Izvirziet ticības pielietošanu par savu galveno prioritāti!

Elders Ričards G. Skots

no Divpadsmit apustuļu kvoruma

Par spīti visām dzīves grūtībām, mums ir jāatvēl laiks aktīvai ticības pielietošanai.

Kad Ādams un Ieva dzīvoja Ēdenes dārzā, viņiem tika pārpilnībā dots viss ikdienā nepieciešamais. Viņiem nebija nekādu grūtību, izaicinājumu un sāpju. Tā kā viņi nekad nebija pieredzējuši grūtus laikus, viņi nezināja, ko nozīmē, — būt laimīgiem. Tā kā viņi nekad nebija izjutuši nemieru, viņi nevarēja izjust mieru.

Galu galā Ādams un Ieva pārkāpa pavēli — neēst laba un ļauna atzīšanas koka augli. Tādējādi viņi vairs nevarēja dzīvot nevainības stāvoklī. Viņi sāka pieredzēt pretmetus. Viņi sāka pieredzēt slimības, kas vājināja viņu veselību. Viņi sāka just skumjas un arī prieku.

Pateicoties tam, ka Ādams un Ieva nobaudīja aizliegto augli, pasaulē ienāca atziņa par labo un ļauno. Pateicoties viņu izvēlei, katrs no mums var ienākt šajā pasaulē, lai tiktu pārbaudīts.¹ Mēs esam svētīti ar rīcības brīvību jeb spēju pašiem pieņemt lēmumus un būt par tiem atbildīgiem. Pateicoties Krišanai, mēs savā dzīvē varam izjust gan prieku, gan skumjas. Mēs saprotam, ko nozīmē miers, jo jūtam arī nemieru.²

Mūsu Tēvs Debesīs zināja, ka ar mums tā notiks. Tas viss ir daļa no Viņa nevainojamās laimes ieceres. Viņš sagatavoja ceļu caur Sava pilnīgi paklausīgā Dēla, Jēzus Kristus, mūsu Glābēja, dzīvi, lai caur Viņa īstenoto Izpirkšanu tiktu pārvarētas visas grūtības, ko vien mēs šajā laicīgajā dzīvē varam pieredzēt.

Mēs dzīvojam grūtos laikos. Man nav jānosauc visi pasaules ļaunuma avoti. Nav nepieciešams aprakstīt visus iespējamos izaicinājumus un sirdssāpes, kas ir daļa no mirstīgās dzīves. Katrs no mums pats personīgi zina par savām cīņām ar kārdinājumiem, sāpēm un skumjām.

Pirmslaicīgajā dzīvē mums tika mācīts, ka mēs nāksim pasaulē ar mērķi — tikt pārbaudītiem un pilnveidotiem.³ Mēs zinājām, ka sastapsimies ar pretinieka ļaundarībām. Dažkārt mums šķiet, ka vairāk izjūtam laicīgās dzīves negatīvos aspektus, daudz mazākā mērā apzinoties pozitīvos. Pravietis Lehijs mācīja: „Jo ir vajadzīgs, lai būtu pretstats visās lietās.”⁴ Par spīti visām dzīves grūtībām, mums ir jāatvēl laiks aktīvai ticības pielietošanai. Aktīvi pielietojot ticību, mēs ieaicinām savā dzīvē pozitīvo, ticības pilno Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēku.

Mūsu Tēvs Debesīs ir devis mums palīglīdzekļus, lai palīdzētu nākt mums pie Kristus un pielietot ticību Viņa īstenotajai Izpirkšanai. Kļūstot par pamatieradumiem, šie palīglīdzekļi nodrošina visvieglāko veidu, kā rast mieru laicīgās dzīves grūtībās. Šodien esmu izvēlējies runāt par četriem šādiem palīglīdzekļiem. Kamēr runāšu, jūs varētu izvērtēt, cik lielā mērā jūs katrs personīgi pielietojat katru no šiem palīglīdzekļiem. Pēc tam tiecieties pēc Tā Kunga vadības, lai noteiktu, kā jūs varētu pielietot tos vēl efektīvāk.

