Svētais Vakarēdiens un Izpirkšana

Elders Džeimss Dž. Hamula

no Septiņdesmitajiem

Svētā Vakarēdiena priekšrakstam būtu jākļūst par daudz svētāku un garīgāku pieredzi katram no mums.

Ģetzemanes un Golgātas notikumu priekšvakarā Jēzus sapulcināja Savus apustuļus, lai pēdējoreiz kopīgi pielūgtu Dievu. Tas notika Jeruzālemē, kāda mācekļa mājas augšistabā, kur tobrīd tika svinēti Pashā svētki.¹

Viņu priekšā bija tradicionālais Pashā mielasts, kas sastāvēja no upurjēra, vīna un neraudzētas maizes — ēdiena, kas simbolizēja kādreizējo Israēlas glābšanu no verdzības un nāves² un turpmāko pestīšanu, kam vēl jānāk.³ Kad mielasts tuvojās noslēgumam, Jēzus ņēma maizi, svētīja, lauza to⁴ un deva Saviem apustuļiem, teikdams: „Ņemiet, ēdiet.⁵ Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait Mani pieminēdami!⁶” Līdzīgā veidā Viņš ņēma vīna kausu, svētīja to un padeva tiem, kas bija pulcējušies ap Viņu, sakot: „Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs,⁷ kas … tiek izlietas grēku piedošanai.⁸ To darait Mani pieminēdami!⁹”

Šādā vienkāršā, bet tajā pašā laikā pilnīgā veidā Jēzus iedibināja jaunu priekšrakstu Dieva derības ļaudīm. Tagad vairs nevajadzēs izliet dzīvnieku asinis vai ēst dzīvnieku gaļu, nepacietīgi gaidot Kristus Izpirkšanas upuri, kam jānāk.¹⁰ Tā vietā turpmāk jāņem un jāēd jau atnākušā Kristus lauztās miesas un izlieto asiņu simbolus, pieminot Viņa Izpirkšanas upuri.¹¹ Piedaloties šajā jaunajā priekšrakstā, cilvēks apliecinās, ka svētsvinīgi pieņem Jēzu kā apsolīto Kristu un no visas sirds vēlas sekot Viņam un ievērot Viņa baušļus. Tiem, kas to šādi apliecinās un attiecīgi dzīvos, ies secen garīgā nāve un tiks nodrošināta mūžīgā dzīve.

Turpmāko stundu un dienu laikā Jēzus iegāja Ģetzemanes dārzā, tika aizvests uz Golgātu un uzvaroši atstāja Arimatijas kapu. Kad Jēzus bija aizgājis, pirmajā nedēļas dienā Viņa uzticīgie mācekļi sapulcējās no visas Jeruzālemes un tās apkaimes „maizi lauzt”¹² un darīja to nelokāmi¹³. Protams, viņi tā rīkojās ne tikai tālab, lai pieminētu aizgājušo Kungu, bet arī lai paustu pateicību par apbrīnojamo Izpirkšanu, ko Viņš īstenojis viņu labā, un ticību tai.

Zīmīgi, ka, apmeklējot Savus mācekļus Amerikā, Jēzus arī starp viņiem iedibināja Svēto Vakarēdienu.¹⁴ To darot, Viņš teica: „Un to jūs vienmēr centīsities darīt”¹⁵, un „tas būs kā liecība Tēvam, ka jūs vienmēr Mani atceraties.”¹⁶ Arī pašā Atjaunošanas iesākumā Tas Kungs no jauna iedibināja Svētā Vakarēdiena priekšrakstu, dodot mums līdzīgus norādījumus kā Saviem agrāko dienu mācekļiem.¹⁷

Svētā Vakarēdiena priekšraksts ir nodēvēts par „vienu no svētākajiem un svētīgākajiem priekšrakstiem baznīcā”.¹⁸ Tam būtu jākļūst par daudz svētāku un garīgāku pieredzi katram no mums. Pats Jēzus Kristus iedibināja šo priekšrakstu, lai atgādinātu mums, ko Viņš paveicis mūsu pestīšanas labā, un mācītu, kā mēs varam veiksmīgi pielietot Viņa īstenoto Izpirkšanu, lai atkal varētu dzīvot kopā ar Dievu.

