Nijas izvēle
Nija spēlējās mājas pagalmā, līdz tante viņu iesauca iekšā. „Nija, vai tu varētu aiziet uz dārzeņu veikalu un nopirkt vakariņām dažus burkānus?” tante lūdza.
„Jā!” Nija priecīgi atbildēja. Viņai patika iepirkties un palīdzēt tantei.
Nija paņēma tantes doto naudu un devās uz tuvāko veikalu.
„Es vēlētos nopirkt dažus burkānus vakariņām,” Nija teica pārdevējam.
Pārdevējs ielika burkānus Nijas maisiņā un nosauca cenu. Nija iedeva viņam naudu.
„Te būs atlikums,” pārdevējs sacīja, izsniedzot nedaudz naudas.
Nija pateicās un devās mājup. Dodoties projām, viņa uzmeta skatu pārdevēja izdotajai naudai. „Viņš man ir izdevis par daudz,” viņa nodomāja. „Tagad es varu izmantot šo naudu savām vajadzībām!”
Taču tad Nija apstājās. „Debesu Tēvs nebūs apmierināts, ja es paturēšu šo naudu,” viņa nodomāja. Gan maniem vārdiem, gan rīcībai jābūt godīgai.
Nija pagriezās un devās atpakaļ uz veikalu. „Jūs man izdevāt par daudz,” viņa teica pārdevējam, atdodot lieko naudu.
Pārdevējs paņēma naudu. „Tu esi laba meitene,” viņš teica. Tad viņš ielika maisiņā dažus ābolus un iedeva Nijai. „Paldies, ka biji godīga! Lūdzu, pieņem šos ābolus un baudi tos kopā ar ģimeni.”
Dodoties mājup, Nija jutās labi un priecīgi. Viņa zināja, ka Debesu Tēvs ir apmierināts, ka viņa bija izvēlējusies būt godīga.
Luīzes Pārkeres ilustrācijas