Dzīvosim saskaņā ar praviešu vārdiem!
Kerola F. Makonkija
Pirmā padomniece Jauno sieviešu vispārējā prezidijā
Lai dzīvotu saskaņā ar dievišķajiem Debesu mērķiem, mēs atbalstām pravieti un izvēlamies ievērot viņa teikto.
Mūsu Tēvs debesīs mīl visus Savus bērnus un vēlas, lai viņi zinātu un saprastu Viņa laimes ieceri. Tādēļ Viņš aicina praviešus, kas ir ordinēti ar spēku un pilnvarām rīkoties Dieva vārdā Viņa bērnu glābšanai. Viņi ir taisnīguma vēstneši, Jēzus Kristus un Viņa Izpirkšanas bezgalīgā spēka liecinieki. Viņi tur Dieva valstības atslēgas uz Zemes un ir pilnvaroti veikt glābšanas priekšrakstus.
Tā Kunga patiesajā baznīcā „nav neviena cita, kā vien viens uz Zemes noteiktā laikā, kuram šīs priesterības spēks un atslēgas tiek piešķirtas”.1 Mēs atbalstām prezidentu Tomasu S. Monsonu kā mūsu pravieti, gaišreģi un atklājēju. Viņš atklāj Tā Kunga vārdus, lai vadītu un dotu norādījumus visai baznīcai. Kā paskaidrojis prezidents Dž. Rūbens Klārks, „vienīgi baznīcas prezidentam … ir tiesības saņemt atklāsmes baznīcai”.2
Attiecībā uz mūsdienu pravieti Tas Kungs pavēl Savas baznīcas ļaudīm:
„Tu pievērsīsi vērību visiem viņa vārdiem un pavēlēm, ko viņš dos jums, kā viņš tos saņem, staigādams visā svētumā Manā priekšā;
jo viņa vārdu jūs pieņemsit kā no Manas paša mutes, visā pacietībā un ticībā.
Jo jums tā darot, elles vārtiem nebūs jūs uzvarēt.”3
Lai dzīvotu saskaņā ar dievišķajiem Debesu mērķiem, mēs atbalstām pravieti un izvēlamies ievērot viņa teikto.
Mēs atbalstām arī prezidenta Monsona padomniekus un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļus kā praviešus, gaišreģus un atklājējus. „Viņiem ir tiesības, spēks un pilnvaras pasludināt [Tā Kunga] prātu un gribu … , pakļaujoties … baznīcas prezidentam.”4 Viņi runā Kristus vārdā. Viņi pravieto Kristus vārdā. Viņi visu dara Jēzus Kristus vārdā. Caur viņu vārdiem mēs dzirdam Tā Kunga balsi un jūtam Glābēja mīlestību. „Un tas, ko tie runās Svētā Gara iedvesmoti, būs Svētie Raksti, … un Dieva spēks glābšanai.”5 Pats Kungs ir teicis: „Vai ar manu paša balsi, vai ar Manu kalpu balsi, tas ir viens un tas pats.”6
Mēs esam pateicīgi par baznīcu, kas „celta uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus”.7 Tā Kunga nams ir kārtības nams, un mums nav jāmaldās, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem, mums nevajag šaubīties par to, kurai balsij sekot. Mums nevajag svaidīties šurpu turpu, padodoties „katram mācību vējam”.8 Dievs atklāj Savus vārdus caur Saviem pilnvarotajiem kalpiem, „lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā”.9 Izvēloties dzīvot saskaņā ar praviešu vārdiem, mēs ejam derību taku, kas ved uz mūžīgu pilnību.
Par to, ko nozīmē atbalstīt pravieti, mēs varam mācīties no kādas vientuļās mātes, kurai bija grūti izdzīvot bada laikos. Tas Kungs norādīja, lai pravietis Elija dotos uz Sareptu, kur viņš atradīs atraitni, kam Dievs pavēlējis viņu atbalstīt. Kad Elija tuvojās pilsētai, viņš ieraudzīja viņu, vācam žagarus. Viņš uzsauca viņai: „Atnes man mazliet ūdens kādā traukā, ko padzerties.”10
„Un tā aizgāja, lai to atnestu. Un viņš tai sauca, sacīdams: „Atnes, lūdzu, ar savu roku man arī kumosu maizes!”
Un viņa sacīja: „Tik tiešām, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, bet man ir tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu, un mazliet eļļas apaļā krūzē, un raugi, es esmu salasījusi kādus žagariņus un taisos visu sev un savam dēlam sagatavot, un pēc tam kad mēs to paši būsim baudījuši, tad arī mums būs jāmirst.”
Un Elija tai sacīja: „Nebīsties, ej un gatavo, kā esi sacījusi, bet, lūdzu, iztaisi arī man mazu plāceni pašā sākumā un liec to iznest man ārā. Bet savām un sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk.”11
Uz brīdi iztēlojieties, cik grūtu uzdevumu pravietis lūdza izpildīt badā esošai mātei. Neapšaubāmi, Dievs Pats varēja nodrošināt ēdienu Savam uzticīgajam kalpam. Taču, rīkojoties Tā Kunga vārdā, Elija darīja tā, kā viņam bija pavēlēts, lūdzot kādai mīļotai Dieva meitai upurēt to, kas viņai bija, lai atbalstītu pravieti.
