8. nodaļa
Dieva vārda spēks
„Dieva vārds, kas dots caur Svētajiem Rakstiem, mūsdienu praviešu vārdi un personīgās atklāsmes spēj stiprināt svētos un apbruņot tos ar Garu, lai viņi varētu pretoties ļaunumam, cieši turēties pie labā un rast šajā dzīvē prieku.”
No Ezras Tafta Bensona dzīves
Kalpojot par prezidenta Ezras Tafta Bensona otro padomnieku Augstākajā prezidijā, prezidents Tomass S. Monsons dalījās novērojumos: „Prezidents Bensons ātri vien aptver lietu būtību, izskatot jautājumus, kas prasa viņa uzmanību. Viņam nav sevišķi ilgi jādomā, lai saņemtu Tā Kunga iedvesmu lēmumu pieņemšanā. Ņemot vērā mūsdienu baznīcas izplatību visā pasaulē un lērumu jautājumu, kurus jārisina Augstākajam prezidijam, šai spējai atmest nebūtisko un pievērsties jautājumam pēc būtības ir izšķiroša nozīme baznīcas administratīvā darba īstenošanā.”1
1984. gada 4. aprīlī prezidents Bensons prezidēja īpašā priesterības vadītāju sanāksmē, kas notika saistībā ar viņa pirmo vispārējo konferenci baznīcas prezidenta amatā. Sanākušie brāļi ievēroja šo viņa spēju — „atmest nebūtisko un pievērsties jautājumam pēc būtības”. Uzrunājot sanākušos, viņš pieminēja daudzus izaicinājumus, ar kuriem nākas saskarties pēdējo dienu svētajiem, piemēram, dažādus kārdinājumus, problēmas ģimenē, grūtības ievērot baušļus un pildīt pienākumus baznīcā, un paskaidroja, kāds, viņaprāt, būtu šo problēmu risinājums.
Šajā priesterības vadītāju sanāksmē prezidents Bensons uzstājās tikai ar daļu no savas uzrunas, tālab prasīja, lai viss viņa sprediķis tiktu iekļauts konferencei veltītajā baznīcas žurnālā. Šajā nodaļā visā pilnībā ietverta viņa uzruna. Lai gan prezidents Bensons adresēja šos vārdus priesterības vadītājiem, viņa mācītie principi attiecas uz visiem baznīcas locekļiem.
Ezras Tafta Bensona mācības
1.
Saskaroties ar milzīgajiem mūslaiku izaicinājumiem, mums vajag stingri turēties pie Dieva vārda.
Mani dārgie brāļi, cik saviļņojoši uzlūkot šo priesterības vadītāju pulku, apzinoties, cik daudziem tūkstošiem svēto jūs kalpojat un cik lielu nodošanos un uzticību jūs visi kopā parādāt! Šobrīd pasaulē nav nevienas citas cilvēku grupas, kura pulcētos tādā pašā taisnīgā nolūkā, un nav nevienas citas grupas — politiskas, reliģiskas vai militāras —, kurai būtu uzticēts tāds spēks kā jums šovakar.
Mēs dzīvojam milzīgu izaicinājumu laikmetā. Mēs dzīvojam laikā, par kuru Tas Kungs runāja, sakot: „Miers tiks paņemts prom no zemes un velnam būs vara pār viņa paša valdījumu.” (M&D 1:35.) Mēs dzīvojam laikā, par kuru Jānis–atklājējs pravietoja, sakot: „Pūķis sadusmojās [uz] sievu un gāja karot ar [viņas cilts atlikumu], kas turēja Dieva baušļus un apliecināja Jēzu.” (Jāņa atkl. 12:17.) Šis pūķis ir Sātans, un sieva simbolizē Jēzus Kristus baznīcu. Sātans karo pret baznīcas locekļiem, kuriem ir liecība un kuri cenšas ievērot baušļus. Un, lai gan daudzi no mūsu baznīcas locekļiem turpina būt uzticīgi un stipri, daži sāk svārstīties. Daži krīt. Citi kalpo par apliecinājumu Jāņa pravietojumam, ka daži no svētajiem tiks uzveikti karā ar Sātanu. (Skat. Jāņa atkl. 13:7.)