Lūgšana

Pirmais palīglīdzeklis ir lūgšana. Izvēlieties bieži sarunāties ar savu Tēvu Debesīs. Veltiet laiku tam, lai katru dienu dalītos ar Viņu savās domās un jūtās. Stāstiet Viņam visu, kas jums rūp. Viņu interesē gan paši svarīgākie, gan visikdienišķākie jūsu dzīves aspekti. Dalieties ar Viņu visās savās sajūtās un pieredzēs.

Tā kā Debesu Tēvs ciena jūsu rīcības brīvību, Viņš nekad nespiedīs, lai jūs Viņu lūgtu. Tomēr, pielietojot savu rīcības brīvību un iesaistot Viņu visās savas dzīves jomās, jūsu sirdis sāks piepildīties ar mieru, saulainu mieru. Šis miers ļaus jums paraudzīties uz savām grūtībām mūžības gaismā. Tas palīdzēs tikt galā ar grūtībām mūžības perspektīvā.

Vecāki, palīdziet pasargāt savus bērnus, ik rītu un vakaru apbruņojot viņus ar ģimenes lūgšanas spēku. Bērni ik dienas tiek pakļauti dažādu ļaunuma izpausmju uzbrukumiem: iekārei, mantkārībai, lepnībai un cita veida grēcīgai rīcībai. Pasargājiet savus bērnus no pasaulīgās ietekmes, ik dienas stiprinot viņus ar varenajām svētībām, kas izriet no ģimenes lūgšanas. Ģimenes lūgšanai ir jākļūst par bezierunu prioritāti jūsu ikdienas dzīvē.

Svēto Rakstu studēšana

Otrais palīglīdzeklis ir Dieva vārdu studēšana no Svētajiem Rakstiem un mūsdienu praviešu vārdiem. Mēs runājam ar Dievu caur lūgšanu. Viņš visbiežāk atbild mums caur Savu rakstīto vārdu. Lai zinātu, kā izklausās un kādas sajūtas raisa dievišķā balss, lasiet Viņa vārdus, studējiet Svētos Rakstus un gremdējieties pārdomās par tiem.⁵ Padariet to par neatņemamu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Ja jūs vēlaties, lai jūsu bērni atpazīst un saprot Svētā Gara pamudinājumus, un atsaucas tiem, jums kopā ar viņiem jāstudē Svētie Raksti.

Nenoticiet Sātana meliem, uzskatot, ka jums nav laika studēt Svētos Rakstus. Izvēlieties atvēlēt laiku to studēšanai. Dienišķā Dieva vārda baudīšana ir svarīgāka par gulēšanu, skolu, darbu, televīzijas šoviem, videospēlēm vai sociālajiem medijiem. Lai rastu laiku Dieva vārda studēšanai, jums var nākties pārvērtēt savas prioritātes. Ja tas nepieciešams, dariet to!

Daudzi pravieši ir solījuši svētības saistībā ar ikdienas Svēto Rakstu studēšanu.⁶

Es pievienojos šim apsolījumam: ja jūs katru dienu atvēlēsit laiku tam, lai personīgi un kopā ar ģimeni studētu Dieva vārdu, jūsu dzīvē valdīs miers. Šis miers nenāks no pasaules. Tas nāks no jūsu mājām, no jūsu ģimenes, no jūsu pašu sirdīm. Tā būs Gara dāvana. Tas izstaros no jums un iespaidos apkārtējos cilvēkus. Tādējādi jūs sniegsit būtisku ieguldījumu visas pasaules miera labā.

Es neapgalvoju, ka jūsu dzīvē vairs nebūs grūtību. Atcerieties, kamēr Ādams un Ieva dzīvoja dārzā, viņiem nebija nekādu grūtību, taču viņi nevarēja pieredzēt laimi, prieku un mieru.⁷ Grūtības ir būtiska laicīgās dzīves sastāvdaļa. Pastāvīgi, katru dienu, studējot Svētos Rakstus, jūs radīsit mieru un spēku pretoties kārdinājumiem, par spīti apkārt valdošajam nemieram. Jūs attīstīsit stipru ticību Dieva labvēlībai un zināsit, ka, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai, Dieva noliktajā laikā viss beigsies labi.

