Gavēņa likums: personīgā atbildība un rūpes par nabagiem un trūkumcietējiem
Bīskaps Dīns M. Deiviss
Otrais padomnieks prezidējošajā bīskapībā
Kā Glābēja sekotājiem — mums ir personīgs pienākums rūpēties par nabagiem un trūkumcietējiem.
Mani dārgie brāļi, man ļoti patīk priesterība, un man ļoti patīk būt kopā ar jums. Es esmu tik ļoti pateicīgs, ka mēs varam kalpot kopā šajā dižajā darbā.
Mēs dzīvojam ievērojamā laikā. Brīnumaini izgudrojumi medicīnā, zinātnē un tehnoloģijā ir uzlabojuši tik daudzu cilvēku dzīves kvalitāti. Tomēr pastāv arī bēdas un ciešanas. Papildus kariem un karu daudzināšanai biežāk notiek dabas katastrofas — tostarp plūdi, ugunsgrēki, zemestrīces un slimības —, kas ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi visā pasaulē.
Baznīcas vadība apzinās un ir nomodā par Dieva bērnu labklājību it visur. Kad un kur tas ir iespējams, baznīcas ārkārtas resursi tiek lietoti, lai palīdzētu trūkumā nonākušajiem. Piemēram, pagājušajā novembrī taifūns Haiyan skāra Filipīnu salas.
5. kategorijas supertaifūns Haiyan aiz sevis atstāja plašus postījumus un ciešanas. Veselas pilsētas tika izpostītas; daudzi aizgāja bojā; miljoniem māju bija smagi bojātas vai sagrautas; un pārstāja darboties tādi pamatpakalpojumi kā ūdensapgāde, kanalizācija un elektrība.
Baznīcas resursi tika nodrošināti jau tikai dažas stundas pēc šīs katastrofas. Filipīnās dzīvojošie baznīcas locekļi devās palīgā saviem brāļiem un māsām, nodrošinot uzturu, ūdeni, apģērbu un higiēnas komplektus baznīcai piederošiem un nepiederošiem cilvēkiem.
Baznīcas sanāksmju nami kļuva par patvēruma vietām tūkstošiem bez pajumtes palikušajiem. Reģiona prezidija un vietējo priesterības vadītāju vadībā, no kuriem daudzi bija zaudējuši visu iedzīvi, tika novērtēts visu baznīcas locekļu stāvoklis un drošība. Tika izveidoti iedvesmoti plāni, lai palīdzētu atjaunot baznīcas locekļiem pieņemamus dzīves apstākļus un atjaunotu viņu pašpaļāvību.
Tika nodrošināti pieticīgi resursi, lai palīdzētu baznīcas locekļiem no jauna uzcelt viņu koka karkasa nojumes un mājas. Tas viss netika vienkārši dots par brīvu. Baznīcas locekļi tika apmācīti, un paši veica nepieciešamo darbu — sākumā sev un tad citiem.
Viena no izrietošajām svētībām bija tāda, ka baznīcas locekļiem attīstot galdnieka, santehniķa un citas būvniecības iemaņas, viņi spēja iegūt labu darbu, kad rekonstrukcijas darbi sākās kaimiņu pilsētās un kopienās.
Rūpes par nabagiem un trūkumcietējiem ir fundamentāla evaņģēlija doktrīna un būtisks elements mūžīgajāglābšanas iecerē.
Pirms Savas mirstīgās kalpošanas Jehova caur Savu pravieti paziņoja: „Jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē.”1
Mūsdienās rūpes par nabagiem un trūkumcietējiem ir viens no četriem dievišķi noteiktajiem baznīcas pienākumiem, kas palīdz atsevišķiem cilvēkiem un ģimenēm sagatavoties paaugstināšanai.2
Rūpes par nabagiem un trūkumcietējiem ietver gan laicīgo, gan garīgo glābšanu. Tajās ir ietverta atsevišķu baznīcas locekļu kalpošana, kad viņi personīgi rūpējas par nabagiem un trūkumcietējiem, kā arī formālā baznīcas labklājība, kas tiek sniegta caur priesterības pilnvarām.