Arī pravietis Lehijs redzēja mūsdienas savā dižajā, pravietiskajā sapnī par dzīvības koku. Viņš redzēja, ka daudzi ļaudis akli maldīsies tumsības miglā, kas simbolizē velna kārdinājumus (skat. 1. Nefija 12:17). Viņš redzēja, ka daži atkritīs „aizliegtajās takās”, citi noslīks netīrajos ūdeņos un vēl citi aizklīdīs „svešos ceļos” (1. Nefija 8:28, 32). Lasot par narkotiku lāsta izplatīšanos un postošajiem pornogrāfijas un netiklības plūdiem, vai gan kāds no mums vēl šaubās, ka šīs ir tās aizliegtās takas un netīrie ūdeņi, par kuriem runā Lehijs?
Ne visi no tiem, kurus Lehijs redzēja ejam bojā, bija pasaulīgi ļaudis. Daži no viņiem bija atnākuši līdz kokam un nobaudījuši augli. Citiem vārdiem, arī daži no mūslaiku baznīcas locekļiem ir starp tām dvēselēm, kuras Lehijs redzēja pazūdam.
Arī apustulis Pāvils redzēja mūsdienas. Viņš runāja par šo laiku, pieminot, ka zels un plauks tādas lietas kā zaimošana, negodīgums, nežēlība, pretdabiskas tieksmes, lepnība un tiekšanās pēc baudām (skat. 2. Timotejam 3:1–7). Viņš brīdināja arī par to, ka „ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā, maldinādami un maldīdamies” (2. Timotejam 3:13).
Šādas baigas seno praviešu prognozes varētu iedvest milzīgas bailes un laupīt drosmi, ja vien tajā pašā laikā šie paši pravieši nebūtu piedāvājuši risinājumu. Viņu iedvesmotajā padomā mēs varam rast izeju no mūsu laikmeta garīgās krīzes.
Savā sapnī Lehijs redzēja dzelzs margu, kas ved cauri tumsības miglai. Viņš redzēja, ka, stingri turoties pie margas, ļaudis var izvairīties no netīrajiem ūdeņiem, turēties pa gabalu no aizliegtajām takām un neaizklejot svešos ceļos, kas ved postā. Vēlāk viņa dēls Nefijs paskaidroja, ko simbolizē šī dzelzs marga. Kad Lamans un Lemuēls prasīja: „Ko nozīmē tā marga no dzelzs?”, Nefijs atbildēja: „Tas [ir] Dieva vārds; un tie, kas paklausīs Dieva vārdam un stingri turēsies pie tā, tie nekad neies bojā; ne arī kārdinājumi un pretinieka ugunīgās bultas varēs tos uzveikt, padarot tos aklus un novedot iznīcībā.” (1. Nefija 15:23–24; slīpraksts pievienots.) Dieva vārds ne vien aizvedīs mūs pie augļa, kas ir visiekārojamākais no visiem, bet Dieva vārdā un ar tā palīdzību mēs varēsim rast spēku pretoties kārdinājumiem un izjaukt Sātana un viņa sūtņu centienus.
Pāvils vēsta to pašu, ko Lehijs. Attēlojot briesmīgo bezdievību, kas gaida nākotnē — nākotnē, kas mums kļuvusi par tagadni, — viņš vērsās pie Timoteja, sacīdams: „Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; …
tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai.” (2. Timotejam 3:14–15; slīpraksts pievienots.)
Mani dārgie brāļi, šis ir risinājums milzīgajām mūslaiku grūtībām. Dieva vārds, kas dots caur Svētajiem Rakstiem, mūsdienu praviešu vārdi un personīgās atklāsmes spēj stiprināt svētos un apbruņot tos ar Garu, lai viņi varētu pretoties ļaunumam, cieši turēties pie labā un rast šajā dzīvē prieku.2
Prezidents Ezra Tafts Bensons bieži liecināja par Dieva vārda spēku.