Pieņemot plēsto un lauzto maizi, mēs apliecinām, ka atceramies Jēzus Kristus fizisko ķermeni — ķermeni, kas izcieta visādas sāpes, ciešanas un kārdinājumus;¹⁹ ķermeni, kas nesa tādu ciešanu nastu, ka asiņoja katrā porā;²⁰ ķermeni, kas tika caurdurts, un sirdi, kas salūza pie krusta.²¹ Mēs apliecinām savu ticību tam, ka, lai gan šis ķermenis tika guldīts nāves pīšļos, tas tika uzcelts no kapa, lai nekad vairs nepazītu slimības, novecošanu un nāvi.²² Un, pieņemot šo maizi, mēs atzīstam, ka arī mūsu ķermeņi, tāpat kā Kristus mirstīgais ķermenis, tiks atsvabināti no nāves važām, uzvaroši uzcelsies no kapa un tiks atjaunoti ar mūsu mūžīgo garu.²³

Pieņemot mazo ūdens glāzīti, mēs apliecinām, ka atceramies Jēzus izlietās asinis un garīgās ciešanas, ko Viņš panesa visas cilvēces labā. Mēs atceramies nāves mokas, kas lika līt lielām asins lāsēm Ģetzemanē.²⁴ Mēs atceramies sitienus un šaustīšanu, ko Viņš pacieta no Savu gūstītāju rokām.²⁵ Mēs atceramies asinis, ko Viņš izlēja no Savām rokām, kājām un sāniem Golgātā.²⁶ Un mēs atceramies, kā Viņš Pats personīgi raksturo Savas ciešanas: „Cik smagas, tu nezini, cik skaudras, tu nezini, jā, cik grūti būs paciest, tu nezini.”²⁷ Pieņemot šo ūdeni, mēs apliecinām, ka Viņš ar Savām asinīm un ciešanām izpirka mūsu grēkus un ka Viņš atlaidīs mūsu grēkus, ja mēs pieņemsim un piemērosim dzīvē Viņa evaņģēlija principus un priekšrakstus.

Tādējādi, ar šo maizi un ūdeni mums tiek atgādināts, ka Kristus ir pestījis mūs no nāves un grēka. Secība, kādā tiek pasniegta vispirms maize un pēc tam — ūdens, nav nejauša. Pieņemot maizi, mums tiek atgādināts par mūsu pašu neizbēgamo, individuālo augšāmcelšanos, kas nozīmē ko vairāk par ķermeņa un gara atjaunošanu. Caur Augšāmcelšanās spēku mēs visi tiksim atjaunoti un atvesti Dieva priekšā.²⁸ Šis fakts liek uzdot būtiskāko jautājumu mūsu dzīvē. Būtiskākais jautājums, uz kuru jāatbild mums visiem, ir nevis tas, vai mēs dzīvosim, bet gan tas, ar ko mēs dzīvosim pēc savas nāves. Kaut arī mēs visi atgriezīsimies Dieva klātbūtnē, ne visi paliks kopā ar Viņu.

Šajā laicīgajā dzīvē ikviens no mums aptraipās, grēkojot un izdarot pārkāpumus.²⁹ Mums visiem būs bijušas tādas domas, vārdi un darbi, kurus nevarēs nodēvēt par tikumīgiem.³⁰ Īsumā, mēs būsim netīri. Un Jēzus pavisam skaidri izstāstīja, kādas sekas būs netīrībai Dieva priekšā: „Nekas netīrs nevar … dzīvot Viņa klātbūtnē.”³¹ Šo faktu ļoti skaidri nācās apzināties Almam, jaunākajam, kuru, Dieva eņģeļa norātu, viņa netīrības dēļ plosīja, mocīja un spīdzināja tādas sāpes, ka viņš vēlējās, kaut varētu „izzust gan dvēselē, gan miesā, [lai] netiktu vests stāties sava Dieva … priekšā”.³²

Pieņemot svētīto ūdeni, mums tiek mācīts, kā mēs varam tikt attīrīti no grēka un pārkāpumiem, lai varētu stāvēt Dieva priekšā. Izlejot Savas nevainīgās asinis, Jēzus Kristus apmierināja taisnības prasības par katru grēku un pārkāpumu. Viņš piedāvā padarīt mūs tīrus, ja vien mums būs pietiekami daudz ticības Viņam, lai nožēlotu grēkus, pieņemtu visus glābšanas priekšrakstus un derības, sākot ar kristīšanos, un saņemtu Svēto Garu. Saņemot Svēto Garu, mēs tiekam attīrīti un šķīstīti. Jēzus pavēstīja šo mācību ļoti skaidri:

