Sagatavosimies vēl nebijušā veidā!
Linda K. Bērtone
Palīdzības biedrības vispārējā prezidente
Sagatavosimies cienīgi saņemt glābšanas priekšrakstus — lāsi pa lāsītei — un no visas sirds ievērot ar tiem saistītās derības!
Kad mūsu jaunākā meitiņa pēc pirmās skolas dienas pārnāca mājās, es vaicāju: „Kā tev gāja?”
Viņa atbildēja: „Man gāja labi.”
Taču nākamajā rītā, kad cēlu viņu uz skolu, viņa sakrustoja rokas un apņēmīgi paziņoja: „Es jau biju skolā!” Acīmredzot, es nebiju viņu sagatavojusi jeb izskaidrojusi, ka skolas apmeklēšana nav vienreizējs notikums, bet viņai būs turp jādodas piecas dienas nedēļā daudzus, daudzus gadus.
Runājot par sagatavošanās principu, es aicinu jūs iztēloties šādu ainu. Jūs sēžat tempļa celestiālajā istabā, vērojot, kā tajā godbijīgi tiek ievestas un izvestas vairākas līgavas un līgavaiņi, kas gaida, lai tiktu salaulāti uz laiku un visu mūžību. Celestiālajā istabā ienāk kāda līgava — roku rokā ar savu mīļoto. Viņai mugurā ir vienkārša, bet skaista tempļa kleita, un seju rotā rāms, mierīgs un sirsnīgs smaids. Viņa izskatās labi, taču nepiesaista sevišķu uzmanību. Viņa apsēžas, palūkojas apkārt, un viņu pēkšņi pārņem saviļņojums. Šķiet, ka viņas asaras izraisa apbrīna un godbijība pret vietu, kur viņa atrodas, un svēto priekšrakstu, kas gaida viņu un viņas mūža mīlu. Viņas izturēšanās vēsta: „Cik pateicīga es esmu par iespēju šodien būt Tā Kunga namā, sagatavojusies uzsākt mūžīgo ceļu kopā ar savu mīļoto, mūžīgo līdzgaitnieku!” Izskatās, ka viņa ir sagatavojusies daudz kam vairāk nekā tikai šim pasākumam vien.
Mūsu jaukā pusaugu mazmeitiņa nesen atstāja man uz spilvena zīmīti, kur cita starpā bija teikts: „Viena no lietām, kas mani pārsteidz, ienākot templī, ir mierīgais, mīlošais gars, kas tur mājo. … Cilvēki var doties uz templi, lai gūtu iedvesmu.”1 Viņai ir taisnība. Templī mēs varam gūt iedvesmu un atklāsmes, kā arī spēku stāties pretī dzīves likstām. Tas, ko viņa mācās par templi, pastāvīgi nesot turp savu ģimenes locekļu vārdus un piedaloties tempļa kristībās un konfirmācijās, sagatavos viņu saņemt turpmākus tempļa priekšrakstus, derības un svētības gan savā, gan otrpus priekškara esošo labā.
Elders Rasels M. Nelsons mācīja: „Tempļi ir tikuši gatavoti cilvēku uzņemšanai, un tāpat arī cilvēkiem nepieciešams sagatavoties tempļa apmeklējumam.”2
Ikreiz no jauna lasot par virsnieku Moroniju Mormona Grāmatā, es atceros, ka viens no viņa dižākajiem sasniegumiem bija tas, cik rūpīgi viņš sagatavoja nefijiešus stāties pretī biedējošajai lamaniešu armijai. Viņš sagatavoja savus cilvēkus tik labi, ka varam lasīt: „Lūk [lamaniešiem] par lielu pārsteigumu, [nefijieši] bija sagatavojušies pret viņiem tādā veidā kāds nekad nebija bijis zināms,.”3
Šī frāze — „sagatavojušies … tādā veidā, kāds nekad nebija bijis zināms” — patiesi piesaista manu uzmanību.