2.
Ja atsevišķi baznīcas locekļi un ģimenes iedziļinās Svēto Rakstu studijās, automātiski tiek veicināta arī pārējo reliģiskās aktivitātes jomu īstenošana.
Tagad mēs sakām jums, priesterības vadītāji, — ieklausieties Lehija, Pāvila un viņiem līdzīgo praviešu padomā! Šis padoms sniegs risinājumu izaicinājumiem, ar kuriem sastopaties, mēģinot pasargāt savus ganāmpulkus no „plēsīgajiem vilkiem”, kas tos aplenkuši (skat. Mateja 7:15; Apustuļu darbi 20:29). Mēs zinām, ka arī jūs ļoti uztraucaties par savu bīskapiju un stabu locekļiem un veltāt viņiem milzum daudz laika un pūļu. Mēs ļoti daudz prasām no jums — izraudzītajiem vadītājiem. Mēs uzkraujam jūsu pleciem smagas nastas. Jums tiek prasīts vadīt baznīcas programmu īstenošanu, intervēt un dot padomus baznīcas locekļiem, uzraudzīt stabu un bīskapiju finanšu lietas, īstenot labklājības projektus, celt ēkas un iesaistīties vēl pulka citās laikietilpīgās nodarbēs.
Lai gan nevienu no šīm nodarbēm nedrīkstētu ignorēt vai atlikt, tas nav pats svarīgākais, ko jūs varat darīt to cilvēku labā, kuriem kalpojat. Pēdējo gadu laikā mēs atkal un atkal dalāmies ieteikumos, skaidrojot jums, ka dažas nodarbes nes lielākus garīgus augļus nekā citas. Jau 1970. gadā prezidents Harolds B. Lī uzrunāja reģionālos pārstāvjus, sakot:
„Mēs esam pārliecināti, ka mūsu baznīcas locekļi ir izsalkuši pēc tīra evaņģēlija ar tā patiesības un atziņu pārpilnību. … Daži, šķiet, aizmirsuši, ka visefektīvākie ieroči, kurus Tas Kungs mums devis pret visu ļauno, ir Viņa paša paziņojumi — skaidrās un vienkāršās pestīšanas doktrīnas, kas ietvertas Svētajos Rakstos.” (Regional Representatives’ Seminar, 1970. g. 1. okt., 6. lpp.)
„Ja atsevišķi baznīcas locekļi un ģimenes regulāri un pastāvīgi iedziļināsies Svēto Rakstu studijās”, viņi saņems lielas svētības.
1976. gada Augstākā prezidija paziņojumā prezidents [Spensers V. Kimbals] teica:
„Es esmu pārliecināts, ka ikvienam no mums kaut kad savā dzīvē jāatklāj Svētie Raksti personīgi sev un jāatklāj ne tikai vienreiz, bet atkal un atkal. …
Tas Kungs neniekojas, dodot mums šīs lietas, jo „no katra, kam daudz dots, daudz prasīs” (Lūkas 12:48). Tas, ka mums dota pieeja šīm lietām, nozīmē, ka esam par to atbildīgi. Mums jāstudē Svētie Raksti saskaņā ar Tā Kunga pavēli (skat. 3. Nefija 23:1–5); un jāvadās pēc tiem savā dzīvē.” (Ensign, 1976. g. sept., 4.–5. lpp.)
1982. gada aprīlī elders Brūss R. Makonkijs uzrunāja reģionālos pārstāvjus, stāstot, cik prioritāra vieta savā darbā jāatvēl Svētajiem Rakstiem. Viņš teica: „Mēs esam tik ļoti pārņemti ar dažādām programmām, statistiskajiem rādītājiem un tendencēm, īpašumiem, teritorijām un laicīgajām bagātībām, tiecoties pēc mērķiem, kas apliecinātu mūsu pūliņu izcilību, ka esam atmetuši pašu svarīgāko. … Lai kādu talantu cilvēki izrādītu administratīvās lietās, lai cik daiļrunīgi paustu savus uzskatus, lai cik mācīti viņi būtu pasaulīgajās lietās, tiem tiks liegti jaukie Gara čuksti, ko viņi varētu saklausīt, ja vien būtu maksājuši vajadzīgo cenu, studējot, gremdējoties pārdomās un lūdzot par Svētajiem Rakstiem.” (Regional Representatives’ Seminar, 1982. g. 2. apr., 1.–2. lpp.)