„Un nekas netīrs nevar ieiet [Dieva] valstībā; … neviens neieiet Viņa atdusā kā tikai tie, kas mazgājuši savas drānas Manās asinīs. …

Tad šis ir bauslis: Nožēlojiet grēkus, jūs visi zemes gali, un nāciet pie Manis, un topiet kristīti Manā Vārdā, lai jūs varētu tikt iesvētīti, pieņemot Svēto Garu, lai jūs varētu stāvēt neaptraipīti Manā priekšā pēdējā dienā.”³³

Tā ir Kristus mācība.³⁴ Pieņemot šo mācību un attiecīgi dzīvojot, mēs būtībā tiekam mazgāti Kristus asinīs un darīti tīri.³⁵

Caur Svētā Vakarēdiena lūgšanām mēs paužam piekrišanu šai Kristus mācībai, kā arī apņemšanos dzīvot saskaņā ar to. Savā lūgšanā Dievam, mūsu Mūžīgajam Tēvam, mēs pasludinām, ka „vienmēr atcerēsimies” Viņa dārgo Dēlu. Pirmkārt, mēs liecinām, ka vēlamies atcerēties. Pēcāk mēs liecinām, ka mēs atcerēsimies. Tādējādi mēs paužam svētsvinīgu apņemšanos pielietot ticību Jēzum Kristum un Viņa īstenotajai Izpirkšanai, kas atpestī mūs no nāves un grēka.

Pēc tam mēs pasludinām, ka pildīsim Viņa baušļus. Tā ir svētsvinīga apņemšanās nožēlot grēkus. Ja līdz šim mūsu domas, vārdi un rīcība nav bijusi tāda, kādai tai būtu jābūt, mēs no jauna apņemamies daudz lielākā mērā pieskaņot savu dzīvi Viņējai.

Vēl mēs pasludinām, ka esam „ar mieru pieņemt … Dēla Vārdu”³⁶. Tā ir svētsvinīga apņemšanās pakļauties Viņa autoritātei un darīt Viņa darbu, kas ietver ikviena glābšanas priekšraksta un derības saņemšanu.³⁷

Ja mēs apņemamies ievērot šos principus, tad Svētā Vakarēdiena lūgšanās tiek apsolīts, ka ar mums varēs būt Viņa Gars.³⁸ No jauna saņemt Svēto Garu — tā ir vislielākā svētība, jo Gars ir Dieva pārstāvis, kas attīra un šķīstī mūs no grēka un pārkāpumiem.³⁹

Brāļi un māsas, Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ir svarīgākais notikums gan laicīgajā dzīvē, gan mūžībā. Viņš, kurš īstenoja Izpirkšanu, ir devis mums Svētā Vakarēdiena priekšrakstu, lai palīdzētu ne vien atcerēties, bet arī pretendēt uz tām svētībām, kas dotas caur šo augstākās labvēlības izpausmi. Regulāra un sirsnīga dalība Svētā Vakarēdiena priekšrakstā palīdz turpināt pieņemt Kristus mācību un dzīvot pēc tās arī pēc kristībām, tādējādi tiecoties pēc turpmāka iesvētīšanas procesa un tā pabeigšanas. Patiesi, Svētā Vakarēdiena priekšraksts palīdz mums uzticīgi pastāvēt līdz galam un saņemt no Tēva pilnības, tāpat kā saņēma Jēzus — labvēlību pēc labvēlības.⁴⁰

Es liecinu, par Jēzus Kristus spēku, kas pestī mūs visus no nāves un grēka, un par to, kāds spēks piemīt Viņa priesterības priekšrakstiem, tostarp Svētajam Vakarēdienam, kas sagatavo mūs „redzēt Dieva, patiesi Tēva, seju un palikt [dzīviem]”⁴¹. Es lūdzu, kaut mēs pieņemtu Svēto Vakarēdienu ar dziļāku vēlmi un daudz sirsnīgāku mērķi nākamnedēļ un katru nedēļu! Tā Kunga, Jēzus Kristus, Vārdā, āmen.