru dienu palīdz mums būt atvērtiem pret Gara pamudinājumiem?
-
Prezidents Bensons teica: „Svētais Gars mīt pie tiem, kuri godā un ciena Dieva likumus, un paklausa tiem” (5. sadaļa). Kāpēc, jūsuprāt, mūsu spēju — saņemt iedvesmu — ietekmē mūsu pūles baušļu ievērošanā?
Saistītās rakstvietas
1. Nefija 10:17–19; 2. Nefija 4:15–16; Mosijas 2:36–37; M&D 8:2–3; 45:56–57; 76:5–10; 121:45–46
Ieteikums studijām
„Studējot pievērsiet uzmanību idejām, kas nāk jūsu prātā, un sajūtām, kas nāk jūsu sirdī” (Sludini Manu evaņģēliju [2005], 18). Apsveriet iespēju pierakstīt iespaidus, ko saņemat, pat ja tie šķietami nav saistīti ar vārdiem, ko lasāt. Tie varētu būt tieši tas, ko Tas Kungs vēlas jums atklāt.