23. nodaļa
Stabu stiprināšana
„Ciānas stabi un apgabali simbolizē svētās vietas, par kurām Tas Kungs ir runājis, kur Viņa svētajiem pēdējās dienās ir jāsapulcējas, lai patvertos no vētras.”
No Ezras Tafta Bensona dzīves
1935. gada 13. janvārī Boisī, Aidaho, staba locekļi atbalstīja 35 gadus veco Ezra Taftu Bensonu par pirmo padomnieku viņu staba prezidijā. Prezidenta Skota S. Brauna vadībā, prezidentam Bensonam bija daudz iespēju kalpot, vadīt un mācīt. Piemēram, viņš palīdzēja Melhisedeka priesterības nesējiem atkal būt aktīviem Baznīcā,1 kā arī viņš palīdzēja pildīt staba pienākumus laikā, kad tika ieviesta Baznīcas labklājības programma.2
1938. gadā stabā bija vairāk nekā 8000 baznīcas locekļu, tādēļ Augstākais prezidijs norādīja, ka tas ir jāsadala trīs stabos. Prezidents Bensons teica, ka viņš bija „šokēts”, kad 1938. gada 27. novembrī tika aicināts būt par prezidentu vienā no šiem stabiem. Viņa sieva Flora saviem bērniem teica, ka viņu tēva saņemtais aicinājums ir svētība.3
Prezidenta Bensona kalpošana staba prezidenta aicinājumā bija svētība visam stabam. Viņš turpināja mācīt labklājības principus, un īpašu uzmanību viņš pievērsa jauniešiem. Pirms vienas staba konferences sesijas viņš pamanīja jauno vīriešu grupu, kas centās aizlavīties no sanāksmju nama. „Viņi lēnām gāja pa gaiteni uz sētas durvju pusi, raugoties uz foajē, lai būtu droši, ka viņu aiziešana netiek pamanīta. Aptuveni tad [viņš] izgāja no sava biroja, novērtēja situāciju, un izstiepa savas rokas, lai zēni nonāktu tieši tajās. „Man ir tik liels prieks jūs redzēt, zēni,” viņš teica. „Dosimies uz konferenci kopā.” Viņš nosēdināja viņus pirmajā rindā un vēlāk aicināja viņus dalīties savā liecībā.”4
Prezidents Bensons bija kalpojis par staba prezidentu mazāk par diviem mēnešiem, kad viņu piemeklēja vēl viens pārsteigums. Viņam tika piedāvāts izpildsekretāra darbs Nacionālajā lauksaimniecības kooperatīva padomē, Vašingtonā. No sākuma viņš noraidīja piedāvājumu, taču vēlāk, konsultējoties ar Floru un Augstāko prezidiju, viņš nolēma šo darba piedāvājumu pieņemt.5 Kad 1939. gada 26. martā viņu atbrīvoja no staba prezidenta aicinājuma, viņš rakstīja, ka tā bija „visgrūtākā diena, ko es jebkad esmu pieredzējis. … Savā uzrunā [staba locekļiem] es biju bagātīgi svētīts no Tā Kunga, taču man bija ļoti grūti kontrolēt savas sajūtas. Nav labāku cilvēku visā pasaulē [un] es viņus visus mīlu.”6
Bensonu ģimene pārcēlās uz Betesdu, Mērilendu, kas atrodas netālu no Vašingtonas. Bija pagājis mazliet vairāk par gadu, kad prezidents Rudžers Klavsons, Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, un elders Alberts E. Bovens, arī no Divpadsmit apustuļu kvoruma, apciemoja šo reģionu, lai organizētu jaunu stabu. Prezidents Klavsons satikās ar Ezra Taftu Bensonu un teica: „Brāli Benson, Tas Kungs vēlas, lai tu būtu šī staba prezidents. Ko tu par to saki?” Prezidents Bensons atkal bija pārsteigts. Viņš teica: „Es nepazīstu šos cilvēkus. Es šeit esmu dzīvojis tikai vienu gadu.”7 Taču viņš pazemīgi pieņēma šo aicinājumu un prezidēja vairāk nekā 2000 staba locekļu ģeogrāfiski lielā stabā. Flora izteica savas domas par viņa, kā staba prezidenta, kalpošanu: „Viņam tas ļoti patīk. Pats amats viņam nav tik svarīgs, viņam ir prieks, ka spēj palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem saskatīt evaņģēlija patiesību.”8
Vēlāk, būdams apustulis, prezidents Bensons apciemoja stabus visā pasaulē. Viņš teica: „Reizēm, atgriežoties no viesošanās kādā stabā, es esmu teicis savai sievai, ka es īsti nezinu, kādas būs debesis, taču es nevaru prasīt neko vairāk par to baudu un prieku, ko es izjūtu, satiekoties ar tiem vīriešiem un sievietēm, kas ir starp Ciānas stabu, bīskapiju un misiju vadītājiem. Mēs, patiesi, esam bagātīgi svētīti.”9
Viens no staba organizēšanas nolūkiem ir „vienot un pilnveidot baznīcas locekļus, … nodrošinot viņiem pieeju Baznīcas programmām, priekšrakstiem un evaņģēlija apmācībai”.