Ģimenes mājvakars

Cenšoties stiprināt savu ģimeni un ieviest mieru, atcerieties par trešo palīglīdzekli — iknedēļas ģimenes mājvakaru. Esiet piesardzīgi, lai jūsu ģimenes mājvakari nekļūtu tikai par paviršu aizņemtas dienas noslēgumu. Nolemiet, ka pirmdienu vakarus jūsu ģimene pavadīs mājās, lai kopīgi noturētu šo vakaru. Nepieļaujiet, lai prasības darbā, sports, ārpusskolas pasākumi, mājas darbi vai jebkas cits kļūtu svarīgāks par laiku, ko pavadīt mājās, kopā ar ģimeni.

Vakara formāts nav tik svarīgs kā ieguldītais laiks. Evaņģēlijs ir jāmāca gan formāli, gan neformāli. Padariet to par jēgpilnu pieredzi katram ģimenes loceklim. Ģimenes mājvakars ir vērtīgs laiks, lai drošā vidē dalītos savā liecībā, apgūtu mācīšanas, plānošanas un organizatoriskās iemaņas, stiprinātu ģimenes saites, izkoptu ģimenes tradīcijas, aprunātos cits ar citu, un, pats svarīgākais — brīnišķīgi pavadītu laiku!

Pagājušajā aprīļa vispārējā konferencē māsa Linda S. Rīvza drosmīgi paziņoja: „Man ir jāliecina par svētībām, ko nes ikdienas Svēto Rakstu studijas, lūgšanas un iknedēļas ģimenes mājvakari. Šīs aktivitātes mazinās stresu, piešķirs virzienu mūsu dzīvei un nodrošinās lielāku aizsardzību mūsu ģimenēm.”⁸ Māsa Rīvza ir ļoti gudra sieviete. Es neatlaidīgi skubinu jūs iegūt pašiem savu liecību par šiem trim izšķiroši nozīmīgajiem ieradumiem.

Tempļa apmeklēšana

Ceturtais palīglīdzeklis ir tempļa apmeklēšana. Mēs visi zinām, ka nekur uz šīs Zemes nav otras tik mierīgas vietas kā Dieva templis. Ja jums vēl nav tempļa apmeklējuma rekomendācijas, sagatavojieties, lai to saņemtu. Kad jums būs šī rekomendācija, lietojiet to bieži.⁹ Ieplānojiet noteiktu laiku, ko pavadīt templī. Neļaujiet nevienam un nekam atturēt jūs no došanās uz turieni.

Atrodoties templī, ieklausieties priekšrakstu vārdos, gremdējieties pārdomās, lūdziet par tiem un centieties izprast to nozīmi. Templis ir viena no labākajām vietām, kur gūt izpratni par Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēku. Meklējiet Viņu templī. Atcerieties, ka daudz vairāk svētību saņemsiet, nesot uz templi savu ģimenes locekļu vārdus.

Šie četri palīglīdzekļi ir pamatieradumi, kas nepieciešami, lai jūsu dzīvē varētu izpausties Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēks. Atcerieties, ka mūsu Glābējs ir Miera Valdnieks. Šajā laicīgajā dzīvē mēs varam gūt mieru, tikai pateicoties Viņa īstenotās Izpirkšanas upurim. Pastāvīgi sakot rīta un vakara lūgšanas, ik dienu studējot Svētos Rakstus, ik nedēļu noturot ģimenes mājvakarus un regulāri apmeklējot templi, mēs aktīvi atsaucamies Viņa aicinājumam — „nākt pie Viņa”. Jo vairāk mēs izkopjam šos ieradumus, jo dedzīgāk Sātans vēlas mums kaitēt, taču arvien mazāk iespēj. Izmantojot šos palīglīdzekļus, mēs pielietojam savu rīcības brīvību, lai pieņemtu visas Viņa īstenotā Izpirkšanas upura dāvanas.

