16. nodaļa
Gados vecāki cilvēki baznīcā
„Lai šie zelta gadi kļūst par jūsu labākajiem gadiem, jums pilnvērtīgi dzīvojot un mīlot, un kalpojot! Un lai Dievs svēta tos, kas kalpo jums, — jūsu ģimeni, jūsu draugus un citus baznīcas locekļus, un vadītājus.”
No Ezras Tafta Bensona dzīves
Kad Ezra Tafts Bensons kļuva par baznīcas prezidentu, viņš bija 86 gadus vecs. Viņš saprata dzīves vēlīno gadu priekus un grūtības. Viņam lielu prieku sagādāja ilgstošās attiecības ar viņa sievu Floru. Pirmajā prezidentūras gadā pāris svinēja savu 60-to kāzu jubileju. Viņi izbaudīja viens otra sabiedrību un gandrīz katru piektdienas rītu kopīgi apmeklēja templi. Prezidenta Bensona 87-tās dzimšanas dienas svinībās kāds viņam pajautāja, kas ir viņa ilgās, laimīgās dzīves noslēpums. „Pirms viņš paspēja atbildēt, māsa Bensone ķircinoši, taču ar nozīmi, teica: „Viņam ir laba sieva.””1
Vecumdienās prezidents un māsa Bensoni mīlēja pavadīt laiku kopā ar saviem bērniem un mazbērniem, un viņu ģimene turpināja mācīties no viņu piemēra. „Viņa prezidentūras pirmo astoņpadsmit mēnešu laikā viena no mazmeitām ilgāku laiku dzīvoja kopā ar vecvecākiem un pēc viņu lūguma bieži ceļoja kopā ar tiem, lai palīdzētu un sniegtu nepieciešamo atbalstu. Un viņa personīgi novēroja savus vecvecākus mājās, — kā viņi kopā devās uz saldējumu veikaliņu; sēdēja uz dīvānu, rokās sadevušies, kopīgi gremdējoties laimīgās atmiņās, dziedot un smejoties; un kā viņi laipni uzņēma savus mājskolotājus un citus viesus.”2
Mazbērni apzinājās, kāda svētība ir izjust dzīves gudro un mīlošo vecvecāku ietekmi. „Viena no mazmeitām uzrakstīja savu pateicību pēc tam, kad prezidents Bensons bija devis padomu viņai un viņas vīram par kādu sarežģītu lēmumu. „Mēs tev jautājām, ko tu domā, un tu atbildēji: „Lūdziet par to. Man ir ticība, ka jūs pieņemsiet pareizo lēmumu.” Tava ticība mums deva papildu pārliecību.”3
Vispārējai konferencei, kas notika tūlīt pēc viņa 90-tās dzimšanas dienas, prezidents Bensons sagatavoja uzrunu, kas bija veltīta „gados vecākiem cilvēkiem baznīcā un viņu ģimenēm, un tiem, kas kalpo viņiem”. Ievadā viņš pauda savu personīgo saikni ar šo tēmu: „Man ir īpašas jūtas pret gados vecākiem cilvēkiem — pret šo brīnišķīgo vīriešu un sieviešu grupu. Es jūtu, ka zināmā mērā es viņus saprotu, jo es esmu viens no tiem.”4
„Man ir īpašas jūtas pret gados vecākiem cilvēkiem. … Es jūtu, ka zināmā mērā es viņus saprotu, jo es esmu viens no tiem.”
Ezras Tafta Bensona mācības
1
Tas Kungs pazīst un mīl gados vecākus cilvēkus, un Viņš tiem ir uzticējis daudzus no Saviem lielākajiem pienākumiem.
Tas Kungs pazīst un mīl gados vecākus cilvēkus Savā tautā. Tā tas vienmēr ir bijis, un Viņš tiem ir uzticējis daudzus no Saviem lielākajiem pienākumiem. Dažādos evaņģēlija laikmetos Viņš ir vadījis Savu tautu caur praviešiem, kas bija jau krietni gados. Viņam ir bijusi nepieciešama to cilvēku, kas ilgus gadus ir pierādījuši uzticību Viņa evaņģēlijam, gudrība, gadu gaitā gūtā pieredze un iedvesmas pilnā vadība.
