2010–2019
Džozefs Smits
okt. 2014


Džozefs Smits

Jēzus Kristus izraudzījās svētu vīru, taisnīgu vīru — vadīt Viņa evaņģēlija pilnības atjaunošanu. Viņš izraudzījās Džozefu Smitu.

Pirmo reizi apmeklējot pravieti Džozefu Smitu 17 gadu vecumā, eņģelis nosauca Džozefu vārdā un teica, ka viņš, Moronijs, ir vēstnesis, sūtīts no Dieva, un ka Dievs ir viņam paredzējis darbu. Iedomājieties, ko Džozefs varēja nodomāt, kad eņģelis viņam pateica, ka viņa vārds būs „par laba un ļauna atziņu starp visām tautām, ciltīm un valodām”!1 Iespējams, Džozefa acīs redzamais šoks lika Moronijam atkārtot vēlreiz, ka visas tautas par viņu runās gan labu, gan ļaunu.2

Ar labu par Džozefu tika runāts vēlāk, taču ļauna runāšana bija gandrīz vai tūlītēja. Džozefs rakstīja: „Cik tas dīvaini, ka nepazīstams … zēns … bija uzskatāms par tik ievērojamu, lai [pret] [viņu] [vērstu] … visrūgtākās vajāšanas.”3

Lai gan mīlestība pret Džozefu pieauga, tāpat pieauga arī naidīgums. 38 gadu vecumā viņu nogalināja 150 vīru pūlis ar izkrāsotām sejām.4 Kaut arī pravieša dzīve beidzās tik pēkšņi, laba un ļauna runāšana par Džozefu tikai sākās.

Vai mums vajadzētu būt pārsteigtiem, ka ļaunais tiek runāts par viņu? Apustulis Pāvils tika saukts par traku un nenormālu.5 Mūsu mīļotais Glābējs, Dieva Dēls, tika nodēvēts par negausi, vīna dzērāju, velna apsēstu.6

Tas Kungs pastāstīja Džozefam par viņa likteni:

„Zemes gali vaicās pēc tava vārda, un muļķi izsmies tevi, un elle plosīsies pret tevi;

kamēr sirdsšķīstie un gudrie, … un tikumīgie meklēs … svētības pastāvīgi no tavas rokas.”7

Kādēļ Tas Kungs pieļauj, ka labo pavada ļauna runāšana? Viens no iemesliem ir tas, ka pretestība Dieva lietām liek patiesības meklētājiem mesties ceļos, lai gūtu atbildes.8

Džozefs Smits ir Atjaunošanas pravietis. Viņa garīgais darbs aizsākās ar Tēva un Dēla parādīšanos, kam sekoja daudzas Debesu vīzijas. Viņš bija darbarīks Dieva rokās, lai atklātu svētus rakstus, atjaunotu pazaudētu doktrīnu un priesterību. Lai izprastu Džozefa darba nozīmīgumu, nepieciešams kas vairāk par intelektuālām pārdomām — nepieciešams, lai mēs, tāpat kā Džozefs, „[lūgtu] no Dieva”9. Garīgas dabas jautājumi ir pelnījuši garīgas dabas atbildes no Dieva.

Daudzi, kuri netic Atjaunošanas darbam, vienkārši netic, ka Debesu būtnes runā ar cilvēkiem uz Zemes. Tie saka, ka nav iespējams, ka zelta plāksnes iedevis eņģelis un ka tās pārtulkotas ar Dieva spēku. Šīs neticības dēļ tie ātri vien noraida Džozefa liecību, un diemžēl daži pat nomelno pravieša dzīvi un ceļ viņam neslavu.

Mēs jūtamies īpaši apbēdināti, kad kāds, kurš reiz godājis Džozefu, ir atkāpies no savas pārliecības un apmelo pravieti.10

Elders Nīls A. Maksvels reiz teica, ka „studēšana par baznīcu, … klausoties atkritējos, ir līdzīgi kā intervēt Jūdu, lai izprastu Jēzu. Atkritēji vienmēr par sevi stāsta vairāk nekā par to, no kā tie ir atkāpušies”11.