Taču Elija apsolīja arī svētības par paklausību: „Jo tā ir sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks.”12 Tas Kungs deva atraitnei iespēju izvēlēties ticēt un paklausīt pravieša vārdiem.
Pasaulē, kuru apdraud taisnīguma un garīguma bads, mums ir dota pavēle — atbalstīt pravieti. Uzklausot, atbalstot un atzīstot praviešu vārdus, mēs liecinām, ka mums ir pietiekama ticība, lai pazemīgi pakļautos Tā Kunga gribai, gudrībai un Viņa noteiktajam laikam.
Mēs uzklausām pravieša vārdus pat tad, kad tas var šķist nesaprātīgi un neērti vai radīt grūtības. Saskaņā ar pasaules standartiem, sekošana pravietim var izrādīties nepopulāra, politiski nekorekta vai sociāli nepieņemama. Taču sekot pravietim vienmēr ir pareizi. „Cik augstākas debesis ir pār zemi, tik augstāki ir Mani ceļi pār jūsu ceļiem un Manas domas pār jūsu domām.”13 „Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību.”14
Tas Kungs godā un atbalsta tos, kas uzklausa praviešu norādījumus. Sareptas atraitnes paklausība Elijam izglāba viņas dzīvību un galu galā arī viņas dēla dzīvību. Kā pravietis solījis, „viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku … pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis”.15
Tas Kungs „parūpēsies par tiem, kas paļaujas uz Viņu”.16 Praviešu vārdi ir kā manna mūsu dvēselēm. Kad mēs to baudām, mēs tiekam svētīti, aizsargāti un pasargāti — gan laicīgi, gan garīgi. Kad mēs baudām praviešu vārdus, mēs mācāmies, kā nākt pie Kristus un dzīvot.
Elders Brūss R. Makonkijs raksta, ka caur praviešiem „Tas Kungs atklāj patiesību par glābšanu, … to glābšanu, kas ir Kristū; un Viņš nosprauž … ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvi. … Katrā laikmetā Tas Kungs dod Saviem ļaudīm norādījumus, kas viņiem ir nepieciešami apdraudējuma un briesmu brīdī. Un neapšaubāmi nākotnē būs tādi brīži, kad Viņa tautu nespēs glābt nekas cits kā vien Dieva gudrība, kas nāk no Debesīm un izskan caur praviešu lūpām.”17
Praviešu vārdi, kurus man mācīja „Lauru” meiteņu skolotāja, deva man vīziju par to, kādām vajadzētu būt derībā slēgtām laulāto attiecībām. Praviešu vārdi deva man ticību un cerību, ka es varu sagatavoties laimīgai ģimenes dzīvei un iegūt to. Pastāvīgas seno un mūsdienu praviešu mācību studijas stiprināja mani spraigajos un bieži vien nogurdinošajos gados, kamēr iznēsāju, mācīju un aprūpēju septiņus bērnus. Praviešu vārdi, kas atrodami Svētajos Rakstos un tiek mācīti no šīs kanceles, nes mierinājumu, mīlestību, spēku un uzmundrinājumu, kas ieskauj mūs visus.
Uzklausot praviešu vārdus, mēs ceļam savas mājas un savu dzīvi uz mūžīga un droša pamata, uz „Pestītāja klints, kurš ir Kristus, Dieva Dēls, … lai, kad velns sūtīs savus stipros vējus, jā, savas bultas virpuļvējā, jā, kad visa viņa krusa un viņa spēcīgā vētra gāzīsies uz [mums], tai nebūtu spēka [mūs] ievilkt tai ciešanu un bezgalīgo bēdu bezdibenī.”18
Mums ir izvēle. Mēs varam izvēlēties ignorēt, nenovērtēt, noniecināt vai kurnēt pret Kristus vārdiem, kurus pauž Viņa pilnvarotie kalpi. Taču Glābējs mācīja, ka tie, kas tā darīs, tiks izdeldēti no Viņa derības tautas.19
Ja mēs ar lūgšanu, ticību Kristū un patiesu nolūku lasīsim un studēsim svētos praviešu vārdus, Svētais Gars uzrunās mūsu prātu un sirdi, mācot patiesību. Atvērsim savas ausis, lai dzirdētu, savas sirdis, lai saprastu, un savus prātus, lai mūsu skatam varētu tikt atklāti Dieva noslēpumi!20
Es liecinu, ka Džozefs Smits bija un ir pravietis, kuru Dievs aicinājis, lai atjaunotu uz Zemes Jēzus Kristus evaņģēliju un Savu priesterību. Un es liecinu, ka mūs šodien vada īstens Dieva pravietis — prezidents Monsons. Izvēlēsimies atbalstīt praviešus un dzīvot saskaņā ar viņu vārdiem, līdz kļūsim vienoti ticībā, tiksim šķīstīti Kristū un piepildīti ar Dieva Dēla zināšanām! Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.