Derība ir uz visiem laikiem

Marta Valensija Vaskeza

Kad runa ir par lēmumiem, kurus es esmu pieņēmusi kā derības daļu, kas noslēgta ar mīlošu Debesu Tēvu, tad nav nozīmes, ko par to saka pasaule.

Kad es biju pusaudze, mūsu Jauno sieviešu biedrības prezidente iedeva katrai jaunajai sievietei dāvanu — tempļa attēlu. Viņa runāja ar mums par derībām un šķīstu dzīvošanu. Tad viņa mūs mudināja izvirzīt mērķi — kādu dienu doties uz templi.

Es ņēmu šīs māsas padomu vērā un nolēmu padarīt par prioritāti gatavošanos tempļa apmeklējumam. Toreiz Kostarikā nebija tempļa, taču no savām nesenajām kristībām es zināju, kas ir derība, un ar nepacietību raudzījos uz iespēju noslēgt papildu derības ar To Kungu.

Toreiz neviens cits no manas ģimenes locekļiem nebija Baznīcas loceklis, tādēļ evaņģēlijs netika mācīts mūsu mājās. Neskatoties uz to, es nolēmu, ka varu mācīties evaņģēlija standartus pati un tos ievērot. Mana gatavošanās ietvēra semināra apmeklēšanu, kaut arī tas notika ļoti agri no rīta. Tā ietvēra neiešanu uz randiņiem pirms 16 gadu vecuma. Un tā nozīmēja šķīstības likuma ievērošanu — tas noteikti nebija kaut kas populārs vai ierasts manu vienaudžu vidū, taču tas bija kaut kas, ko varu darīt, jo biju noslēgusi derību ar To Kungu un apņēmusies to ievērot.

Svēto Rakstu studēšana gan seminārā, gan personīgi stiprināja manu apņemšanos dzīvot šķīstu, tīru dzīvi. Es atceros, ka mani jo īpaši iedvesmoja 2000 jauno karavīru. Kā tas ir rakstīts Almas 53:20–21, šie jaunie vīrieši „bija ārkārtīgi drošsirdīgi, un arī spēcīgi un darbīgi; bet lūk, tas vēl nav viss — viņi bija vīri, kas bija uzticīgi visos laikos un katrā lietā, kas tiem bija uzticēta. … viņi bija taisnības un prātīguma vīri, jo viņi bija mācīti turēt Dieva pavēles un staigāt taisnīgi Viņa priekšā.” Es arī vēlējos būt uzticīga tajās lietās, kas man bija uzticētas, ieskaitot savas kristīšanās derības.

Papildu sapratne par derībām nāca tad, kad es tiku aicināta kalpot Elsalvadoras Sansalvadoras Austrumu misijā. Kad es templī saņēmu endaumentu, Mācības un Derību 82:10 pants ienāca manā prātā: „Es, Tas Kungs, esmu saistīts, kad jūs darāt, ko Es saku, bet kad jūs nedarāt, ko Es saku, jums nav solījuma.” Visas misijas laikā doma par derībām — tas, ka mēs darām savu daļu un Tas Kungs dara Savu, — motivēja mani darīt labāko, ko spēju. Kad es tā darīju, manas pārinieces un es tikām svētītas mūsu darbā.

Savā misijā es kalpoju pirms daudziem gadiem, taču es turpinu rast spēku savu derību ievērošanā. Man arī bija svētība septiņus gadus kalpot Sanhosē Kostarikas Templī. Kalpošana par tempļa darbinieci deva man regulāras iespējas atcerēties manis noslēgtās derības. Es esmu atradusi līdzīgus atgādinājumus, kalpojot Jauno sieviešu organizācijā, kur es esmu centusies mācīt derību nozīmīgumu tieši tā, kā to man mācīja mani vadītāji.

Savu derību ievērošana ne vienmēr ir viegla. Piemēram, daudzi cilvēki uztver Šķīstības likumu (vai, dažos gadījumos, reliģisku uzvedību vispār) kā novecojušu. Par laimi, es nejūtu papildu spiedienu no tiem, kuri netic tā, kā es ticu. Es atskatos uz to, ko es sajutu kā jauna sieviete, kad mūsu vadītāja mudināja mūs gatavoties un dzīvot tā, lai noslēgtu tempļa derības. Tam lēmumam, ko toreiz pieņēmu, es esmu sekojusi līdz šai dienai.

Es varu stingri pastāvēt par saviem lēmumiem, jo tie nebija lēmumi, kurus es pieņēmu viena pati un tikai sev pašai. Drīzāk tie bija lēmumi, kurus es pieņēmu kā daļu no derības, kas noslēgta ar mīlošu Debesu Tēvu. Nav nozīmes tam, ko saka pasaule. Es apsolīju Tam Kungam, ka es paklausīšu Viņa baušļiem. Tā ir goda lieta. Derības, kuras es noslēdzu kristoties, un derības, kuras es noslēdzu templī, ir tādas pat šodien kā dienā, kad es tās noslēdzu. Derība ar Dievu ir uz visiem laikiem.

Dzīvošana tādā veidā, kā to no mums ir prasījis Dievs, nav vienmēr viegla, taču es liecinu, ka tā ir iespējama. Mēs varam gūt pārliecību un spēku no savu derību ievērošanas, un mēs varam būt droši, ka Debesu Tēvs nekad mūs nepametīs vienus. Kopā ar Viņu mēs spējam darīt visu (skat. Moronija 7:33).

Jauno pieaugušo morāles stiprināšanai

Elder M. Russell Ballard

„Man ir tikai viens jautājums: Vai jūs sekosit patiesajiem un dzīvajiem praviešiem, vai nē? Tas tiešām ir tik vienkārši. Baznīcas standarti attiecībā uz tikumību ir skaidri izklāstīti brošūrā „Jaunatnes morāles stiprināšanai”, kas aizvien ir aktuāli, kaut arī daudzi no jums vairs neesat Jauno vīriešu vai Jauno sieviešu biedrībā. Ja jūs izvēlaties lasīt jebko, kas satur materiālus, kuri ir pretrunā ar Baznīcas morāles standartiem, tādā gadījumā jūs noliekat sevi un savu gudrību augstāk par Dieva praviešu padomu — šāda rīcība patiešām nav gudra. Tiklīdz cilvēki sāk domāt, ka viņi zina labāk nekā Dievs vai Viņa pravieši vai ka dotais padoms uz viņiem neattiecas, viņi sper soli uz slidenās nogāzes, kas jau tā ir prasījusi pārāk daudz upuru. Tas prasa ticību — patiesu ticību, kas ir nepārprotama un atklāta — lai pieņemtu pravietisku padomu un dzīvotu saskaņā ar to, pat ja jūs pilnībā to nesaprotat. Šādai vienkāršai ticībai ir spēks droši jūs vadīt cauri visām grūtībām, ar kurām jūs varētu saskarties savā dzīvē.”

Elders M. Rasels Balards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, „When Shall These Things Be?” Brigham Young University 1995–96 Speeches (1996), 189. lpp.

Derības, kuras es noslēdzu kristoties, un derības, kuras es noslēdzu templī, ir tādas pat šodien kā dienā, kad es tās noslēdzu.

Skota Grīra ilustrācijas