Pašpārliecība Dieva troņa priekšā
Elders Jorgs Klebingats
no Septiņdesmitajiem
Pielietojot Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, jūs varat kopš šīs pašas dienas pieaugt savā garīgajā pašpārliecībā, ja vien gribēsit ieklausīties un rīkoties.
Kā jūs novērtētu savu garīgo pašpārliecību Dieva priekšā, vērtējot no 1 līdz 10? Vai jums ir personīga liecība par to, ka jūsu kā pēdējo dienu svēto pašreizējais devums ir pietiekams, lai iegūtu mūžīgo dzīvi? Vai jūs varat apliecināt paši sev, ka Debesu Tēvs ir ar jums apmierināts? Kādas domas nāktu jūsu prātā, ja pēc minūtes jums būtu gaidāma personīga intervija ar savu Glābēju? Vai jūsu paštēlu nomāktu grēki, nožēla un trūkumi, vai arī jūs vienkārši izjustu priekpilnas gaidas? Vai jūs lūkotos Viņam acīs, vai novērstos? Vai jūs kavētos pie durvīm, vai arī pašpārliecināti dotos pie Viņa?
Ja pretinieks nespēj pārliecināt tādus nepilnīgus, taču tajā pašā laikā centīgus svētos kā jūs atmest ticību tuvam un mīlošam Dievam, viņš allaž liek lietā ļaunprātīgu taktiku, cenšoties, cik vien iespējams, attālināt jūs no Dieva. Pretinieks zina, ka ticība Kristum — ticība, kas ļauj pieredzēt nerimstošu sirsnīgas žēlastības plūsmu un pat varenus brīnumus, — ir nesaraujami saistīta ar personīgu pārliecību, ka cenšamies veikt pareizu izvēli. Tālab viņš centīsies piekļūt jūsu sirdij, lai jums samelotu — samelotu, ka Debesu Tēvs ir jūsos vīlies, ka Izpirkšanas svētības nav sasniedzamas, ka nav pat vērts mēģināt, ka visi citi ir labāki par jums, ka jūs esat necienīgi, minot vēl tūkstošiem variāciju par šo nekrietno tēmu.
Kamēr vien jūs ļausit šīm balsīm nospiest savu dvēseli, jūs nespēsit stāties Dieva troņa priekšā ar īstenu pašpārliecību. Lai ko jūs darītu, lai kādas būtu jūsu lūgšanas, lai kādas cerības uz brīnumu jūs lolotu, jūs vienmēr pavadīs šaubas, kas graus jūsu ticību — ne vien jūsu ticību Dievam, bet arī jūsu pašpārliecību. Dzīvojot pēc evaņģēlija ar šādu attieksmi, jūs negūsit prieku, tas nebūs veselīgi. Vēl vairāk — tas būs pilnīgi lieki! Lēmums mainīties ir tikai un vienīgi jūsu pašu ziņā.
Es vēlos dalīties ar jums sešos praktiskos ieteikumos, kas, ja vien tiem sekosit, aizgainīs ļaunās balsis un ļaus jums atgūt mierīgu paļāvību un garīgu pašpārliecību, kuru var iegūt ikviens, kas to vēlas. Neatkarīgi no tā, kādu pašvērtējumu sev devāt skalā no 1 līdz 10, pielietojot Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, jūs varat kopš šīs pašas dienas pieaugt savā garīgajā pašpārliecībā, ja vien gribēsit ieklausīties un rīkoties. Es runāšu ļoti tieši, cerot pacilāt, nevis aizvainot.
1. Uzņemieties atbildību par savu garīgo labklājību! Pārstājiet vainot citus savās nebūšanās, pārstājiet attaisnoties un meklēt aizbildinājumus tam, kādēļ neesat centušies būt pilnīgi paklausīgi. Pieņemiet to, ka esat „brīvi miesā” un varat „brīvi izvēlēties brīvību un mūžīgo dzīvi” (2. Nefija 2:27). Tas Kungs pilnībā izprot jūsu apstākļus, taču Viņš ļoti labi zina arī, ja kāds vienkārši ir izvēlējies nedzīvot pēc evaņģēlija visā tā pilnībā. Ja tā ir jūsu gadījumā, esiet pietiekami godīgi, lai to atzītu, un centieties dzīvot tik nevainojami, cik vien iespējams jūsu apstākļos. Garīgā pašpārliecība pieaugs, ja jūs uzņemsities atbildību par savu garīgo labklājību, ik dienu pielietojot Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu.
2. Uzņemieties atbildību par savu fizisko labklājību! Jūsu dvēseli veido jūsu ķermenis un gars (skat. M&D 88:15). Barojot dvēseli, bet tajā pašā laikā izturoties nolaidīgi pret savu ķermeni jeb savu templi, cilvēks parasti cieš no garīgas disharmonijas un zema pašvērtējuma. Ja esat sliktā formā, ja nejūtaties ērti paši savā ķermenī un varat šajā sakarā kaut ko iesākt, dariet to! Elders Rasels M. Nelsons mācīja, ka mums vajadzētu „izturēties pret savu ķermeni kā pret savu templi” un ka mums vajadzētu „kontrolēt savu diētu un vingrot, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā” („We Are Children of God”, Ensign, 1998. g. nov., 87. lpp.; Liahona, 1999. g. jan., 103. lpp.).