Tā Kunga plānā, rūpējoties par nabagiem un trūkumcietējiem, galvenā vieta ir gavēņa likumam. „Tas Kungs ir iedibinājis gavēņa un gavēņa ziedojumu likumu, lai svētītu Savu tautu un sniegtu viņiem veidu, kā viņi var kalpot trūcīgajiem.”3
Kā Glābēja sekotājiem — mums ir personīgs pienākums rūpēties par nabagiem un trūkumcietējiem. Uzticīgi baznīcas locekļi it visur palīdz, gavējot reizi mēnesī — atturoties no ēšanas un dzeršanas 24 stundas — un tad dodot baznīcai gavēņa ziedojumu naudas izteiksmē, kas līdzinās vismaz neapēsto maltīšu vērtībai.
Jesajas vārdus vajadzētu ar lūgšanu apsvērt un mācīt katrās mājās:
„Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti: kad atraisa jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu?
Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka.”4
Jesaja tad turpināja, uzskaitot brīnišķīgās svētības, ko Tas Kungs apsolījis tiem, kas paklausa gavēņa likumam: Viņš saka:
„Tad tava gaisma atmirdzēs kā rīta blāzma, tava atdzimšana notiks ātrāk, tava taisnība ies tavā priekšā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs.
Kad tu sauksi, Tas Kungs tev atbildēs; kad tu sauksi pēc palīdzības, Tas Kungs sacīs: redzi, še Es esmu! …
Kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava tumsa būs kā gaiša pusdiena.
Un Tas Kungs tevi vienmēr vadīs un paēdinās tavu dvēseli arī tukšās vietās.”5
Par šiem pantiem prezidents Herolds B. Lī izteicās šādi: „Milzīgās svētības, kas nāk [no gavēšanas], tika izskaidrotas katrā evaņģēlija laikmetā, un šeit Tas Kungs saka mums caur šo diženo pravieti, kāpēc ir gavēnis un kādas svētības nāk no gavēšanas. … Ja jūs izpētīsit … Jesajas grāmatas 58. nodaļu, jūs atradīsit skaidrojumu tam, kāpēc Tas Kungs vēlas, lai mēs maksātu gavēņa ziedojumus, kāpēc Viņš vēlas, lai mēs gavētu. Tas ir tādēļ, ka, izpildot šo likumu, mēs varam saukt un Tas Kungs var atbildēt. Mēs varam saukt pēc palīdzības, un Tas Kungs sacīs: „Še Es esmu.””
Prezidents Lī piebilst: „Vai mēs jebkad vēlamies nokļūt tādā stāvoklī, kad mēs sauksim, un Viņš neatbildēs? Mēs sauksim savās ciešanās, un Viņš nebūs ar mums? Es domāju, ka šis ir laiks mums padomāt par šīm pamatlietām, jo nākamajās dienās mums būs arvien vairāk nepieciešamas Tā Kunga svētības, kad Dieva sodi tiks izlieti bez mēra pār visu Zemi.”6
Mūsu mīļais pravietis, prezidents Tomass S. Monsons, ir dalījies savā liecībā par šiem principiem — liecībā no savas personīgās pieredzes. Viņš sacīja: „Neviens no baznīcas locekļiem, kas ir palīdzējis trūkumcietējiem, nekad neaizmirsīs un nenožēlos šo pieredzi. Čaklums, saimnieciskums, pašpaļāvība un dalīšanās ar citiem mums nav nekas jauns.”7
Brāļi, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi ir cilvēki, kas slēdz derības ar Dievu un ievēro Viņa baušļus. Es nevaru iedomāties nevienu citu likumu vai bausli, kuram, uzticīgi to ievērojot, ir vieglāk paklausīt un kas sniedz lielākas svētības, — par gavēņa likumu. Kad mēs gavējam un maksājam godīgu gavēņa ziedojumu, mēs ziedojam Tā Kunga krātuvei naudas summu, kas būtu iztērēta maltīšu pagatavošanai. Netiek prasīts upurēt lielāku naudas summu, kas pārsniegtu parasti izdodamo summu. Tajā pašā laikā mums ir apsolītas neparastas svētības, kā minēts iepriekš.