Tas Kungs svētīja Sāraju viņas vecumdienās, lai tā dzemdētu Ābrahāma bērnu. Iespējams, varenākais no ķēniņa Benjamīna sprediķiem tika nolasīts viņa vecumdienās un neilgu laiku pirms viņa nāves. Viņš patiesi bija darbarīks Tā Kunga rokās, jo spēja vadīt savu tautu un nostiprināt mieru tajā.
Daudzi citi vīrieši un sievietes gadu gaitā ir paveikuši lielus darbus, pat savās vecumdienās darot vēl vairāk, lai kalpotu Tam Kungam un Viņa bērniem.
Mūsu evaņģēlija laikmetā daudzi no [tiem] praviešiem, kas ir bijuši aicināti kalpot Tam Kungam, tika aicināti, kad viņiem bija jau septiņdesmit, astoņdesmit vai pat vēl vairāk gadu. Cik labi Tas Kungs pazīst un mīl Savus bērnus, kas ir tik daudz devuši pieredzes gadu gaitā!
Mēs mīlam jūs — mūsu baznīcas seniorus. Jūs esat visstraujāk augošā sabiedrības daļa gan mūsdienu pasaulē, gan arī baznīcā.
Mēs vēlamies, lai jūsu zelta gadi būtu brīnišķīgi un sniegtu gandarījumu. Mēs lūdzam, lai jūs justu prieku par dzīvi, kas labi pavadīta un pilna siltām atmiņām un vēl lielākām cerībām caur Kristus Izpirkšanu. Mēs ceram, ka jūs jutīsiet to mieru, ko Tas Kungs ir apsolījis tiem, kas turpina censties ievērot Viņa baušļus un sekot Viņa priekšzīmei. Mēs ceram, ka jūsu dienas ir piepildītas darbiem un daudzveidīgām iespējām, kā jūs varat kalpot citiem, kam ir mazāk veicies. Gados vecāks — gandrīz vienmēr nozīmē labāks, jo jūsu lielā gudrība un pieredze var turpināt izplatīties un pieaugt, palīdzot citiem.5
2
Mēs varam pavadīt savas vecumdienas tik labi, cik vien iespējams.
Ļaujiet mums ieteikt astoņus veidus, kā mēs varam pavadīt savas vecumdienas tik labi, cik vien iespējams:
1. Strādājiet templī un bieži to apmeklējiet. Mums, kas esam gados vecāki, vajadzētu veltīt savu enerģiju ne tikai savu priekšteču svētīšanai, bet arī lai pārliecinātos, ka, ciktāl tas ir iespējams, visi mūsu pēcnācēji saņem paaugstināšanas priekšrakstus templī. Strādājiet kopā ar savām ģimenēm; dodiet viņiem padomus un lūdziet par tiem, kas paši vēl nevēlas sagatavoties.
Mēs mudinām visus, kas var, bieži apmeklēt templi un pieņemt aicinājumus kalpot templī, ja vien veselība un spēks, kā arī attālums to atļauj. Mēs paļaujamies uz jūsu palīdzību tempļa darbā. Ņemot vērā pieaugošo tempļu skaitu, mums ir nepieciešams, lai vairāk mūsu baznīcas locekļu sagatavotos šim jaukajam darbam. Māsa Bensone un es esam pateicīgi, ka gandrīz katru nedēļu kopā varam apmeklēt templi. Kāda svētība tā ir bijusi mūsu dzīvēs!
2. Apkopojiet un pierakstiet ģimenes vēsturi. Mēs jūs aicinām aktīvi apkopot un pierakstīt personīgo un ģimenes vēsturi. Tik daudzos gadījumos tikai jums ir atmiņas par tuviem cilvēkiem, datumiem un notikumiem. Dažās situācijās jūs esat ģimenes vēsture. Reti kurš paņēmiens jūsu mantojuma uzglabāšanai ir efektīvāks par savas vēstures apkopošanu un pierakstīšanu.