Jēzus teica: „Svētījiet tos, kas jūs nolād, … un lūdziet par tiem, kas ļauni izmanto jūs un vajā jūs.”12 Būsim laipni pret tiem, kas kritizē Džozefu Smitu, zinot savās sirdīs, ka viņš bija Dieva pravietis, un gūstot mierinājumu tajā, ka to visu jau sen paredzējis Moronijs.

Kā mums vajadzētu atbildēt sirsnīgam meklētājam, kuru satrauc negatīvās piezīmes, ko viņš vai viņa ir dzirdējis vai lasījis par pravieti Džozefu Smitu? Protams, mēs vienmēr esam atsaucīgi godīgiem un neviltotiem jautājumiem.

Atbildot uz jautājumiem par Džozefa raksturu, mēs varētu dalīties to tūkstošu cilvēku vārdos, kas personīgi viņu pazina un kas veltīja savu dzīvi tam darbam, ko viņš palīdzēja izveidot. Džons Teilors, kurš saņēma četrus šāvienus no pūļa, kas nogalināja Džozefu, vēlāk paziņoja: „Dieva, eņģeļu un cilvēku priekšā es liecinu, ka [Džozefs] bija labs, godājams [un] tikumīgs vīrs … [un] viņa privātā un publiskā darbība bija nevainojama — viņš dzīvoja un mira kā Dieva vīrs.”13

Mēs varētu atgādināt sirsnīgajam meklētājam, ka informācijai internetā nav uzlikts „patiesības” filtrs. Daļa no informācijas, lai cik pārliecinoša tā šķistu, vienkārši nav patiesa.

Pirms daudziem gadiem es izlasīju rakstu žurnālā Time, kurā bija stāstīts par kādas vēstules atrašanu, kuru it kā uzrakstījis Martins Heriss, kas bija pretrunā ar Džozefa Smita rakstīto par Mormona Grāmatas plākšņu atrašanu.14

Šī dokumenta dēļ daži baznīcas locekļi aizgāja no baznīcas.15

Par nožēlu, tie aizgāja pārāk ātri. Pēc vairākiem mēnešiem eksperti atklāja (un viltotājs atzinās), ka vēstule bija pilnīgs viltojums.16 Saprotams, ka jums vajadzētu apšaubīt to, ko dzirdat ziņās, taču jums nekad nav jāapšauba Dieva praviešu liecība.

Jūs varētu atgādināt sirsnīgajam meklētājam, ka dažreiz informācija par Džozefu, lai arī ir patiesa, var tikt pasniegta pilnīgi ārpus viņa laika un situācijas konteksta.

To uzskatāmi ilustrējis elders Rasels M. Nelsons. Viņš teica: „Es kalpoju par ASV valdības konsultantu Nacionālajā slimību kontroles centrā Atlantā, Džordžijas štatā. Reiz, gaidot taksometru, kas mani aizvestu uz lidostu pēc mūsu sanāksmēm, es nogūlos zālienā, lai nedaudz pasildītos saules staros, pirms atgriezties Jūtas štata ziemotajos laika apstākļos. … Vēlāk man pa pastu atsūtīja fotogrāfiju, ko bija uzņēmis kāds fotogrāfs, kurā bija redzams, kā es atpūšos zālienā. Zem tās bija paraksts — „Valdības konsultants Nacionālajā centrā”. Attēls bija patiess, paraksts bija patiess, taču šī patiesība tika izmantota, lai sekmētu maldīgu priekšstatu veidošanos.”17 Mēs neatmetam to, kas ir patiess, tikai tādēļ, ka mēs kaut ko vēl nesaprotam.

Jūs varētu atgādināt sirsnīgajam meklētājam, ka Džozefs nebija vienīgais, ko apmeklēja eņģeļi.

Mormona Grāmatas liecinieki rakstīja: „Mēs svinīgi pasludinām, ka eņģelis nonāca no debesīm un … mēs ieraudzījām un skatījām plāksnes.”18 Tāpat mēs varētu citēt vēl daudzas citas liecības.19

Sirsnīgam meklētājam vajadzētu redzēt atjaunotā evaņģēlija izplatīšanos, kas ir rezultāts Tā Kunga darbam, kas aizsākts caur Džozefu Smitu.