Todien stabu prezidentus un reģionālos pārstāvjus uzrunāja arī elders Boids K. Pekers. Viņš teica: „Ēkas, budžets, atskaites, programmas un procedūras ir ļoti svarīgas. Taču tās, pašas par sevi, nesniedz to būtisko garīgo spēcinājumu, kas nepieciešams, lai paveiktu darbu, ko Tas Kungs mums uzticējis. … Pareizās lietas — tās, kuras sniedz patiesu garīgo spēcinājumu, izriet no Svētajiem Rakstiem.” (Meeting with Stake Presidents and Regional Representatives, 1982. g. 2. apr., 1.–2. lpp.)
Es pievienojos šiem gudrajiem un iedvesmotajiem brāļiem, sakot, ka viena no vissvarīgākajām lietām, ko jūs kā priesterības vadītāji varat darīt, ir nodošanās Svēto Rakstu studijām. Studējiet tos cītīgi. Baudiet Kristus vārdus. Apgūstiet doktrīnu. Apgūstiet tajā ietvertos principus. Nav daudz tādu pūliņu, kas sniegtu lielāku ieguldījumu jūsu aicinājuma veikšanā. Nav daudz tādu ceļu, kas ļautu gūt lielāku iedvesmu, kalpojot savā aicinājumā.
Taču ar to vien, lai arī cik tas būtu vērtīgi, nepietiks. Jums vajadzētu virzīt savus centienus un aktivitātes uz to, lai mudinātu uz jēgpilnām Svēto Rakstu studijām arī pārējos baznīcas locekļus. Mēs bieži vien pieliekam lielas pūles, lai paceltu aktivitātes līmeni savos stabos. Mēs uzcītīgi darbojamies, lai paceltu procentuālos dievkalpojumu apmeklētības rādītājus. Mēs strādājam, lai lielāks procents jauno vīriešu dotos misijā. Mēs cenšamies palielināt tempļa laulību skaitu. Tie visi ir teicami pūliņi, kas sniedz būtisku devumu valstības izaugsmē. Taču, ja atsevišķi baznīcas locekļi un ģimenes regulāri un pastāvīgi iedziļināsies Svēto Rakstu studijās, automātiski tiks veicināta arī šo pārējo reliģiskās aktivitātes jomu īstenošana. Liecības tiks stiprinātas. Pieaugs apņēmība. Ģimenes kļūs stiprākas. Sekos personīgas atklāsmes.3
3.
Studējot Dieva vārdu, mēs saņemam norādījumus ikdienas dzīvei, mūsu dvēseles tiek dziedinātas, un mēs spējam atpazīt maldus un pretoties kārdinājumiem.
Pravietis Džozefs Smits teica, ka „Mormona Grāmata ir vispareizākā no visām grāmatām uz zemes un mūsu reliģijas noslēgakmens, un cilvēks, dzīvojot pēc tās norādījumiem, nokļūs tuvāk Dievam, nekā pēc jebkuras citas grāmatas”. (Mormona Grāmatas ievads; slīpraksts pievienots.) Vai tas nav tas, ko mēs vēlam savu bīskapiju un stabu locekļiem? Vai tad mēs nevēlamies, lai viņi tuvinātos Dievam? Tad mudiniet viņus visos iespējamos veidos iedziļināties šajā apbrīnojamajā pēdējo dienu liecībā par Kristu.