Ezras Tafta Bensona mācības
1
Mēs, baznīcas locekļi, pulcējamies Ciānas stabos.
Tie, kas nepieder Baznīcai, dažreiz vaicā: „Kas ir stabs?” Arī baznīcas locekļi uzdod līdzīgus jautājumus: „Ar ko stabs ir īpašs? Ko tas mums, baznīcas locekļiem, nozīmē?”
Cilvēki, kas nepieder mūsu baznīcai, ar stabu saprot apgabalu, kas ir bīskapa pārziņā. Stabs ir ģeogrāfisks apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas (vietējās draudzes), un tās pārrauga prezidijs.
Baznīcas locekļi terminam stabs piešķir simbolisku nozīmi. Iztēlojieties savā prātā lielu telti, kas ir uzslieta ar virvju palīdzību, kas ir piestiprinātas pie daudziem stabiem, un šie stabi ir stingri nostiprināti zemē. Pravieši ir salīdzinājuši pēdējo dienu Ciānu ar lielu telti, kas apņem visu pasauli [skat. Jesajas 54:2; 3. Nefija 22:2]. Šo telti tur virves, kas ir piestiprinātas pie stabiem. Šie stabi, protams, ir dažādas cilvēku grupas, kas ir izplatījušās pa visu pasauli. Šobrīd Israēls tiek sapulcināts dažādos Ciānas stabos.10
Stabu organizēšanai ir vismaz četri mērķi:
1. Katrā stabā prezidē vismaz trīs augstie priesteri, kurus atbalsta 12 vīriešu grupa, — zināma, kā augstā padome, un kas izveido miniatūra tipa Baznīcu svētajiem noteiktā ģeogrāfiskā reģionā. Tās nolūks ir vienot un pilnveidot baznīcas locekļus, kas dzīvo šī staba robežās, nodrošinot viņiem pieeju Baznīcas programmām, priekšrakstiem un evaņģēlija apmācībai.
2. Staba locekļiem ir jābūt par taisnīguma paraugu.
3. Stabi nodrošina aizsardzību. Baznīcas locekļi ir aizsargāti, ja viņi ir vienoti, savu vietējo priesterības amatpersonu vadībā, un iesvēta sevi savu pienākumu veikšanai, un tur savas derības. Šīs derības, ja tās tiek ievērotas, kļūst par aizsardzību no kļūdām, ļaunuma un nelaimes.
Mēs būvējam tempļus tikai tur, kur mums ir stabi. Tempļa svētības un priekšraksti sagatavo cilvēkus paaugstināšanai. Protams, tas nav iespējams uzcelt templi katrā stabā, taču patlaban mēs piedzīvojam ievērojamu, jā, brīnumainu attīstību, kad tempļi tiek celti dažādās pasaules vietās. Šī tempļu celtniecība ļauj baznīcas locekļiem saņemt visas Tā Kunga svētības.
4. Stabi sniedz patvērumu no vētras, kas nāks pār visu zemi.11
2
Stabi ir izveidoti, lai palīdzētu vecākiem mācīt evaņģēliju un vadīt viņu bērnus izpildīt glābšanas priekšrakstus.
Mācībā un Derībās mēs lasām:
„Un vēl, cik daudz vecākiem ir bērni Ciānā vai jebkurā no tās stabiem, kas ir izveidoti, kuri nemāca tiem saprast grēku nožēlošanas, ticības Kristum, dzīvā Dieva Dēlam, un kristīšanas un Svētā Gara dāvanas ar roku uzlikšanu mācību, kad tie ir astoņus gadus veci, grēks būs uz vecāku galvām. Jo tas būs likums Ciānas iedzīvotājiem vai jebkurā no tās stabiem, kas ir izveidoti.” (68:25–26; slīpraksts pievienots.)