Tagad ir vairāk nekā 29 000 draudžu un 88 000 misionāru, kas māca evaņģēliju visā pasaulē. Miljoniem pēdējo dienu svēto cenšas sekot Jēzum Kristum, cienīgi dzīvot, rūpēties par nabadzīgajiem un ziedot savu laiku un talantus, lai palīdzētu citiem.

Jēzus teica:

„Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. …

Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.”20

Šie paskaidrojumi ir pārliecinoši, taču sirsnīgajam meklētājam savos patiesības meklējumos nevajadzētu balstīties uz tiem vien.

Katram ticīgajam nepieciešams saņemt garīgu apstiprinājumu par pravieša Džozefa Smita dievišķo misiju un raksturu. Tas attiecas uz katru paaudzi. Garīgas dabas jautājumi ir pelnījuši garīgas dabas atbildes no Dieva.

Nesen uzturoties ASV austrumu piekrastē, kāds bijušais misionārs man pastāstīja par kādu draugu, kurš jūtas apjucis sakarā ar informāciju, ko ieguvis par pravieti Džozefu Smitu. Viņi vairākas reizes bija runājušies, un šķita, ka šo pārrunu rezultātā bijušais misionārs pats sāka nedaudz šaubīties.

Lai gan es cerēju, ka viņš varētu stiprināt savu draugu, es izjutu raizes par viņa paša liecību. Brāļi un māsas, ļaujiet man jūs brīdināt, — jūs nevarēsiet neko daudz palīdzēt citiem, ja jūsu pašu ticība nebūs spēcīga.

Pirms dažām nedēļām es iekāpu lidmašīnā, lai dotos uz Dienvidameriku. Stjuarte vērsa mūsu uzmanību uz drošības video. „Visdrīzāk tas nenotiks,” mēs tikām brīdināti, „taču, ja spiediens salonā mainīsies, virs jūsu sēdvietas atvērsies panelis, nolaižot skābekļa maskas. Ja tas notiek, pasniedzieties un pavelciet masku uz sevi. Uzlieciet masku uz sava deguna un mutes. Pavelciet elastīgo jostu pār savu galvu un sakārtojiet masku pēc vajadzības.” Pēc tam bija šāds brīdinājums: „Pirms palīdzēt citiem, vispirms uzlieciet savu masku.”

Negatīvie komentāri par pravieti Džozefu Smitu pieaugs, tuvojoties Glābēja Otrajai atnākšanai. Puspatiesības un izsmalcināti viltojumi nemazināsies. Jūsu palīdzība būs nepieciešama ģimenes locekļiem un draugiem. Tagad ir laiks sakārtot savas garīgā skābekļa maskas, lai jūs būtu sagatavoti palīdzēt citiem, kuri meklē patiesību.21

Ikviens no mums var saņemt liecību par pravieti Džozefu Smitu atšķirīgā veidā. To var saņemt, kad jūs esat nometušies ceļos, lūdzot Dievu pēc apstiprinājuma, ka viņš bija īstens pravietis. To var saņemt, kad jūs lasāt pravieša pierakstu par Pirmo vīziju. Liecība var veidoties jūsu dvēselē, kad jūs atkal un atkal lasāt Mormona Grāmatu. To var saņemt, kad jūs sniedzat savu liecību par pravieti vai kad jūs esat templī un aptverat, ka caur Džozefu Smitu uz Zemes tika atjaunots svētais saistīšanas spēks.22 Esot ar ticību un patiesu nolūku, jūsu liecība par pravieti Džozefu Smitu nostiprināsies. Ūdens balonu pastāvīgās zalves no sānu līnijām reizēm var jūs padarīt slapjus, taču tām nekad, nekad nevajadzētu apslāpēt jūsu ticības liesmu.

Jauniešiem, kas šodien klausās vai kas nākotnē lasīs šos vārdus, es dodu īpašu izaicinājumu: iegūstiet personīgu liecību par pravieti Džozefu Smitu. Lai jūsu balss piepilda Moronija pravietiskos vārdus par laba runāšanu attiecībā uz pravieti. Sniegšu jums divas idejas. Pirmkārt, atrodiet rakstvietas Mormona Grāmatā, kas, jūsuprāt, ir absolūti patiesas. Pēc tam dalieties tajās ar ģimeni un draugiem ģimenes mājvakarā, seminārā un jūsu Jauno vīriešu un Jauno sieviešu nodarbībās, atzīstot, ka Džozefs bija darbarīks Dieva rokās. Tad izlasiet pravieša Džozefa Smita liecību Dārgajā Pērlē vai šajā brošūrā, kas tagad ir pieejama 158 valodās. Jūs to varat atrast internetā LDS.org vai pie misionāriem. Tā ir paša Džozefa liecība par to, kas patiesībā notika. Bieži to pārlasiet. Apsveriet iespēju ierunāt Džozefa Smita liecību ar savu balsi, regulāri klausieties to un dalieties tajā ar draugiem. Klausīšanās pravieša liecībā, kas ir jūsu paša ierunāta, palīdzēs iegūt liecību, pēc kuras tiecaties.