Jums jāpalīdz svētajiem saprast, ka Svēto Rakstu studēšana un iedziļināšanās tajos nav slogs, ko Tas Kungs viņiem uzlicis, bet gan apbrīnojama svētība un iespēja. Pievērsiet uzmanību tam, ko Tas Kungs pats teicis par ieguvumiem no Sava vārda studēšanas. Viņš sacīja dižajam pravietim un vadītājam Jozuam:
„Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.” (Jozuas 1:8; slīpraksts pievienots.)
Tas Kungs nesolīja Jozuam laicīgo labklājību un slavu, bet gan to, ka viņam veiksies viņa taisnīgajās iecerēs un tajā, kas dzīvē ir vissvarīgākais, tas ir, centienos rast patiesu laimi (skat. 2. Nefija 2:25).
Vai jūsu stabos ir tādi baznīcas locekļi, kuru dzīvi izpostījis grēks vai traģēdija, kuri nonākuši izmisumā un zaudējuši jelkādu cerību? Vai jūs esat ilgojušies pēc veida, kā palīdzēt dziedināt rētas un mierināt satrauktās dvēseles? Pravietis Jēkabs piedāvā ceļu, dodot šo ievērības cienīgo apsolījumu: „Viņi ir nākuši šurp, lai dzirdētu iepriecinošu Dieva vārdu, jā, vārdu, kas dziedē ievainotu dvēseli.” (Jēkaba gr. 2:8; slīpraksts pievienots.)
Mūsdienu pasaulē ir pa pilnam vilinošu un pievilcīgu ideju, kas var novest pie kļūdām un maldiem pat labākos no mūsu baznīcas locekļiem. Reizēm universitāšu studentu prāti ir tik pārpildīti ar pasaulīgajām doktrīnām, ka viņi sāk apšaubīt evaņģēlija doktrīnas. Kā lai jūs kā priesterības vadītāji palīdzat stiprināt savus baznīcas locekļus, pasargājot no šīm maldinošajām mācībām? Glābējs atbildēja uz šo jautājumu Savā dižajā uzrunā Eļļas kalnā, apsolot: „Un tas, kurš paglabā prātā Manus vārdus, netiks maldināts.” (Skat. Džozefs Smits — Mateja ev. 1:37; slīpraksts pievienots.)
Svētajos Rakstos ir pa pilnam līdzīgu apsolījumu, kas uzsver dievvārdu vērtību. Vai jūsu pārziņā ir baznīcas locekļi, kas ilgojas pēc virziena un vadības savā dzīvē? Psalmi vēsta: „Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem” (Psalmi 119:105), un Nefijs sola — ja mēs baudīsim Kristus vārdus, tie pateiks mums visu, kas mums jādara (2. Nefija 32:3).
Vai jūsu ganāmpulkā ir baznīcas locekļi, kuriem jāizraujas no dziļiem grēka atvariem? Helamans apsola viņiem: „Jā, mēs redzam, ka katrs, kurš grib, var tverties pie Dieva vārda, kas ir dzīvs un spēcīgs, kas [pāršķels pušu] visas velna viltības un lamatas, un [vilinājumus].” (Helamana 3:29.)
Panākumi taisnīgās iecerēs, spēja atpazīt maldus un pretoties kārdinājumiem, vadība mūsu ikdienas dzīvē, dvēseles dziedināšana — tie ir tikai daži no solījumiem, ko Tas Kungs devis tiem, kuri izzinās Viņa vārdu. Vai Tas Kungs dod solījumus, kurus nepiepilda? Ja Viņš saka, ka mēs iegūsim šīs lietas, stingri turoties pie Viņa vārda, tad mums nav jāšaubās, ka mēs varam saņemt šīs svētības. Bet, ja mēs to nedarīsim, tad šīs svētības var tikt zaudētas. Lai arī cik centīgi mēs būtu citās jomās, atsevišķas svētības varēsim iegūt vienīgi tad, ja studēsim Svētos Rakstus — izzināsim Tā Kunga vārdu un stingri turēsimies pie tā, mērojot ceļu cauri tumsības miglai pie dzīvības koka.4
4.
Tā Kunga vārds ir vērtīga dāvana, un mēs nedrīkstam izturēties pret to nevērīgi.