3. Iesaistieties misionāru darbā. Misionāru darbā mums ir nepieciešams lielāks senioru–misionāru skaits. Ja vien veselība to ļauj un līdzekļu ir pietiekoši, mēs aicinām vēl simtiem mūsu pāru sakārtot savas dzīves un darījumus un doties misijā. Cik ļoti mums nepieciešama jūsu kalpošana misijā! Jūs varat kalpot tā, kā to nevar mūsu jaunie misionāri.
Es esmu pateicīgs, ka divām manām māsām, kas bija palikušas par atraitnēm, bija iespēja kopā kalpot par misionārēm Anglijā. Viņas bija sešdesmit astoņus un septiņdesmit trīs gadus vecas, kad tika aicinātas kalpot, un abām tā bija brīnumaina pieredze.
Kāds piemērs un svētība ģimenes pēcnācējiem ir vecvecāku kalpošana misijās! Lielākā daļa senioru pāru, kas dodas misijā, tiek stiprināti un savas misionāru kalpošanas rezultātā gūst jaunu sparu. Caur šo svēto kalpošanu daudzi cilvēki tiek svētīti un izjūt to prieku, kas rodas, vedot citus uz zināšanām par Jēzus Kristus evaņģēlija pilnību. …
4. Vadiet savas ģimenes, veidojot ģimenes kopības sajūtu. Mēs mudinām visus baznīcas locekļus — seniorus, kad vien tas ir iespējams, aicināt savas ģimenes sanākt kopā. Organizējiet šīs saliedētās cilvēku grupās. Vadiet ģimenes kopā sanākšanu. Ieviesiet ģimenes salidojumus, kuros var izjust sadraudzību un ģimenes mantojumu. Dažas no manām jaukākajām atmiņām ir no manas paša ģimenes salidojumiem un kopā sanākšanas brīžiem. Izkopiet brīnišķīgas ģimenes tradīcijas, kas jūs mūžīgi saistīs kopā. Tā darot, mēs varam radīt debesu daļiņu mūsu pašu ģimenēs tieši šeit, uz Zemes. Galu galā mūžība būs nekas cits, kā taisnīgas ģimenes dzīves pagarinājums.
5. Pieņemiet un pildiet baznīcas aicinājumus. Mēs paļaujamies, ka visi baznīcas locekļi — seniori, kas to spēj, pieņems aicinājumus baznīcā un uzcītīgi tos pildīs. Es esmu pateicīgs man personīgi zināmiem brāļiem, kuri ir vairāk nekā septiņdesmit un astoņdesmit gadus veci un kalpo par bīskapiem un baznīcas prezidentiem. Cik ļoti mums ir nepieciešams jūsu, kas guvuši bagātīgu dzīves pieredzi, padoms un ietekme! Mums visiem ir jādzird par jūsu panākumiem un to, kā jūs esat pārvarējuši sirdsēstus, sāpes vai vilšanos, kļūstot stiprāki no pieredzētā.
Jums ir daudz iespēju kalpot vairumā baznīcas organizāciju. Jums ir laiks un stiprs evaņģēlija pamats, kas jums dod iespēju paveikt lielu darbu. Tik daudzos veidos jūs vadāt uzticīgu kalpošanu baznīcā. Mēs jums pateicamies par visu, ko jūs esat darījuši, un lūdzam, lai Tas Kungs jums dod spēku darīt vēl vairāk.
6. Plānojiet savu finansiālo nākotni. Dzīves gaitā tuvojoties aiziešanai pensijā un desmitgadēm pēc tam, mēs aicinām visus seniorus taupīgi plānot tos gadus, kas sekos pēc pilnas slodzes nodarbinātības. Izvairīsimies no nevajadzīgiem parādiem. Mēs brīdinām arī no galvošanas par ģimenes locekļiem, kas var apdraudēt pensijas ienākumus.