Mūs gaida lieliskas un brīnišķīgas dienas. Prezidents Tomass S. Monsons ir teicis: „Šis diženais darbs … turpinās virzīties uz priekšu, pārmainot un svētījot cilvēku dzīvi. … Nekāds … spēks visā pasaulē nespēj apturēt Dieva darbu. Šis diženais darbs turpināsies par spīti visam.”23

Es sniedzu jums savu liecību, ka Jēzus ir Kristus, mūsu Glābējs un Pestītājs. Viņš izraudzījās svētu vīru, taisnīgu vīru — vadīt Viņa evaņģēlija pilnības atjaunošanu. Viņš izraudzījās Džozefu Smitu.

Es liecinu, ka Džozefs Smits bija godīgs un tikumīgs vīrs, Tā Kunga, Jēzus Kristus, māceklis. Dievs Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, parādījās viņam. Viņš pārtulkoja Mormona Grāmatu ar Dieva dāvanu un spēku.

Savā sabiedrībā aiz nāves priekškara mēs skaidri izpratīsim pravieša Džozefa Smita svēto aicinājumu un dievišķo misiju. Tajā — ne tik tālajā — dienā jūs un es, un „miljoni[em] [citu] [brāli] Džozefu atkal iepazīs”24. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Džozefs Smits — Vēsture 1:33.

  2. Skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:29–46.

  3. Džozefs Smits — Vēsture 1:23.

  4. Skat. Mācība un Derības 135:1.

  5. Skat. Ap. d. 26:24.

  6. Skat. Mateja 11:19; Jāņa 10:20.

  7. Mācība un Derības 122:1–2.

  8. Prezidents Dīters  F. Uhtdorfs teica: „Šaubieties par savām šaubām, pirms jūs šaubāties par savu ticību. Mēs nekad nevaram pieļaut, lai šaubas mūs sagūstītu un atturētu no dievišķās mīlestības, miera un dāvanām, kas gūstamas caur ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum.” („Nāciet, pievienojieties mums!”, Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 23.) Elders Džefrijs R. Holands teica: „Šis ir dievišķs darbs, kas turpinās, tā svētībām pārpilnībā izplatoties visos virzienos, tādēļ, lūdzu, pārāk nesatraucieties, ja laiku pa laikam rodas problēmas, kas ir jāizpēta, jāsaprot un jāatrisina. Problēmas rodas un radīsies. Šajā baznīcā tas, ko mēs zinām, vienmēr pārspēs to, ko mēs nezinām.” („Kungs, es ticu”, Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 94.)

  9. Jēkaba v. 1:5; skat. arī Džozefs Smits — Vēsture 1:11–13.

  10. Daniels Tailers atminējās: „Mēs ar brāli Īzāku Behuninu [apmeklējām pravieti] viņa mājās. Sarunas tēma bija viņa vajāšanas. Viņš citēja daudzus melīgos, nepamatotos un pretrunīgos apgalvojumus, kurus bija izteikuši atkritēji. … Viņš arī teica, ka lielākā daļa no varas pārstāvjiem, kas, viņu arestējot, … [varēja] atņemt viņam dzīvību, pēc tuvākas iepazīšanās kļuva viņam labvēlīgi. …… Brālis Behunins piezīmēja: „Ja es pamestu šo baznīcu, es nedarītu tā, kā bija izdarījuši šie vīri, — es dotos uz kādu tālu vietu, kur par mormonismu neviens neko nav dzirdējis, apmestos tur, un neviens nekad neuzzinātu, ka man par to ir kaut kas zināms.”[Džozefs] nekavējoties atbildēja: „Brāli Behunin, tu nezini, ko tu darītu. Nav šaubu, ka šie vīri reiz domāja tāpat kā tu. Pirms tu pievienojies šai baznīcai, tu stāvēji uz neitrālas zemes. … Kad tu pievienojies šai baznīcai, tu brīvprātīgi izvēlējies kalpot Dievam. To izdarot, tu pameti neitrālo zemi, un nekad vairs nevarēsi uz tās atgriezties. Ja tu atsacīsies no Kunga, kuram biji izvēlējies kalpot, — tas notiks tāpēc, ka tu būsi pakļāvies ļaunā musināšanai, un tad tu sekosi viņa norādījumiem un būsi viņa kalps.”” (Skat. Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2007], 321.–322. lpp.)

