Liecības saņemšana par gaismu un patiesību
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs
Otrais padomnieks Augstākajā prezidijā
Jūsu personiskā liecība par gaismu un patiesību svētīs ne tikai jūs un jūsu pēctečus šeit, mirstīgajā dzīvē, bet arī pavadīs jūs viscaur visai mūžībai.
Būdams aviolīniju pilots, es neskaitāmas stundas esmu vadījis lidmašīnas pāri kontinentiem un okeāniem nakts laikā. Veroties naksnīgajās debesīs pa savas kabīnes logu, it īpaši uz Piena Ceļu, es bieži apbrīnoju Dieva radītā plašumu un dziļumu, kas Svētajos Rakstos ir raksturots kā „pasaules bez gala”.1
Mazāk kā pirms gadsimta lielākā daļa astronomu uzskatīja, ka mūsu Piena Ceļa galaktika bija vienīgā galaktika Visumā.2 Viņi domāja, ka ārpus mūsu galaktikas bija tikai milzu nebūtība, bezgalīgs tukšums — tukšs, auksts un bez zvaigznēm, gaismas un dzīvības.
Teleskopiem kļūstot labākiem — tostarp teleskopiem, ko varēja palaist kosmosā, — astronomi sāka aptvert aizraujošo, gandrīz neaptveramo patiesību: Visums ir pārsteidzoši lielāks, nekā kāds iepriekš uzskatīja, debesīs ir neskaitāms daudzums galaktiku, kas ir neiedomājami tālu, un katrā ir simtiem miljardu zvaigžņu.3
Ļoti īsā laikā mūsu sapratne par Visumu izmainījās uz visiem laikiem.
Mūsdienās mēs varam redzēt dažas no šīm tālajām galaktikām.4
Mēs zinām, ka tās pastāv.
Tās ir pastāvējušas ļoti ilgu laiku.
Taču, pirms cilvēcei bija pietiekami spēcīgi instrumenti, lai uztvertu debesu gaismu un padarītu šīs galaktikas redzamas, mēs neticējām, ka kaut kas tāds ir iespējams.
Visuma lielums pēkšņi neizmainījās, taču dramatiski mainījās mūsu spējas redzēt un saprast šo patiesību. Ieguvusi vairāk zināšanu, cilvēce iepazinās ar brīnumainiem skatiem, ko nekad iepriekš nevarējām pat iedomāties.
Mums ir grūti ticēt tam, ko neredzam
Iedomājieties, ka jūs varētu pārcelties atpakaļ laikā un aprunāties ar cilvēkiem, kas dzīvoja pirms tūkstoš vai tikai pirms simts gadiem. Iedomājieties, ka cenšaties paskaidrot viņiem dažas mūsdienu tehnoloģijas, kas jums un man šodien ir pašas par sevi saprotamas. Piemēram, ko šie cilvēki varētu domāt, ja mēs viņiem pastāstītu par milzīgām lidmašīnām, mikroviļņu krāsnīm, plaukstdatoriem, kas satur plašas digitālās bibliotēkas, un mūsu mazbērnu video, ar ko mēs zibenīgi dalāmies ar miljoniem cilvēku visā pasaulē?
Daži varētu mums noticēt. Tomēr lielākā daļa mūs izsmietu, pretotos vai pat, iespējams, censtos apklusināt mūs, vai kaitēt mums. Daži varētu censties pielietot loģiku, saprātu un faktus, kas tiem būtu zināmi, lai pierādītu, ka mēs maldāmies, esam muļķi vai pat esam bīstami. Viņi varētu vainot mūs tajā, ka mēģinām maldināt citus.
Taču, protams, šie cilvēki paši pilnībā maldītos. Viņiem varētu būt labi nolūki, un viņi varētu būt sirsnīgi. Viņi varētu justies pilnīgi pārliecināti par savu viedokli. Taču viņi vienkārši nespētu skaidri saprast, jo viņi vēl nebūtu saņēmuši pilnīgāku patiesības gaismu.
Gaismas solījums
Šķiet, ka cilvēces iezīme ir pieņemt, ka cilvēkam ir taisnība pat tad, kad viņam nav taisnība. Un, ja tas tiešām tā ir, kāda gan cerība ir katram no mums? Vai mēs esam nolemti bezmērķīgai dreifēšanai pretrunīgas informācijas okeānā uz ļodzīga plosta, kas veidots no mūsu aizspriedumiem?
Vai ir iespējams atrast patiesību?
Manas uzrunas nolūks ir pasludināt priecīgo vēsti, ka pats Dievs — Pulku Kungs, kurš zina visu patiesību, — ir devis Saviem bērniem apsolījumu, ka viņi var zināt patiesību.
Lūdzu, apdomājiet šī solījuma nozīmīgumu:
Mūžīgais un Visvarenais Dievs, šī plašā Visuma Radītājs, runās uz tiem, kas vērsīsies pie Viņa no sirds un ar patiesu nolūku.
Viņš runās ar viņiem caur sapņiem, vīzijām, domām un sajūtām.