Esiet vēl piesardzīgāki pilnbrieda gados no vieglas bagātības shēmām, māju ieķīlāšanas vai no ieguldījumiem nedrošās spekulācijās. Rīkojieties apdomīgi, lai plānošanu dzīves garumā neizjauc viens vai vairāki neveiksmīgi finansiāli lēmumi. Jau laicīgi izplānojiet savu finansiālo nākotni un tad turieties pie šī plāna.
7. Kalpojiet līdzīgi Kristum. Kristum līdzīga kalpošana paaugstina. To zinot, mēs aicinām visus baznīcas locekļus — seniorus, kas var, laist darbā savus sirpjus, kalpojot citiem. Tā var būt daļa no svētīšanas procesa. Tas Kungs ir apsolījis, ka tie, kas zaudē savu dzīvību kalpošanā citiem, atradīs sevi. Pravietis Džozefs Smits mums teica, ka mums vajadzētu „[izsmelt] savas dzīves”, īstenojot Tā Kunga nolūkus (M&D 123:13).
Tie, kas kalpo citiem, gūs mieru un prieku, un svētības. Jā, mēs visiem iesakām Kristum līdzīgu kalpošanu, taču īpašu prieku tā nes senioru dzīvēs.
8. Saglabājiet fizisku spēku un veselību un esiet aktīvi. Mūs saviļņo tik daudzu senioru centieni nodrošināt labu veselību vecumdienās. …
Cik ļoti mums patīk redzēt mūsu seniorus, kas saglabā spēku un aktivitāti! Saglabājot aktivitāti, gan prāts, gan ķermenis darbojas labāk.6
„Lai šie zelta gadi kļūst par jūsu labākajiem gadiem, jums pilnvērtīgi dzīvojot un mīlot, un kalpojot!”
3
Kalpošana citiem palīdz dziedināt tos, kas ir zaudējuši tuviniekus vai baidās palikt vientuļi.
Mēs vēlamies paust savu mīlestību pret tiem, kas ir zaudējuši savu laulāto draugu. Dažkārt daži no jums jūtas nevajadzīgi un vientuļi, un šīs sajūtas var būt ļoti nomācošas. Tik daudzos gadījumos tam tā nav jābūt. Papildus tikko minētajiem astoņiem ieteikumiem, šeit ir piemēri aktivitātēm, kas bijušas noderīgas citiem.
Dažas sievietes, kas palikušas vienas, nodarbina sevi, šujot segas katram mazbērnam, kas gatavojas precēties, vai katram jaundzimušam ģimenes loceklim. Citas raksta vēstules dzimšanas dienās vai, kad vien var, apmeklē mazbērnu skolas un sporta pasākumus. Dažas apkopo katra mazbērna bilžu albumus, ko pasniegt dzimšanas dienā. …
Mēs redzam daudzas mūsu atraitnes, kas brīvprātīgi strādā … slimnīcās vai kalpo sabiedrībai citos veidos. Tik daudzas atrod piepildījumu, šādi palīdzot.
Atbilde, kā pārvarēt vientulību un nelietderības sajūtu cilvēkam, kas to fiziski spēj, ir pārstāt domāt par sevi, palīdzot citiem, kam tas ir patiesi nepieciešams. Tiem, kas šādi kalpos, mēs apsolām, ka zināmā mērā jūs tiksiet dziedināti no tuvinieka zaudējuma vai bailēm palikt vientuļam. Uzlabot kāda cita cilvēka apstākļus ir līdzeklis, kā pašam justies labāk.7
4
Slimību un sāpju brīžos mēs varam palikt stipri attieksmē un garā.
Tiem, kas ir slimi un cieš sāpes, un pārdzīvo šīs dzīves mainīgos apstākļus, mēs paužam īpašu mīlestību un rūpes. Mūsu sirdis un lūgšanas ir vērstas uz jums. Atcerieties, ko tēvs Lehijs teica svētībā savam dēlam Jēkabam, kad viņš cieta no savu vecāko brāļu, Lamana un Lemuēla, rokas. Viņš teica: „Tu zini Dieva diženumu; un Viņš iesvētīs tavas bēdas tev par labumu” (2. Nefija 2:2). Un tāpat Viņš darīs jūsu labumam.