Šis ir viens no galvenajiem stabu organizēšanas mērķiem. Stabi tiek veidoti, lai palīdzētu vecākiem, „kuriem Ciānā ir bērni”, mācīt Jēzus Kristus evaņģēliju un pieņemt glābšanas priekšrakstus. Stabi tiek organizēti, lai pilnveidotu svētos, un šis process sākas mājās, kur efektīvi tiek mācīts evaņģēlijs.12
3
Kad staba locekļi atbilst Tā Kunga svētuma prasībām, stabs kļūst par skaistu simbolu, ko var uzlūkot visi pasaules iedzīvotāji.
Tas Kungs ir teicis: „Jo Ciānai jāpieaug skaistumā un svētumā; tās robežām ir jāpaplašinās; tās stabiem ir jānostiprinās; jā, patiesi Es saku jums, Ciānai ir jāceļas un jātērpjas savās skaistajās drānās.” (Mācība un Derības 82:14.)
Tas Kungs atklāj vēl vienu stabu organizēšanas būtisku nolūku: lai būtu skaists simbols, ko uzlūkot visai pasaulei. Izteikums — „jātērpjas savās skaistajās drānās”, protams, norāda uz iekšējo svētumu, kas ir jāiegūst katram baznīcas loceklim, kas sevi sauc par svēto. Ciāna ir „sirdsšķīstie”. (Mācība un Derības 97:21.)
Ciānas stabi tiek stiprināti un Ciānas robežas tiek paplašinātas, kad tās locekļi dzīvo atbilstoši svētuma prasībām, ko Tas Kungs sagaida no Saviem izredzētajiem ļaudīm.13
4
Katrs stabs sniedz aizsardzību un patvērumu no redzamiem un neredzamiem ienaidniekiem.
Vēl vienā atklāsmē, no Tā Kunga, staba organizēšanas nolūks ir skaidrots šādi: „Patiesi Es saku jums visiem: Celies un mirdzi, lai tava gaisma varētu būt par karogu visām tautām; un lai sapulcināšana uz Ciānas zemes un tās stabos varētu būt par glābiņu un patvērumu no vētras un no niknuma, kad tas tiks izliets bez mēra pār visu zemi.” (Mācība un Derības 115:5–6.)
Šī atklāsme sevī ietver bausli — ļaut mūsu gaismai mirdzēt, lai tā kļūtu par paraugu visām nācijām. Paraugs — tas ir standarts, pēc kura jāvadās, domājot par precizitāti un pilnveidošanos. Svētajiem ir jābūt par svētuma paraugu, ko pasaule varētu uzlūkot. Tas ir Ciānas skaistums.
Pēc tam Tas Kungs atklāj, ka Ciānas stabi ir nepieciešami, lai tie „varētu būt par glābiņu un patvērumu no vētras un no niknuma, kad tas tiks izliets bez mēra pār visu zemi”. Stabi svētajiem sniedz aizsardzību gan no redzamiem, gan no neredzamiem ienaidniekiem. Šī aizsardzība izpaužas, kad priesterības vadītāji sniedz padomu, stiprinot liecību, veicinot ģimenes solidaritāti un personīgo taisnīgumu.
Priekšvārdā Savām atklāsmēm, Mācībā un Derībās, Tas Kungs brīdināja: „Tā diena nāk ātri; tā stunda vēl nav, bet ir tuvu, kad miers tiks paņemts prom no zemes un velnam būs vara pār viņa paša valdījumu” [Mācība un Derības 1:35].
Mūsdienās … mēs pieredzam šī pareģojuma piepildīšanos, Sātanam lielā niknumā valdot uz zemes pār „paša valdījumu”. Viņa ietekme nekad nav bijusi tik liela, tāpēc no viņa ļaunās ietekmes posta tiks pasargāti tikai tie, kas par savu pavadoni ir izvēlējušies Svēto Garu, kā arī seko priesterības vadītāju padomam.
Tāpat Tas Kungs šajā priekšvārdā, kas ir saņemts ar atklāsmi, apliecina, ka Viņa vara būs pār Viņa svētajiem un „Tas valdīs viņu vidū” [Mācība un Derības 1:36]. Viņš to dara, strādājot caur Saviem izredzētajiem kalpiem un stabu un bīskapiju vadītājiem. 14
Pulcējoties ar svētajiem stabos, mēs saprotam, ka tas var būt par „glābiņu un patvērumu no vētras” M&D 115:6).