Es nesaku, ka, darot visu iepriekšminēto, pazudīs visas jūsu dzīves grūtības. Mēs nācām šajā laicīgajā pasaulē tieši tālab, lai pilnveidotos, ejot cauri pārbaudījumiem. Grūtības palīdz mums kļūt līdzīgākiem mūsu Tēvam Debesīs, un Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ļauj mums tās panest.¹⁰ Es liecinu, ka, centīgi tuvojoties Viņam, mēs varēsim izturēt visus kārdinājumus, visas sirdssāpes, visas grūtības, ar kurām saskaramies, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

Atsauces

1. Skat. Mozus 5:11.

2. Skat. Mozus 4–5.

3. Skat. Ābrahāma 3:25.

4. 2. Nefija 2:11.

5. Skat. Mācība un Derības 18:36; skat. arī 34. un 35. pantu.

6. Daži piemēri:Prezidents Tomass S. Monsons ir teicis: „Lasot un gremdējoties pārdomās par Svētajiem Rakstiem, mēs sajūtam maigos Svētā Gara čukstus mūsu dvēselēm. Mēs varam rast atbildes uz saviem jautājumiem. Mēs uzzinām par svētībām, kas iegūstamas, ievērojot Dieva baušļus. Mēs iegūstam nesatricināmu liecību par mūsu Debesu Tēvu, mūsu Glābēju, Jēzu Kristu, un Viņu mīlestību pret mums. Apvienojot Rakstu studēšanu ar lūgšanām, mēs varam pārliecināties, ka Jēzus Kristus evaņģēlijs ir patiess. … Ja mēs neaizmirsīsim par lūgšanu un veltīsim laiku Svēto Rakstu studēšanai, mūsu dzīve būs nesalīdzināmi svētītāka un mūsu slogi tiks atviegloti.” („Es tevi neatstāšu, un Es tevi nepametīšu”, Ensign vai Liahona, 2013. g. nov., 122. lpp.)Prezidents Gordons B. Hinklijs ir teicis: „Es no visas sirds apsolu — ja katrs no jums pildīs šo vienkāršo plānu, par spīti tam, cik daudz reižu jau esat lasījuši Mormona Grāmatu, jūsu dzīvē un jūsu mājās vēl bagātīgāk ienāks Tā Kunga Gars, nostiprināsies apņēmība paklausīt Viņa baušļiem, un jūsu liecība par Dieva Dēla īstenumu kļūs spēcīgāka.” („A Testimony Vibrant and True”, Ensign vai Liahona, 2005. g. aug., 6. lpp.)Prezidents Hovards V. Hanters ir teicis: „Ģimenes saņem bagātīgas svētības, kad gudri tēvi un mātes sapulcina ap sevi bērnus, lai kopīgi lasītu Svētos Rakstus un pēc tam atklāti pārrunātu brīnišķīgos stāstus un domas, atbilstoši katra sapratnes līmenim. Bieži vien jauniešiem un maziem bērniem ir apbrīnojama izpratne par reliģisko pamatliteratūru, un viņi to ļoti novērtē.” („Reading the Scriptures”, Ensign, 1979. g. nov., 64. lpp.)Prezidents Ezra Tafts Bensons ir teicis: „Bieži vien mēs pieliekam lielas pūles, lai paaugstinātu aktivitātes līmeni mūsu stabos. Mēs cītīgi strādājam pie tā, lai celtos dievkalpojuma apmeklētības rādītāji. Mēs strādājam pie tā, lai aizvien lielāks procents mūsu jauno vīriešu dotos misijā. Mēs cenšamies palielināt to cilvēku skaitu, kas ir laulājušies templī. Visi šie uzteicamie centieni spēlē svarīgu lomu valstības celšanā. Taču tad, ja baznīcas locekļi un viņu ģimenes regulāri un pastāvīgi studēs Svētos Rakstus, šīs pārējās aktivitātes īstenosies automātiski. Baznīcas locekļu liecības stiprināsies. Viņu apņēmība pieaugs. Ģimenes tiks nostiprinātas. Viņi saņems personīgās atklāsmes.” („The Power of the Word”, Ensign, 1986. g. maijs, 81. lpp.)Prezidents Spensers V. Kimbals paziņoja: „Esmu atklājis, ka tad, ja kļūstu paviršs savās attiecībās ar Dievu un man sāk šķist, ka Dievs vairs mani nedzird un ar mani nerunā, es esmu pilnībā nomaldījies no ceļa. Ja es iegremdējos Svētajos Rakstos, šī atšķirtība mazinās un garīgums atgriežas. Es spēju vairāk mīlēt tos, kurus man būtu jāmīl no visas savas sirds, ar visu savu prātu un spēku, un, mīlot viņus vairāk, man ir vieglāk dzīvot pēc viņu padoma.” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball [2006], 67.)Prezidents Marions G. Romnijs ir teicis: „Es esmu pārliecināts — ja vecāki, gan paši individuāli, gan kopā ar bērniem, mājās lūgs un regulāri lasīs Mormona Grāmatu, šīs dižās grāmatas gars sāks caurstrāvot mūsu mājas un visus, kas tajās dzīvo. Pieaugs godbijības gars, pieaugs savstarpējā cieņa un uzmanība citam pret citu. Strīdus gars pagaisīs. Vecāki sniegs saviem bērniem padomus lielākā mīlestībā un gudrībā. Bērni būs daudz atsaucīgāki un paklausīgāk ievēros vecāku padomus. Pieaugs taisnīgums. Mūsu mājās un dzīvē valdīs ticības, cerības un žēlsirdības jeb tīrās Kristus mīlestības pārpilnība, kas nesīs sev līdzi mieru, prieku un laimi.” („The Book of Mormon”, Ensign, 1980. g. maijs, 67. lpp.)Prezidents Boids K. Pekers ir teicis: „Patiesa mācība, ja tā izprasta, maina attieksmi un uzvedību. Evaņģēlija doktrīnu studēšana mainīs uzvedību straujāk, nekā studijas par uzvedību.” („Do Not Fear”, Ensign vai Liahona, 2004. g. maijs, 79. lpp.)Elders Deivids A. Bednārs ir teicis: „Katra ģimenes lūgšana, ik brīdis, kad ģimene kopīgi studē Rakstus, un ikviens ģimenes mājvakars ir otas triepiens uz mūsu dvēseles audekla. Katrs atsevišķi, šie pasākumi var nešķist pārāk iespaidīgi vai prātā paliekoši. Taču līdzīgi kā dzeltenās, zeltītās un brūnās krāsas triepieni papildina cits citu, radot iespaidīgu mākslas darbu, arī mūsu neatlaidība šķietami mazās lietās var nest būtiskus garīgus rezultātus.” („Būt uzcītīgākiem un vairāk rūpēties par mājām”, Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 19.–20. lpp.)