  11. Neal A. Maxwell, „All Hell Is Moved” (Brigama Janga universitātes garīgais vakars, 1977. g. 8. nov.), 3; speeches.byu.edu.

  12. Mateja 5:44.

  13. Teachings of Presidents of the Church: John Taylor (2001), 83; skat. arī Mācība un Derības 135:3.

  14. Skat. Richard N. Ostling, „Challenging Mormonism’s Roots”, Time, 1985. g. 20. maijs, 44.

  15. Skat. Ostling, „Challenging Mormonism’s Roots”, 44; skat. arī Gordon B. Hinckley, „Lord, Increase Our Faith”, Ensign, 1987. g. nov., 52; Neil L. Andersen, „Trial of Your Faith”, Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 41.

  16. Skat. Richard E. Turley Jr., Victims: The LDS Church and the Mark Hofmann Case (1992).

  17. Russell M. Nelson, „Truth — and More”, Ensign, 1986. g. janv., 71.

  18. „Trīs liecinieku liecība”, Mormona Grāmata.

  19. Skat. Džozefs Smits — Vēsture 1:71, piezīme; skat. arī Mācība un Derības 76:23.

  20. Mateja 7:18, 20.

  21. Prezidents Henrijs B. Airings, runājot par tiem, kam ir šaubas, teica: „Savā mīlestībā pret viņiem jūs varat nolemt censties dot viņiem, ko viņi lūdz. Jūs varat izjust kārdinājumu šaubīties kopā ar viņiem, cerot, ka jūs varēsiet atrast pierādījumu vai pamatojumu, kas kliedētu viņu šaubas. Personas, kurām ir šaubas, bieži vien vēlas runāt par to, kas, viņuprāt, ir fakti vai argumenti, kas viņos raisījuši šaubas, un par to, cik tas ir sāpīgi. …Jūs un es varam darīt labāk, ja ilgi neuzkavēsimies pie tā, ko mūsu studenti uzskata par savu šaubu avotu. … Viņu problēmas pamatā ir nevis tas, ko, viņuprāt, tie redz; tās pamatā ir tas, ko viņi vēl nespēj saredzēt. … Vislabāk, ja mēs sarunu ātri novirzām uz dvēseles lietām, tām sirds pārmaiņām, kas atver garīgās acis.” („And Thus We See: Helping a Student in a Moment of Doubt” [uzruna Baznīcas izglītības sistēmas reliģijas pasniedzējiem, 1993. g. 5. febr.], 3., 4. lpp.; si.lds.org).

  22. Prezidents Gordons B. Hinklijs teica: „Pirms daudziem gadiem, kad divpadsmit gadu vecumā es tiku ordinēts par diakonu, mans tēvs, kurš bija mūsu staba prezidents, aizveda mani uz manu pirmo staba priesterības sanāksmi. … [Sākuma dziesma bija „Cildinām vīru”.] Viņi dziedāja par pravieti Džozefu Smitu, un, kamēr viņi to darīja, manā sirdī ieplūda liela mīlestība un ticība šīs atklāšanas diženajam pravietim. … Tad ar Svētā Gara spēku es zināju, ka Džozefs Smits patiešām bija Dieva pravietis.” („Praise to the Man”, Ensign, 1983. g. aug., 2; Tambuli, 1984. g. janv., 1., 2. lpp.)

  23. Tomass S. Monsons, „Mums atkal pulcējoties”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 4. lpp.

  24. „Cildinām vīru”, Garīgās dziesmas, nr. 18.