Mēs lūdzam, lai jūs turpinātu censties palikt stipri attieksmē un garā. Mēs zinām, ka tas ne vienmēr ir viegli. Mēs lūdzam, lai tie, kas tagad jūsu vietā pilda tos uzdevumus, kurus jūs vairāk nespējat darīt paši, to darītu mīlestībā, maigumā un ar rūpju garu.
Mēs ceram, ka jūs turpināsiet savā sirdī un prātā lolot labas domas un sajūtas un ātri vien kliedēsiet tās, kas jums ir kaitīgas un iznīcinošas. Mēs ticam, ka jūsu lūgšanas tiek raidītas ik dienu un, ja nepieciešams, pat ik stundu. Kā māca Mormona Grāmata, „ik dienas [dzīvojiet], pateicoties par tām daudzajām žēlastībām un svētībām, kuras [Dievs] dāvājis” (Almas 34:38).
Jūs atklāsiet, ka ikdienas Mormona Grāmatas lasīšana pacilās jūsu garu, tuvinās jūs Glābējam un palīdzēs jums būt tādam evaņģēlija studentam, kas var dalīties lielās patiesībās ar citiem.8
5
Ir svarīgi, lai ģimenes saviem vecākiem un vecvecākiem gados izrādītu to mīlestību, rūpes un cieņu, ko viņi ir pelnījuši.
Tagad dažas minūtes es vēlētos uzrunāt senioru ģimenes. Mēs atkārtojam pantu no Psalmiem: „Nepamet mani vecuma dienās, neatstāj mani, kad spēks man zūd!” (Psalmi 71:9.)
Mēs mudinām ģimenes saviem vecākiem un vecvecākiem gados izrādīt to mīlestību, rūpes un uzmanību, ko viņi ir pelnījuši. Atcerēsimies Svēto Rakstu pavēli, ka mums ir jārūpējas par tiem, kas ir no mūsu nama, citādi mēs tiksim uzskatīti „ļaunāki par neticīgu” (1. Timotejam 5:8). Es esmu pateicīgs par manis paša dārgo ģimeni un par tām mīlošajām rūpēm, kuras viņi ir izrādījuši saviem vecākiem tik daudzu gadu garumā.
Atcerieties, ka vecāki un vecvecāki ir mūsu atbildība, un mums ir jārūpējas par viņiem, cik labi vien spējam. Kad senioriem nav ģimenes, kas par viņiem varētu parūpēties, priesterības un Palīdzības biedrības vadītājiem vajadzētu pielikt visas pūles, lai tikpat mīloši parūpētos par viņu vajadzībām. Mēs sniedzam dažus ieteikumus senioru ģimenēm.
Kopš Tas Kungs akmens plāksnēs iegravēja Desmit baušļus, cauri gadsimtiem ir atbalsojušies Viņa vārdi no Sinajas — „godini savu tēvu un savu māti” (2. Mozus 20:12).
Godināt un cienīt mūsu vecākus nozīmē, ka mums ir liela pateicība par viņiem. Mēs mīlam un novērtējam viņus, un rūpējamies par viņu laimi un labklājību. Mēs pret viņiem izturamies ar cieņu un rūpīgu uzmanību. Mēs cenšamies saprast viņu viedokli. Bez šaubām, paklausība vecāku taisnīgām vēlmēm un lūgumiem ir daļa no godināšanas.
Turklāt mūsu vecāki ir pelnījuši mūsu cieņu un pagodinājumu par to, ka devuši mums dzīvību. Un viņi gandrīz vienmēr ir neskaitāmas reizes ziedojušies, rūpējoties un kopjot mūs zīdaiņa vecumā un bērnības gados, nodrošinot dzīves vajadzības, un rūpējušies par mums slimību laikā un pieaugšanas emocionālo stresu brīžos. Daudzos gadījumos viņi mums ir devuši iespēju iegūt izglītību, un, zināmā mērā, viņi mūs ir izglītojuši. Daudz ko no tā, ko mēs zinām un darām, mēs esam iemācījušies no viņu piemēra. Lai mēs vienmēr būtu viņiem pateicīgi un izrādītu savu pateicību!
