Lieldienu nedēļa
Tu vari gatavoties Lieldienām, mācoties par to, kas notika nedēļu pirms Jēzus Kristus krustā sišanas un Augšāmcelšanās. Sākot ar astoto dienu pirms Lieldienām, katru dienu lasi norādītos Svēto Rakstu pantus un ar tiem saistītos notikumus.
Sestdiena
Pēc sešām dienām bija gaidāmi lieli svētki, ko sauca par Pashā. Daudzi devās uz Jeruzālemi, lai šajā dienā pienestu templī upurus. Jēzus devās uz Betāniju — kādu ciemu netālu no Jeruzālemes. Tur Viņš uzturējās piecas dienas kopā ar Lācaru, Mariju un Martu. Marija svaidīja Viņa kājas ar eļļu.
Skat. Jāņa 12:1–3.
Svētdiena
No Betānijas Jēzus devās uz Jeruzālemi. Viņš iejāja pilsētā uz ēzeļa, kā tas pravietots Vecajā Derībā. Cilvēki sveica viņu kā savu ķēniņu, saucot „Ozianna!” un izklājot ēzeļa priekšā palmu zarus, lai pasargātu Glābēju no putekļiem. Jēzus apmeklēja templi un pēc tam atgriezās Betānijā.
Skat. Caharijas 9:9; Mateja 21:1–11; Marka 11:1–11.
Pirmdiena
Jēzus redzēja, ka cilvēki templī pērk un pārdod. Vēloties, lai templis būtu „lūgšanu nams”, Viņš šos cilvēkus padzina. Pēc tam Viņš dziedināja tizlos un aklos. Priesteri izjuta skaudību un dusmojās uz Viņu.
Skat. Mateja 21:12–17; Marka 11:15–19.
Otrdiena
Jēzus mācīja cilvēkus templī un tuvumā esošajā kalnā, ko sauc par Eļļas kalnu.
Priesteri sazvērējās Jēzu nogalināt. Viens no Jēzus mācekļiem, Jūda Iskariots, piekrita nodot Viņu priesteriem, saņemot trīsdesmit sudraba gabalus.
Skat. Mateja 25:31–46; 26:14–16.
Trešdiena
Svētajos Rakstos nav teikts, ko Jēzus todien darīja. Iespējams, Viņš šo dienu pavadīja kopā ar Saviem mācekļiem. Tu vari izlasīt līdzību par desmit jaunavām — stāstu, kuru Jēzus mācīja Saviem mācekļiem, lai palīdzētu viņiem sagatavoties Otrajai Atnākšanai.
Skat. Mateja 25:1–13.
Ceturtdiena
Jēzus mācekļi gatavojās Pashā mielastam. Šī mielasta laikā Jēzus mācekļiem pavēstīja, ka viens no viņiem Viņu nodos. Pēc tam, lai palīdzētu mācekļiem Viņu atcerēties, Jēzus viņiem pirmo reizi izdalīja Svēto Vakarēdienu. Jēzus devās uz Ģetzemanes dārzu, lai izciestu mūsu grēkus un lūgtu Dievu. Atnāca ļaudis ar zobeniem un Viņu apcietināja. Mācekļi izbailēs aizbēga.
Skat. Mateja 26:17–29, 36–56.
Piektdiena
Jēzu aizveda pie augstā priestera Kajafas. Jēzus māceklis Pēteris noliedza, ka viņi ir pazīstami. Jēzu pratināja gan zemes pārvaldnieks Pilāts, gan Hērods. Viņš tika notiesāts uz nāvi pie krusta. Jēzu sita krustā. Kāds bagāts vīrs vārdā Jāzeps noguldīja Jēzu savā kapa vietā. Jēzus māte Marija un Marija Magdalēna apraudzīja kapu.
Sestdiena
Jēzus ķermenis tika guldīts kapā. Kapa ieejai aizlika priekšā lielu akmeni. Ļaunie priesteri lūdza Pilātam nolikt kapa priekšā sargus, lai būtu droši, ka neviens tur netiek iekšā.
Skat. Mateja 27:57–66.
Lieldienu svētdiena
Jēzus bija augšāmcēlies! Viņš bija uzcēlies no kapa. Eņģelis nonāca no debesīm un novēla akmeni.
Jēzus lika mācekļiem mācīt un kristīt cilvēkus un apsolīja vienmēr būt kopā ar viņiem.
Skat. Mateja 28.
Atvēruma augšpusē (sākot no kreisās) Mateja Raijera fotogrāfijas: Džeimsa Tiso glezna„Jēzus pievakarē dodas uz Betāniju”; Harija Andersona glezna „Kristus triumfālā ienākšana Jeruzālemē”; Harija Andersona glezna „Neredzīgā vīra dziedināšana”, publicēta ar Pacific Press Publishing Inc. atļauju (pavairot aizliegts); Džeimsa Tiso glezna „Balss no Debesīm”; fragments no Valtera Reina gleznas „Piecas no tām bija gudras”, publicēta ar Baznīcas vēstures muzeja atļauju; Harija Andersona glezna „Kristus Ģetzemanē”; fragments no Harija Andersona gleznas „Krustā sišana”; Karla Heinriha Bloha glezna „Kristus apbedīšana”, publicēta ar Nacionālā vēstures muzeja Frederiksborgā, Hillerodā, Dānijā atļauju (pavairot aizliegts). Atvēruma apakšā: Dela Pārsona glezna„Viņš ir augšāmcēlies”.