Kā mēs varam labāk sagatavoties svētajām tempļa svētībām? Tas Kungs māca: „Un vēl, Es došu jums paraugu visās lietās.”4 Parunāsim par Svētajos Rakstos sniegto paraugu, kas palīdzēs labi sagatavoties. Moronija gatavošanās uzņemt pretinieku prasīja konsekvenci, uzticību un uzcītību, un to pašu prasa arī sekošana turpmāk minētajam paraugam.
Man nekad neapnīk skaistā līdzība, ko Glābējs stāstīja par piecām gudrajām un piecām ģeķīgajām jaunavām. Kaut arī šī līdzība stāsta par gatavošanos mūsu Glābēja Otrajai atnākšanai, to var pielīdzināt arī gatavībai saņemt tempļa svētības, kas var izvērsties garīgā mielastā tiem, kuri ir labi sagatavojušies.
Mateja 25. nodaļā mēs lasām:
„Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim.
Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras. …
[Tās, kuras bija gudras,] paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu savos traukos.
Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnaudās un gulēja.
Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim.
Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus.
Bet ģeķīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest.
Bet gudrās atbildēja un sacīja: tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev.
Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza.
Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums!
Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: [jūs mani nepazīstat].”5
Es nedomāju, ka starp mums ir kāda, sevišķi starp māsām ar iejūtīgu sirdi, kura nebēdātos par ģeķīgajām jaunietēm. Un dažas no mums gribētu pateikt pārējām jaunietēm: „Vai jūs vienkārši nevarētu padalīties, lai jūs visas varētu būt laimīgas?” Bet padomājiet! Šis ir Glābēja stāsts, un Viņš ir Tas, kurš piecas no šīm jaunavām nodēvēja par „gudrām”, bet piecas — par „ģeķīgām”.
Domājot par šo līdzību kā paraugu saistībā ar gatavošanos tempļa apmeklējumam, apsveriet pēdējo dienu pravieša vārdus, kurš māca, ka „ar garīgās sagatavošanās eļļu dalīties nav iespējams”6. Prezidents Spensers V. Kimbals palīdz mums saprast, kādēļ piecas „gudrās” jaunavas nevarēja dalīties ar eļļu no saviem lukturiem, dodot to „ģeķīgajām”. Viņš saka: „Dievkalpojumu apmeklēšana pievieno eļļu mūsu lukturiem — lāsi pa lāsītei, gadu pēc gada. Gavēšana, ģimenes lūgšanas, mājskološana, miesīgo tieksmju kontrolēšana, evaņģēlija sludināšana, Svēto Rakstu studēšana — katra no šīm uzticības un paklausības pilnajām aktivitātēm palielina mūsu uzkrājumus, lāsi pa lāsītei. Laipna rīcība, ziedojumi un desmitā tiesa, šķīstas domas un rīcība … — arī tas ievērojami palielina eļļas krājumus, ar ko pusnaktī uzpildīt savus dziestošos lukturus.”7
Vai jūs varat saskatīt sagatavošanās paraugu, kas var palīdzēt, domājot par to, kā daudz uzcītīgāk, lāsi pa lāsītei, sagatavoties saņemt svētos priekšrakstus savā un citu labā? Ko vēl tādu mazu un vienkāršu mēs varētu darīt, lai pievienotu dārgās garīgās eļļas lāsītes mūsu sagatavošanās lukturiem?
No eldera Ričarda G. Skota teiktā mēs apjaušam, ka „personīgais cienīgums ir būtiska prasība tempļa svētību baudīšanai. Cienīgs raksturs vislabāk tiek kalts, veicot savā dzīvē konsekventas un pareizas izvēles, kas centrējas Skolotāja mācībās.”8 Man ļoti patīk vārds konsekventas. Būt konsekventām nozīmē būt pastāvīgām, uzticīgām un uzticamām. Cik lielisks raksturojums cienīguma principam!