Baznīcai augot, tas ir ļoti svarīgi, ka mēs veidojamies stabili un labi un ka stabi, kas nākotnē potenciāli varētu tikt izveidoti, atbilst nepieciešamajām pamatprasībām, lai gūtu panākumus, un ka esošie stabi nenogurstoši strādā pie pilnvērtīgas Baznīcas programmu īstenošanas. Mūsdienās šiem stabiem ir jābūt par sapulcēšanās vietām Ciānai un garīgām svētnīcām, kā arī pēc iespējas vairāk veidos jāattīsta pašpaļāvība.15
Ciānas stabi un apgabali ir simboli svētajām vietām, par kurām ir runājis Tas Kungs, kur Viņa svētajiem ir jāsapulcējas pēdējās dienās, lai patvertos no vētras. Jūs un jūsu bērni tur pulcēsities, lai pielūgtu, lai izpildītu svētus priekšrakstus, lai satiktos ar citiem, lai mācītos, lai nodarbotos ar mūziku, dejām, skatuves mākslu, sportu un lai kopumā pilnveidotu sevi un cits citu. Bieži īpaša vērība tiek pievērsta tam, ka mūsu sanāksmju namiem ir uz debesīm vērstas smailes, simbolizējot, kādai vajadzētu būt mūsu dzīvei — vienmēr ar skatu uz augšu un virzībā pie Dieva.16
Pravietis Nefijs Mormona Grāmatā paredzēja dienu, kad svētie tiks izkaisīti pa stabiem visā pasaulē. Viņš redzēja laiku, kad Tas Kungs sniedz viņiem Savu aizsardzību no iznīcinošajām vētrām, kas apdraud viņu pastāvēšanu. Nefijs pravietoja: „Un notika, ka es, Nefijs, redzēju Dieva Jēra spēku, ka tas nolaidās uz Jēra Baznīcas svētajiem un uz Tā Kunga derības ļaudīm, kas bija izkaisīti pa visu zemes virsu; un viņi bija bruņoti ar taisnību un ar Dieva spēku lielā slavā.” (Mormona Grāmata, 1. Nefija 14:14.)
No atklāsmēm mēs zinām, ka pēdējās dienās būs briesmas, nelaimes, vajāšanas, taču, būdami taisnīgi, svētie tiks pasargāti. Tā Kunga apsolījums Mormona Grāmatā ir skaidrs: „Viņš pasargās taisnīgos ar Savu spēku.” (1. Nefija 22:17.)17
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Saskaņā ar izlasīto 1. sadaļā, kā jūs atbildētu uz jautājumu — kādēļ ir nepieciešams organizēt baznīcas locekļus stabos?
-
Prezidents Bensons mums atgādināja, ka stabi palīdz vecākiem mācīt evaņģēliju saviem bērniem un nodrošina viņus ar priesterības priekšrakstiem (skat. 2. sadaļu). Kā stabā notiekošais ir stiprinājis jūsu pūliņus mājās?
-
Kad jūs esat redzējuši staba baznīcas locekļus sapulcējamies kopā, lai rādītu piemēru, „ko var uzlūkot visi pasaules iedzīvotāji”? (Skat. 3. sadaļu.) Kādu labumu jūs esat guvuši no šiem pasākumiem?
-
Kādā veidā stabs nodrošina aizsardzību „no redzamiem un neredzamiem ienaidniekiem”? (Skat. 4. sadaļu.) Kā mēs varam piedalīties staba norisēs? Kādas svētības mēs varam iegūt, piedaloties staba aktivitātēs?
Saistītās rakstvietas
Jesajas 25:3–5; Mateja 5:14–16; Moronija 10:31–33; M&D 101:17–21; 133:7–9
Ieteikums skolotājam
„Prasmīgs skolotājs nejautā: „Ko es šodien darīšu nodarbībā?”, bet gan domā: „Ko mani studenti šodien darīs nodarbībā?” Viņš nevaicā: „Ko es šodien mācīšu?”, bet gan: „Kā es palīdzēšu saviem studentiem atklāt to, kas viņiem ir jāzina?” (Virdžīnija H. Pīrsa, „The Ordinary Classroom — A Powerful Place for Steady and Continued Growth”,Ensign, 1996. g. nov., 12; citēts Teaching the Gospel: A Handbook for CES Teachers and Leaders [1994], 13.)