Gavēņa likums attiecas uz visiem baznīcas locekļiem. Pat mazus bērnus var mācīt gavēt, sākot ar vienu maltīti un tad — divām, kad viņi spēj saprast un fiziski ievērot gavēņa likumu. Vīriem un sievām, vientuļiem baznīcas locekļiem, jauniešiem un bērniem vajadzētu sākt gavēni ar lūgšanu, pateicoties par svētībām savā dzīvē un meklējot Tā Kunga svētības un spēku gavēņa laikā. Gavēņa likums pilnībā tiek ievērots tad, kad gavēņa ziedojums tiek samaksāts Tā Kunga pārstāvim — bīskapam.
Bīskapi, jūs pārvaldāt labklājības jautājumus bīskapijā. Jums ir dots dievišķs uzdevums meklēt nabagos un rūpēties par tiem. Saņemot atbalstu no Palīdzības biedrības prezidentes un Melhisedeka priesterības kvoruma vadītājiem, jūsu mērķis ir palīdzēt baznīcas locekļiem iemācīties palīdzēt pašiem sev un kļūt pašpaļāvīgiem. Jūs palīdzat apmierināt baznīcas locekļu laicīgās un garīgās vajadzības, rūpīgi lietojot gavēņa ziedojumus īslaicīgam atbalstam un kā papildinājumu paplašinātās ģimenes un kopienas resursiem. Lūgšanu pilniem pielietojot priesterības atslēgas un izpratnes spēju, lai palīdzētu nabagiem un trūkumcietējiem, jūs sapratīsit, ka gavēņa ziedojumu pareizs izlietojums nozīmē atbalstīt dzīvību, nevis dzīvesveidu.
Ārona priesterības kvorumu prezidenti, jums ir atslēgas un spēks, lai pildītu ārējos priekšrakstus. Jūs strādājat ar bīskapu un apmācāt kvoruma locekļus viņu priesterības pienākumos, un meklējat baznīcas locekļus, lai dotu viņiem iespēju maksāt gavēņa ziedojumus. Kad jūs, Ārona priesterības nesēji, no sirds pildāt savus priesterības pienākumus un dāvājat šo iespēju visiem baznīcas locekļiem, jūs bieži vien veicināt gavēņa apsolītās svētības tiem, kuriem tās varētu būt vajadzīgas visvairāk. Jūs pieredzēsit, ka rūpēm par nabagiem un trūkumcietējiem ir spēks mīkstināt nocietinātas sirdis un svētīt tos cilvēkus, kuri neregulāri apmeklē baznīcu.
Prezidents Monsons ir teicis: „Tie bīskapi, kuri organizē savus Ārona priesterības kvorumus dalībai gavēņa ziedojumu vākšanā, gūs lielākus panākumus šī svētā pienākuma pildīšanā.”8
Bīskapi, atcerieties, ka apstākļi ievērojami atšķiras dažādos reģionos un valstīs. Ārona priesterības kvoruma locekļiem varētu nebūt pieņemami klauvēt pie durvīm jūsu reģionā. Tomēr mēs mudinām jūs lūgšanu pilniem apdomāt pravieša padomu un meklēt iedvesmu, kā Ārona priesterības nesēji jūsu bīskapijās piemērotos veidos varētu no sirds pildīt savus priesterības pienākumus, piedaloties gavēņa ziedojumu vākšanā.
3. Nefija 27. nodaļā augšāmcēlies Kungs pajautāja: „Kādiem vīriem jums jābūt?” Viņš atbildēja: „Tādiem kā Es.”9 Uzņemoties uz sevis Kristus Vārdu un cenšoties sekot Viņam, mēs iegūsim Viņa vaibstus savā sejā un kļūsim līdzīgāki Viņam. Rūpes par nabagiem un trūkumcietējiem ir raksturīgas Glābēja kalpošanai. Tās ir visā, ko Viņš dara. Viņš sniedzas pretī visiem un pacilā mūs. Viņa jūgs ir patīkams, un Viņa nasta — viegla. Es aicinu katru no mums kļūt līdzīgākiem Glābējam, rūpējoties par nabagiem un trūkumcietējiem, uzticīgi ievērojot gavēņa likumu un maksājot dāsnus gavēņa ziedojumus. Es pazemīgi liecinu, ka uzticīgas rūpes par nabagiem un trūkumcietējiem liecina par garīgu briedumu un svētīs gan devēju, gan ņēmēju. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.