Mācīsimies arī piedot saviem vecākiem, kuri, lai arī iespējams pieļāvuši kļūdas, mūs audzinot, gandrīz vienmēr darīja visu, ko varēja, atbilstoši savām zināšanām. Lai mēs vienmēr piedotu viņiem, tāpat kā mēs vēlētos, lai mūsu pašu bērni piedotu mums mūsu kļūdas!
Pat tad, kad vecāki kļūst vecāki, mums vajadzētu viņus godāt, dodot viņiem izvēles brīvību un iespēju būt neatkarīgiem tik ilgi, cik vien tas ir iespējams. Neatņemsim viņiem tās izvēles, ko viņi vēl var izdarīt. Daži vecāki savās vecumdienās var dzīvot un paši par sevi parūpēties, un viņi vēlētos to darīt. Ļaujiet viņiem darīt to, ko viņi var izdarīt paši!
Ja mazinās viņu spēja dzīvot neatkarīgi, tad var būt nepieciešama ģimene, baznīca un sabiedrības resursi, lai sniegtu palīdzību. Kad seniori pat ar palīglīdzekļiem vairāk nespēj parūpēties paši par sevi, šo aprūpi, kad tas ir iespējams, var nodrošināt kāds ģimenes loceklis. Šajā situācijā var būt nepieciešami arī baznīcas un sabiedrības resursi.
Aprūpes nodrošinātāja loma ir būtiska. Šim cilvēkam ir nepieciešams liels atbalsts un palīdzība. Parasti seniora laulātais draugs vai meita pusmūža gados, kurai pašai ir bērni, par kuriem jāparūpējas, rūpējas arī par tēvu vai māti — jau krietnos gados.9
6
Tiem, kuriem ir svētība būt tuvās attiecībās ar vecvecākiem un citiem senioriem, ir patīkama sabiedrība un draudzība.
Mēs ceram arī uz to: kad vien tas ir iespējams, jūs iesaistīsiet seniorus ģimenes pasākumos. Kāds mums ir prieks redzēt enerģiskus, jaukus mazbērnus kopā ar mīlošiem vecvecākiem! Bērniem ļoti patīk šādi mirkļi. Viņiem patīk, ka vecvecāki viņus apciemo un uzaicina viņus uz pusdienām, ģimenes mājvakariem un citiem īpašiem notikumiem. Tas paver iespējas mācīt, kā godāt, mīlēt, cienīt un rūpēties par tiem, kas pavada savas vecumdienas.
Vecvecākiem var būt īpaša ietekme uz saviem mazbērniem. Parasti viņi nav tik noslogoti kā vecāki, tādēļ var atvērt grāmatas un tās lasīt, var stāstīt stāstus un mācīt, kā pielietot evaņģēlija principus. Tad bērni iegūst tādu dzīves perspektīvu, kas ne tikai dod gandarījumu, bet var sniegt viņiem drošību, mieru un spēku. Ir iespējams sūtīt vēstules, [ierakstus] un attēlus, it īpaši gadījumos, kad šķir liels attālums un nav iespējas bieži satikties. Tiem, kuriem ir svētība būt tuvās attiecībās ar vecvecākiem un citiem senioriem, ir patīkama sabiedrība un draudzība. Reizēm viņi kopā ar ģimenes locekļiem var apmeklēt izlaidumus, kāzas, tempļa ekskursijas … un citus īpašus notikumus.
Mēs ar prieku noraugāmies, kā mūsu bērni un mazbērni aug un gūst panākumus noteiktās jomās, kad mēs varam priecāties kopā ar viņiem un līksmot par viņu uzvarām. Kad mūsu bērni cenšas un gūst panākumus savā dzīvē, laime svēta arī mūsu dzīvi. 3. Jāņa 1:4 mēs lasām: „Man nav lielāka prieka kā dzirdēt, ka mani bērni dzīvo patiesībā.” Un zināšanas par to var atjaunot mīlestību un drosmi turpināt iet uz priekšu, pārvarot pašiem savas grūtības.10
„Vecvecākiem var būt īpaša ietekme uz saviem mazbērniem.”