Ja mēs ignorēsim to, ko Tas Kungs mums devis, varam zaudēt spēku un svētības, pēc kurām tiecamies. Tas Kungs svētsvinīgi brīdināja agrīno dienu svētos attiecībā uz Mormona Grāmatu: „Jūsu prāti iepriekš ir bijuši aptumšoti neticības dēļ, un tādēļ, ka jūs esat nevērīgi izturējušie pret to, ko jūs esat saņēmuši —
šī uzpūtība un neticība ir novedusi visu baznīcu zem nosodījuma.
Un šis nosodījums gulstas uz visiem Ciānas bērniem, patiesi visiem.
Un viņi paliks zem šī nosodījuma, līdz viņi nožēlos grēkus un atcerēsies jauno derību, tieši Mormona Grāmatu.” (M&D 84:54–57.)
Ak, mani brāļi, neizturēsimies nevērīgi pret to, kas mums dots ar Tā Kunga roku! Viņa vārds ir viena no vērtīgākajām dāvanām, ko Viņš mums devis. Es mudinu jūs no jauna apņemties studēt Svētos Rakstus. Iedziļinieties tajos ik dienas, lai Svētā Gara spēks varētu palīdzēt jums jūsu aicinājumos. Lasiet tos kopā ar savu ģimeni un palīdziet saviem bērniem iemīļot un novērtēt tos. Pēc tam lūdziet un apspriedieties ar pārējiem, lai izmantotu katru iespēju mudināt baznīcas locekļus sekot jūsu piemēram. Ja jūs to darīsit, jūs atklāsit, gluži kā Alma, ka vārdam ir tieksme pārliecināt ļaudis darīt to, kas ir taisnīgi, — jā, tam ir spēcīgāka ietekme uz ļaužu prātiem nekā zobenam vai jebkam citam, kas ar tiem notiek (skat. Almas 31:5).
Es saku jums, tāpat kā Alma: „[Ir] nepieciešams, lai [jūs] izmēģinātu Dieva vārda iedarbību.” (Almas 31:5.)5
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Padomā par prezidenta Bensona atklāto „risinājumu milzīgajām mūslaiku grūtībām” (1. sadaļa). Kā šis risinājums var palīdzēt mums tikt galā ar saviem izaicinājumiem?
-
Pievērs uzmanību tam, kāds labums, pēc prezidenta Bensona teiktā, būs no tā, „ja atsevišķi baznīcas locekļi un ģimenes regulāri un pastāvīgi iedziļināsies Svēto Rakstu studijās” (2. sadaļa). Kādēļ, jūsuprāt, Svēto Rakstu studijas nes šādu labumu?
-
Prezidents Bensons teica, ka Svēto Rakstu studijas ir svētība, nevis slogs (skat. 3. sadaļu). Kādas svētības, pateicoties Svēto Rakstu studijām, esat saņēmuši jūs un jūsu ģimenes? Kādu padomu jūs dotu kādam, kas Svēto Rakstu studijas uzskata par slogu?
-
Kas draud tiem, kas būs nevērīgi pret Dieva vārdu? (Skat. 4. sadaļu.) Ko mēs varētu darīt, lai pievērstu Dieva vārdam pastiprinātu uzmanību? Miniet piemērus!
Saistītās rakstvietas
Apustuļu darbi 17:11; 2. Timotejam 3:16–17; 1. Nefija 19:23–24; Almas 32:21–43; M&D 18:33–36; 21:4–6; 68:1–4.
Ieteikums studijām
„Daudzi uzskata, ka labākais laiks studijām ir no rīta, pēc naktsmiera. … Citi dod priekšroku studijām klusākā laikā, kad darbdiena ar tās rūpestiem beigusies. … Laikam jau svarīgākais ir nevis tas, kad studējam, bet gan ka atvēlam noteiktu laiku regulārām studijām.” (Howard W. Hunter, „Reading the Scriptures”, Ensign, 1979. g. nov., 64. lpp.)