Viņš runās nepārprotamā veidā, kas pārsniedz cilvēka saprašanu. Viņš sniegs viņiem dievišķu vadību un atbildes uz viņu personīgās dzīves jautājumiem.
Protams, būs tādi, kas ņirgāsies un teiks, ka tas nav iespējams, ka tad, ja Dievs būtu, Viņam būtu kas labāks darāms, nekā uzklausīt un atbildēt uz viena cilvēka lūgšanu.
Taču es jums saku — Dievs rūpējas par jums. Viņš sadzirdēs jūsu personīgos jautājumus un atbildēs uz tiem. Atbildes uz jūsu lūgšanām nāks Viņa veidā un laikā, un tādēļ jums ir jāmācās ieklausīties Viņa balsī. Dievs vēlas, lai jūs atrastu ceļu atpakaļ pie Viņa, un Glābējs ir tas ceļš.5 Dievs vēlas, lai jūs mācītos no Viņa Dēla, Jēzus Kristus, un pieredzētu pilnīgo mieru un prieku, ko sniedz dievišķās māceklības ceļš.
Mani dārgie draugi, katram vīrietim, sievietei un bērnam, kas vēlas to pārbaudīt, ir pieejams diezgan vienkāršs eksperiments, ko garantē Dievs un kas ir atrodams senu Svēto Rakstu grāmatā.
Pirmkārt, jums ir jāpēta Dieva vārds. Tas nozīmē lasīt Svētos Rakstus un studēt seno un mūsdienu praviešu vārdus par Jēzus Kristus Atjaunoto evaņģēliju — nevis nolūkā apšaubīt vai kritizēt, bet ar patiesu nolūku atklāt patiesību. Apdomājiet sajusto un sagatavojiet savus prātus patiesības saņemšanai.6 „Pat ja jūs nevarat vairāk, kā vēlēties ticēt, ļaujiet šai vēlmei darboties jūsos, … ka varēsit atbrīvot vietu [Dieva vārdam].”7
Otrkārt, jums ir jāapdomā, bezbailīgi jācenšas ticēt8 un jājūtas pateicīgiem par to, cik žēlīgs Tas Kungs ir bijis pret Saviem bērniem no Ādama laikiem līdz mūsdienām, nodrošinot praviešus, gaišreģus un atklājējus, kuri vada Viņa baznīcu un palīdz mums atrast ceļu atpakaļ pie Viņa.
Treškārt, jums ir jālūdz savam Debesu Tēvam, Viņa Dēla, Jēzus Kristus, Vārdā, atklāt jums patiesību par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu. Lūdziet no sirds un ar patiesu nolūku, ar ticību Kristum.9
Glābējs mums ir devis arī ceturto soli: „Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs, vai Mana mācība ir no Dieva vai Es runāju pats no Sevis.”10 Citiem vārdiem, kad jūs cenšaties pārbaudīt evaņģēlija principu patiesumu, jums vispirms ir jādzīvo pēc tiem. Pārbaudiet evaņģēlija doktrīnu un baznīcas mācības savā dzīvē. Dariet to ar patiesu nolūku un pastāvīgu ticību Dievam.
Ja jūs tā darīsit, jums ir solījums no Dieva, kurš ir saistīts ar Savu vārdu11, — ka Viņš atklās jums patiesību ar Svētā Gara spēku. Viņš dāvās jums lielāku gaismu, kas ļaus jums redzēt cauri tumsībai un ieraudzīt neiedomājami diženus skatus, kas cilvēka acīm nav izprotami.
Daži varētu teikt, ka šie soļi ir pārāk sarežģīti vai ka tie nav pūļu vērti. Tomēr es apliecinu, ka šī personīgā liecība par evaņģēliju un Viņa baznīcu ir vissvarīgākais, ko varat iegūt šajā dzīvē. Tā ne tikai svētīs un vadīs jūs šajā dzīvē, bet tai būs tieša ietekme uz jūsu dzīvi arī viscaur mūžībā.
Gara lietas var saprast vienīgi ar Garu
Zinātniekiem neizdevās izprast Visuma plašumu, līdz instrumenti nebija kļuvuši pietiekami jutīgi, lai apkopotu lielāku gaismu, lai viņi varētu saprast pilnīgāku patiesību.
Apustulis Pāvils mācīja līdzīgu principu par garīgajām zināšanām. „Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara,” viņš rakstīja korintiešiem, „jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.”12
Citiem vārdiem — ja jūs vēlaties atpazīt garīgo patiesību, jums ir jālieto pareizie instrumenti. Jūs nevarat saprast garīgo patiesību ar instrumentiem, kas nespēj to uztvert.
Glābējs ir teicis mums mūsdienās: „Tas, kas ir no Dieva, ir gaisma; un tas, kas saņem gaismu un turpina Dievā, saņem vairāk gaismas; un šī gaisma kļūs spožāka un spožāka, līdz iestājas pilnīga diena.”13
Jo vairāk mēs vēršam savu sirdi un prātu uz Dievu, jo vairāk debesu gaismas ielīst mūsu dvēselē. Un katru reizi, kad mēs labprātīgi un centīgi meklējam šo gaismu, mēs parādām Dievam savu gatavību saņemt vairāk gaismas. Pakāpeniski tas, kas iepriekš mums šķita neskaidrs, tumšs un tāls, kļūst skaidrs, spožs un pazīstams.