7. Skat. 2.Nefija 2:13.

8. Linda S. Rīvza, „Aizsardzība no pornogrāfijas — uz Kristu vērstas mājas”, Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 16.–17. lpp.

9. Prezidents Hovards V. Hanters ir teicis: „Es aicinu Pēdējo dienu svētos raudzīties uz Tā Kunga templi kā uz mūsu piederības diženo simbolu. Tā ir manas sirds dziļākā vēlme, lai katrs baznīcas loceklis būtu cienīgs ieiet templī. Tam Kungam būtu tīkami, ja ikviens pieaudzis baznīcas loceklis būtu cienīgs un tam būtu derīga tempļa apmeklējuma rekomendācija. Tās pašas lietas, kas jādara vai nav jādara, lai mēs būtu tempļa apmeklējuma rekomendācijas cienīgi, nodrošinās arī mūsu laimi personīgajā un ģimenes dzīvē. Būsim tādi ļaudis, kuri apmeklē templi! Apmeklējiet templi tik bieži, cik jūsu apstākļi ļauj. Turiet tempļa attēlu savās mājās, lai jūsu bērni varētu to redzēt. Māciet viņiem par to, kādēļ mums dots Tā Kunga nams. Palīdziet viņiem jau kopš bērnības ieplānot doties uz turieni un palikt šīs svētības cienīgiem.” („Exceeding Great and Precious Promises”, Ensign,1994. g. nov., 8. lpp.)

10. Skat. 2. Nefija 2:2.