7
Baznīcas vadītājiem, lūgšanu pilniem, vajadzētu meklēt Garu, lai palīdzētu baznīcas locekļiem nodrošināt senioru vajadzības.
Mēs … mudinām priesterības vadītājus būt jūtīgiem pret mūsu Tēva, kas ir Debesīs, Garu, lai uzzinātu un nodrošinātu senioru garīgās, fiziskās, emocionālās un finansiālās vajadzības. Mēs paļaujamies, ka jūs šīs lielās atbildības izpildē iesaistīsiet savus padomniekus, Melhisedeka priesterības kvoruma vadītājus un Palīdzības biedrības vadītājas, mājskolotājus un apmeklējošās māsās, jo mums ir jāizpilda šie pienākumi bez nepatikas vai vilcināšanās.
Mēs ceram, ka priesterības un palīgorganizāciju vadītāji turpinās senioriem dot aicinājumus, kuros viņi var pielietot savas gudrības un padomu krājumus. Mēs ceram, kur tas ir iespējams, ka ikviens var būt mājskolotājs vai apmeklējošā māsa. Pat tie, kas kaut kādā veidā ir piesaistīti gultai un mājām, dažkārt var palīdzēt šajā rūpēšanās un uzraudzības darbā, piezvanot, rakstot zīmītes vai izpildot kādu citu īpašu uzdevumu.
Priesterības vadītājs var daudz paveikt, lai palīdzētu un mudinātu cilvēkus individuāli un pāros gatavoties kalpošanai misijā. Cilvēki, kas ir seniora gados un kuriem ir iespēja kalpot šajās jomās, ir liela svētība tempļa datu ieguves [tagad — ģimenes vēstures indeksēšana] un labklājības programmām.
Mēs ceram, ka ikvienam gados vecākam cilvēkam, gan individuāli, gan pāros, ir smalkjūtīgi un rūpīgi mājskolotāji un apmeklējošās māsas. Tie, kas zina, ka viņiem ir kāds, pie kā vērsties neatliekamā situācijā vai vajadzības brīdi, var just lielu mierinājumu un mieru. Ir svarīgi, lai šādu vajadzību novērtēšana un risināšana notiktu taktiski, diplomātiski un sirsnīgi.
Mēs ceram, ka jūs iesaistīsiet tos seniorus, kam nav nepieciešama citu palīdzība, žēlsirdīgas kalpošanas uzdevumos. Iesaistiet viņus arī staba un bīskapijas sabiedriskajos pasākumos, it īpaši vientuļos baznīcas locekļus un tos, kam ir aprūpējams laulātais draugs. Viņi tik bieži tiek aizmirsti. It īpaši mīlošas rūpes var tikt izrādītas laulātā drauga nāves gadījumā. Lielākajai daļai cilvēku tas ir ļoti sāpīgs laiks.
Ģimenes locekļiem, kas pastāvīgi fiziski un emocionāli rūpējas par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, laiku pa laikam ir ļoti nepieciešama palīdzība, un viņi to ļoti novērtē. Ir svarīgi palīdzēt ģimenei saglabāt tās ģimenes funkcijas, periodiski atbrīvojot viņus no smagajiem pienākumiem, kurus var uzlikt ilgstoša vai neizārstējama saslimšana. Visiem ir nepieciešams mīlošs atbalsts un atvieglojums no to smago pienākumu nastas, ko uzliek nopietna saslimšana vai problēmas.
Bieži vien senioriem lielas bažas rada pārvietošanās. Mēs varam palīdzēt viņiem apmeklēt svētdienas sanāksmes, apciemot tuviniekus un veikalu, kā arī nokļūt pie ārsta vai poliklīnikā.