Prezidents Boids K. Pekers ir mācījis, ka „mūsu gars un mūsu ķermenis ir apvienoti tādā veidā, ka mūsu ķermenis kalpo par mūsu prāta instrumentu un mūsu rakstura pamatu” („The Instrument of Your Mind and the Foundation of Your Character”, [Baznīcas izglītības sistēmas garīgais vakars, 2003. g. 2. febr.], 2. lpp., speeches.byu.edu). Tādēļ, lūdzu, apsveriet, ko un it īpaši — cik daudz jūs ēdat, un regulāri vingriniet savu ķermeni tā, kā tas tam nepieciešams un kā tas to pelnījis. Ja jums nav fizisko ierobežojumu, apņemieties jau šodien kļūt par sava nama saimniekiem un uzsāciet regulāru, ilgtermiņa vingrošanas programmu, kas piemērota jūsu spējām, apvienojot to ar veselīgāku diētu. Garīgā pašpārliecība pieaugs, ja jūsu gars ar Glābēja palīdzību patiesi iegūs kontroli pār jūsu miesīgo cilvēku.
3. Padariet brīvprātīgu, pilnīgu paklausību par daļu no savas dzīves! Apzinieties, ka jūs nevarat mīlēt Dievu, nemīlot Viņa baušļus. Glābēja standarts ir skaidrs un vienkāršs: „Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles” (Jāņa 14:15). Daļēja paklausība nes tikai daļējas svētības, un izvēlēties kaut ko sliktu, atsakoties no kaut kā vēl sliktāka, tik un tā nozīmē veikt nepareizu izvēli. Jūs nevarat skatīties sliktu filmu un sagaidīt, ka jutīsities tikumīgi tikai tāpēc, ka neskatījāties ļoti sliktu filmu. Uzticīga dažu baušļu ievērošana neattaisno pārējo baušļu ignorēšanu. Ābrahamam Linkolnam bija taisnība, kad viņš teica: „Kad rīkojos labi, es jūtos labi.; kad rīkojos slikti, es jūtos slikti” (citāts no William H. Herndon and Jesse William Weik, Herndon’s Lincoln: The True Story of a Great Life, 3 sēj. [1889], 3:439).
Tāpat arī dariet labas lietas, pareizo motīvu vadīti. Tas Kungs, kurš „pieprasa sirdi un labu gribu” (M&D 64:34) un kurš „zina sirds domas un vēlmes” (M&D 33:1), zina to, kādēļ jūs ejat uz baznīcu, un to, vai jūs tur vienkārši uzturaties vai patiesi pielūdzat Viņu. Mēs nevaram svētdienā dziedāt: „Ardievu, lielā Bābele!” un pēc brīža atkal tiekties pēc tās vai pieciest to („Ak, Israēla elderi!”, Garīgās dziesmas, Nr. 197). Paturiet prātā, ka paviršība garīgās lietās nekad nav bijusi laime. Padariet baznīcu un atjaunoto evaņģēliju ne vien par daļu no savas ārišķīgās jeb sociālās dzīves, bet par savu dzīvi visā tās pilnībā. Jūsu izvēle, kam kalpot, būs tikai tukši vārdi, kamēr tik tiešām nedzīvosit saskaņā ar tiem (skat. Jozuas 24:15). Garīgā pašpārliecība pieaugs, ja, pareizu iemeslu vadīti, par spīti savām nepilnībām, tik tiešām centīsities dzīvot svētu dzīvi!
4. Kļūstiet īsteni prasmīgi pilnīgā un ātrā grēku nožēlā! Tā kā Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas pielietojums ir ļoti praktisks, jums vajadzētu to izmantot 24 stundas diennaktī, jo Izpirkšana nekad nebeidzas. Pieņemiet Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un grēku nožēlu ar atzinību, kā kaut ko, kas jāpiemēro ik dienu, saskaņā ar varenā Dziedinātāja norādījumiem. Iedibiniet nepārtrauktas, priekpilnas grēku nožēlas attieksmi, padarot to par savu izvēli un dzīvesveidu. To darot, vairieties no kārdinājuma vilcināties un negaidiet, ka pasaule jūs uzmundrinās. Paturiet acīs Glābēju, vairāk domājiet par to, ko Viņš par jums domā, un nebaidieties seku. Garīgā pašpārliecība pieaugs, ja labprātīgi, priekpilni un uzreiz nožēlosit gan mazus, gan lielus grēkus, piemērojot dzīvē Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu.