Līdzīgi, ja mēs novēršamies no evaņģēlija gaismas, mūsu pašu gaisma sāk palikt blāvāka — nevis dienas vai nedēļas laikā, bet pakāpeniski laika gaitā, — līdz mēs atskatāmies un nevaram īsti saprast, kāpēc mēs vispār ticējām, ka evaņģēlijs ir patiess. Mūsu iepriekšējās zināšanas var pat mums šķist muļķīgas, jo, kas reiz mums bija tik saprotams, atkal ir kļuvis neskaidrs, miglains un tāls.
Šis ir tas iemesls, kāpēc Pāvils uzstāja, ka evaņģēlija vēsts ir ģeķība tiem, kas iet bojā, „bet [tiem], kas [top] izglābti, tas ir Dieva spēks”.14
Lakmusa reakcijas testa nav
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir vieta cilvēkiem ar visdažādākajām liecībām. Dažiem baznīcas locekļiem ir droša liecība, kas viņos spoži deg. Citi vēl cenšas uzzināt. Baznīca ir mājas visiem, kur sanākt kopā, neskatoties uz mūsu liecības dziļumu vai augstumu. Es nepazīstu tādu zīmi uz mūsu sanāksmju namu durvīm, kur būtu teikts: „Lai ienāktu, tavai liecībai ir jābūt tik un tik lielai.”
Baznīca nav domāta tikai pilnīgiem cilvēkiem, bet visiem, lai „[nāktu] pie Kristus un [taptu] pilnveidoti Viņā”.15 Baznīca ir tādiem cilvēkiem kā jūs un es. Baznīca ir vieta, kur laipni uzņem un audzina, nevis nošķir vai kritizē. Tā ir vieta, kur mēs sniedzamies pretī, lai iedrošinātu, pacilātu un atbalstītu cits citu mūsu individuālajos dievišķās patiesības meklējumos.
Galu galā mēs visi esam svētceļnieki, kas meklē Dieva gaismu, kamēr staigājam pa māceklības taku. Mēs nenosodām citus par to gaismas daudzumu, kas viņiem ir vai nav; drīzāk mēs lolojam un veicinām jebkuru gaismu, līdz tā kļūst skaidra, spoža un patiesa.
Solījums visiem
Apzināsimies, ka visbiežāk liecību nav iespējams iegūt vienā minūtē, stundā vai dienā. Liecības iegūšana nav vienreizējs pasākums. Garīgās gaismas gūšanas process turpinās visu mūžu.
Jūsu liecība par dzīvo Dieva Dēlu un Viņa atjaunoto baznīcu, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu, varētu nenākt tik ātri, kā jūs to vēlētos, taču es varu jums apsolīt: ja jūs izdarīsit savu daļu, jūs iegūsit liecību.
Un tā būs brīnišķīga.
Es sniedzu jums savu personīgo liecību, ka garīgā patiesība piepildīs jūsu sirdi un nesīs gaismu jūsu garam. Tā jums atklās patiesas zināšanas ar brīnišķīgu prieku un debešķīgu mieru. Es to pats esmu pieredzējis ar Svētā Gara spēku.
Kā ir apsolīts senos Svētajos Rakstos, Dieva Gara neizsakāmā klātbūtne liks jums dziedāt dziesmu par pestīšanas mīlestību,16 pacelt acis uz debesīm un pacelt savu balsi Visuaugstā Dieva, jūsu Patvēruma, jūsu Cerības, jūsu Aizsarga, jūsu Tēva slavināšanā. Glābējs apsolīja — ja jūs meklēsit, jūs atradīsit.17
Es liecinu, ka tā ir patiesība. Ja jūs meklēsit Dieva patiesību, tas, kas tagad varētu šķist neskaidrs un tāls, ar Dieva labvēlības gaismu pakāpeniski tiks atklāts un kļūs skaidrs un tuvs jūsu sirdij. Diženi garīgie skati, neiedomājami cilvēka acīm, tiks jums atklāti.
Mana liecība ir par to, ka šī garīgā gaisma ir aizsniedzama katram Dieva bērnam. Tā apgaismos jūsu sapratni, nesīs dziedināšanu jūsu sirdij un prieku jūsu dzīvē. Mani dārgie draugi, lūdzu, nenovilciniet brīdi, kad meklēt un stiprināt savu personisko liecību par Dieva dievišķo darbu, gaismas un patiesības darbu.
Jūsu personiskā liecība par gaismu un patiesību svētīs ne tikai jūs un jūsu pēctečus šeit, mirstīgajā dzīvē, bet arī pavadīs jūs viscaur visai mūžībai, pasaulēs bez gala. Par to es liecinu, atstājot jums savu svētību, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.