Un atkal mums, lūgšanu pilniem, vajadzētu meklēt iedvesmu un norādījumus, kā rūpēties par senioriem. Cilvēki ir ļoti dažādi, un viņu vajadzības ir atšķirīgas.11
8
Mūsu vecumdienas var būt mūsu labākie gadi.
Lai Dievs svēta baznīcas seniorus. Es jūs mīlu no visas sirds. Es esmu viens no jums.
Jums ir daudz iemeslu dzīvot. Kaut šie zelta gadi būtu jūsu labākie gadi, kad jūs pilnvērtīgi dzīvojat un mīlat, un kalpojat! Un lai Dievs svēta tos, kas kalpo jūsu vajadzībām, — jūsu ģimeni, jūsu draugus un citus baznīcas locekļus un vadītājus.
Es jums atstāju savu liecību par prieku dzīvot — par priekiem, ko rada pilnvērtīga dzīve saskaņā ar evaņģēliju un iešana cauri kausētāja ugunij un notiekošajam šķīstīšanas procesam. Kā tik labi pateicis apustulis Pāvils: „Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu” (Romiešiem 8:28).
Es jums atstāju savu svētību. Glābējs dzīvo. Šī ir Viņa baznīca. Šis darbs ir patiess, un, runājot mūsu Kunga un Glābēja vārdiem, „griezieties pie Manis un pastāviet līdz galam, un jūs dzīvosit; jo tam, kas pastāvēs līdz galam, Es došu mūžīgo dzīvi” (3. Nefija 15:9).12
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Kā jūs esat guvuši labuma no cilvēku, kas ir vecāki par jums, „gudrības un pieredzes”? (Skat. 1. sadaļu.)
-
2. sadaļā prezidents Bensons uzskaita astoņas jomas, kurās vecāki cilvēki var darboties, lai „pavadītu [savas] vecumdienas tik labi, cik iespējams”. Pārdomājiet katru ieteikumu. Kā šie ieteikumi var bagātināt mūsu dzīvi, neatkarīgi no mūsu vecuma?
-
Kāpēc, jūsuprāt, kalpošana ir „atbilde, kā pārvarēt vientulību un nelietderības sajūtu”? (Skat. 3. sadaļu.) Kad jūs esat redzējuši, ka tā ir patiesība?
-
Pārdomājiet prezidenta Bensona padomu brīžos, kad piedzīvojam slimību un sāpes (skat. 4. sadaļu). Kā šis padoms mums var palīdzēt — „palikt stipriem attieksmē un garā”?
-
Apdomājiet prezidenta Bensona mācības 5. sadaļā. Kā bērni un mazbērni var godāt savus vecākus un vecvecākus — jau krietnos gados?
-
Kad jūs esat redzējuši, ka jauni cilvēki un vecāki cilvēki izbauda cits cita sabiedrību? (Skat. 6. sadaļu.) Ko mēs varam darīt savās ģimenēs un baznīcā, lai stiprinātu šādas attiecības?
-
Kā baznīcas vadītāji un bīskapijas vai draudzes locekļi var palīdzēt nodrošināt vecāku cilvēku vajadzības? (Dažus piemērus skat. 7. sadaļā.)
-
Ko nozīmē piedzīvot „priekus no pilnvērtīgas dzīves saskaņā ar evaņģēliju”? (Skat. 8. sadaļu.) Kādus piemērus jūs esat redzējuši, kad cilvēki uzticīgi iztur līdz galam?
Saistītās rakstvietas
Salamana pamācības 20:29; Jesajas 46:3–4; Lūkas 2:36–38; Efeziešiem 6:1–3; Titam 2:1–5; Jēkaba v. 1:27; M&D 121:7–8
Ieteikums studijām
„Kad jūs rīkosities saskaņā ar to, ko esat iemācījušies, jūs gūsiet labāku un ilgstošu izpratni (skat. Jāņa 7:17)” (Sludini Manu evaņģēliju [2004], 19). Pajautā pats sev, kā tu vari pielietot evaņģēlija mācības mājās, darbā un pildot baznīcas pienākumus.