5. Kļūstiet īsteni prasmīgi piedošanā! „Es, Tas Kungs, piedošu tam, kuram Es piedošu, bet no jums tiek prasīts piedot visiem cilvēkiem” (M&D 64:10). Piedodiet ikvienam it visu un allaž vai vismaz centieties to darīt, tādējādi ļaujot piedošanai ienākt savā pašu dzīvē. Neturiet aizvainojumu, neesiet viegli aizvainojami, piedodiet un aizmirstiet ātri, un nekad neiedomājieties, ka esat izņēmums šim bauslim. Garīgā pašpārliecība pieaugs, ja apzināsities — Tas Kungs zina, ka jūs neturat ļaunu prātu ne uz vienu dvēseli.
6. Pieņemiet, ka pārbaudījumi, neveiksmes un nepatīkami pārsteigumi ir daļa no jūsu laicīgās pieredzes! Paturiet prātā, ka jūs esat šeit, lai tiktu pārbaudīti, „lai redzētu, vai [jūs darīsit] visu, ko Tas Kungs [jūsu Dievs jums] pavēlēs” (Ābrahāma 3:25), un es vēlos piebilst — „visos gadījumos”. Miljoniem jūsu brāļu un māsu ir tikuši vai tiek šādi pārbaudīti, tad kālab lai jūs būtu izņēmums? Daži pārbaudījumi gadās jūsu pašu nepaklausības vai nevērības dēļ. Citus nākas pieredzēt citu cilvēku nolaidības dēļ vai vienkārši tādēļ, ka šī ir kritusi pasaule. Kad jūs sastopaties ar šādiem pārbaudījumiem, pretinieka pakalpiņi sāk izplatīt vēsti, ka jūs kaut ko izdarījāt nepareizi, ka tas ir sods, zīme, ka Debesu Tēvs jūs nemīl. Ignorējiet to! Tā vietā centieties pasmaidīt, paverieties debesīs un sakiet: „Es saprotu, Kungs. Es zinu, kas notiek. Laiks pierādīt sevi, vai ne?” Un tad strādājiet kopā ar Viņu, lai spētu krietni pastāvēt līdz galam. Garīgā pašpārliecība pieaugs, ja pieņemsit, ka „bieži vien pārbaudījumiem un likstām tiek ļauts ienākt [jūsu dzīvē], pateicoties tam, ko [jūs] darāt pareizi” (Glenn L. Pace, „Crying with the Saints” [svētbrīdis Brigama Janga Universitātē, 1987. g. 13. dec.], 2. lpp.; speeches.byu.edu).
Prezidējot Kijevas misijā, Ukrainā, reiz vaicāju vienai no savām uzticīgākajām māsām, kādēļ viņa allaž ir tik stingra pret sevi, kādēļ viņa nebeidz šaustīt sevi par katru nieku. Viņas atbilde kalpo par klasisku piemēru tam, kā domā cilvēks, kurš ieklausījies maldīgā balsī. Viņa teica: „Lai neviens nevarētu mani šaustīt vēl vairāk.”
Brāļi un māsas, es devu šai māsai tādu pašu padomu kā šobrīd — jums: apzinieties savas vājības, stājieties tām pretim, bet neļaujiet tām sevi apstādināt, jo ar dažām vājībām nāksies sadzīvot līdz pat brīdim, kad atstāsiet šo Zemes dzīvi. Neatkarīgi no jūsu pašreizējā stāvokļa, tajā pašā mirklī, kad jūs labprātīgi izvēlēsities īstenot godīgu, priekpilnu, dienišķu grēku nožēlu, vienkārši cenšoties darīt labāko un būt tik labi, cik varat, Glābēja īstenotā Izpirkšana, šī vārda pilnā nozīmē, ieskaus jūs, pavadot jūs visur, kurp vien dosities. Šādi dzīvojot, jūs patiesi varat „vienmēr [saglabāt] savu grēku piedošanu” (Mosijas 4:12) — katru stundu un katru dienu, katru sekundi un katru minūti — visu laiku esot pilnīgi tīri un cienīgi Dieva priekšā.
Jums ir dota privilēģija, ja vien jūs to gribat, — pārliecināties pašiem jau šodien vai drīzumā, ka Dievs ir ar jums apmierināts, par spīti jūsu trūkumiem. Es liecinu par mīlošu Glābēju, kurš sagaida, ka mēs dzīvosim saskaņā ar baušļiem. Es liecinu par mīlošu Glābēju, kurš ļoti vēlas dāvāt mums Savu labvēlību un žēlastību. Es liecinu par mīlošu Glābēju, kurš priecājas, kad mēs ik dienu piemērojam Viņa īstenoto Izpirkšanu ar mierīgu un priekpilnu pārliecību par to, ka dodamies pareizā virzienā. Es liecinu par mīlošu Glābēju, kurš ļoti vēlas, lai jūsu pašpārliecība Dieva priekšā kļūtu stipra (skat. M&D 121:45). Jēzus Kristus Vārdā, āmen.