Bībeles vārdnīca atgādina mums: „Svētumā templim var pielīdzināt tikai mājas.”9 Vai mūsu mājas un dzīvokļi atbilst šim aprakstam? Nesen mūsu mājas apciemoja kāda jauka jauniete no mūsu bīskapijas. Zinot, ka viņas brālis tikko kā atgriezies no misijas, es pajautāju, kā ir tagad, kad viņš atkal ir mājās. Viņa teica, ka tas esot lieliski, taču viņš ik pa laikam lūdzot, lai viņa pagriežot klusāk mūziku. „Un tā pat nav slikta mūzika!” viņa piebilda. Mums būtu vērtīgi ik pa laikam pārliecināties, vai mūsu mājas ir vieta, kur esam gatavas sajust Garu. Gatavojot savas mājas būt par tādu vietu, kur ieaicināt Svēto Garu, mēs būsim gatavas un jutīsimies daudz mājīgāk, ienākot Tā Kunga namā.
Ja mēs gatavosimies cienīgi apmeklēt templi un uzticīgi ievērosim tempļa derības, Tas Kungs mums dāvās milzum daudz svētību10. Mana krietnā draudzene Bonija Oskarsone nesen apvērsa otrādi kādu Rakstu pantu, sakot: „Tam, no kura daudz tiek prasīts, vēl vairāk tiks dots.”11 Es viņai pilnībā piekrītu! Tā kā mēs nākam uz templi, lai saņemtu mūžīgas svētības, mums nevajadzētu brīnīties, ka no mums tiek prasīts ievērot augstākus standartus, lai mēs varētu būt šo svētību cienīgas. Elders Nelsons mācīja: „Tā kā templis ir Tā Kunga nams, Viņš pats nosaka tā apmeklēšanas priekšnoteikumus. Cilvēks ierodas kā Viņa viesis. Tempļa rekomendācija ir nenovērtējama privilēģija un taustāms apliecinājums paklausībai Dievam un Viņa praviešiem.”12
Pasaules mēroga sportisti un universitāšu doktoranti gatavojas stundām, dienām, nedēļām, mēnešiem un pat gadiem ilgi. Karjeras virsotņu sasniegšana prasa dienišķas sagatavošanās lāsītes. Tāpat arī no tiem, kuri vēlas saņemt paaugstināšanu celestiālajā valstībā, tiek sagaidīts, ka viņi dzīvos saskaņā ar augstāku paklausības standartu, pielietojot paklausības tikumu dienu pēc dienas, lāsi pa lāsītei.
Pastāvīgi un uzcītīgi, lāsi pa lāsītei pievienojot eļļu saviem garīgajiem lukturiem jeb darot šīs mazās un vienkāršās lietas, mēs būsim apbrīnojami sagatavojušās un mūsu lukturi būs kārtībā un degs13. Mans jaukais vīrs, kurš kalpo par staba prezidentu, nesen norādīja, ka gandrīz vienmēr varot pateikt, kad cilvēks ir gatavs un cienīgs apmeklēt templi, jo, nākot pēc tempļa rekomendācijas, šis cilvēks „izgaismo telpu”.
Kērtlandes tempļa iesvētīšanas lūgšanā Džozefs Smits lūdza Tam Kungam: „Lai visi ļaudis, kas nāks pār Tā Kunga nama slieksni, varētu sajust Tavu spēku, … lai viņi varētu augt Tevī un saņemt Svētā Gara pilnību, … un būtu sagatavoti iegūt katru nepieciešamo lietu.”14
Es lūdzu, kaut došanās uz templi mums nozīmētu daudz vairāk par vienreizēju notikumu. Sagatavosimies cienīgi saņemt glābšanas priekšrakstus — lāsi pa lāsītei — un no visas sirds ievērot ar tiem saistītās derības! Es zinu, ka tādējādi mēs būsim cienīgas saņemt apsolītās svētības — Svētā Gara pilnību un Tā Kunga spēku — gan mūsu mājās, gan personīgajā dzīvē. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.